| čaumalas jeb no Gagarina līdz Betmenam |
[Apr. 13th, 2011|03:06 pm] |
Pēc šī komentāra paliku neizpratnē.
Kāpēc vainot izpildorgānus par likumdevēju radīto rāmju uzturēšanu? Saprotu, situācija skumja un nožēlojama. Sak, cēlu jūtu vārdā cilvēki čupojās, pieminēja simbolu un tā gadskārtu. Sak nr 2: re-re, pie kā krieviestāžu misija kontrolēt alternatīvas čupošanās novedusi - cilvēkiem pat lojalitātes pasākumi jāpiesaka.
Taču es par ko citu. Neesmu speciālists, bet idejiski un vēsturiski - rakstīts vai nerakstīts likums (t.s. kārtības avots) parasti bija pirms policijas, vai ne tā? T.i. cilvēkus aizstāv likumi kā noteiktu un universālu ētikas, morāles u.c. principu nostiprinājumi. Likumsargiem jāgarantē likumu ievērošana (pat kauns no šādas tautoloģijas). Cilvēku sargāšana ir kā vienas no redzamajām, reizēm pat vēlamajām sekām, bet ne cēloņiem. Tiklīdz policijai jāsāk 'sargāt cilvēki', parādās ļoti specifiskas 'cilvēku' definīcijas. Piemēram, kuri cilvēki policijai jāaizsargā nemieru un grautiņu laikā?
Tāpēc - ja likums vai tā devēji draņķīgi, visiem ir iespējas piedalīties to/viņu maiņā. Kā procedūra definēta Krievijā - nezinu, varbūt ne pārāk 'user-friendly'. Iespējams, patiesi sakārtotā un iedzīvotājiem draudzīgā valstī policijai vajadzētu būt spēkam, kuram kā 'drēbes' zinātājam šad un tad jānāk ar likumu grozīšanas ieteikumiem: "Tā un tā, šis aizliegums nestrādā un nestrādās, legalizējam un visiem būs labāk". Un, ziniet, arī Latvijā ir bijuši daži šādi gadījumi.
Pareizi, ko darīt, ja pati policija draņķīgi uzvedas un nespēj ievērot likumu? Senais jautājums "Quis custodiet ipsos custodes?" valstīs-kleinkājēs ir visai sāpīgs un pārāk bieži palicis par savu pārliecību (t.s taisnību) spītīgi karojošu, bet nevardarbīgus instrumentus izmantojošu indivīdu ziņā, kas, manuprāt, ir arī vienīgais pareizais ceļš. Te arī beigšu. Kā nekā, Nolans sniedzis gana garu, ja arī juceklīgu šo dilemmu iztirzājumu savā "The Dark Knight". |
|
|
| Comments: |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) divi_g |
|---|
| Date: | April 13th, 2011 - 03:15 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Nu, tur ir bik problēma - principā no likumsarga (un ikviena pilsoņa) tiek prasīta ne tikai burtiska likumu izpilde, bet gan saprātīga likumu izpilde. Piemērs: Nirnberga. Btw, iespējams, ka tā vairāk ir anglosakšu tradīcija, kurā nav kodificēti likumi.
par anglosakšu vs ģermāņu sistēmām rakstot iedomājos, bet neuzskatīju par vajadzīgu nodalīt. Puksts izplūdis, galvenkārt vēlējos atgādināt par atbildībām.
| From: | divi_g |
|---|
| Date: | April 13th, 2011 - 03:51 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Nu jā, un es gribēju teikt, ka imho arī izpildītāji ir atbildīgi, arī šajā gadījumā.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/116946/3) | | From: | watt |
|---|
| Date: | April 13th, 2011 - 03:15 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
tu bišķi jauc likuma burtu un likuma garu. tāpāt kā policisti.
Tu par to pašu, ko divi_g.
Likuma "Par policiju" (ko nebiju pārlasījis) tiešām kā policijas uzdevumu liek (vienkāršojot) garantēt, lai personām būtu iespējas īstenot savas tiesības un brīvības, ievērojot arī sabiedrības un valsts intereses. Vispārinot - jā, tas ir pienākums aizstāvēt cilvēkus, tāpēc netiešajam pārmetumam par piesiešanos unknown_entity nevietā neiebilstu. Aizbildināšos ar izglītības trūkumu. Pieņemot, ka policisti nedrīkstētu darīt to pašu - kur ir problēma? Burta aizstāvju varas kārdinājumā?
Bet es šaubos par pašu likuma garu kā tieši policistu ikdienā lietojamu augstāko atsauci. Problēmu saskatu abstraktās 'personas/sabiedrības (varbūt arī valsts)' kategorijā, kas tiek uzskatīts par noteikta laika perioda principu individuālu nesēju, kura vērtībām jābūt saskaņojamām. Šīs normas ir noteiktu kultūrvērtību produkti, vienmēr novēlotas reakcijas, pašas par sevi kompromisu rezultāts. Nostiprinoties noteiktu principu nesošu grupu spējai definēt un aizstāvēt savas intereses (t.s. pilsoniskā sabiedrība), būtu jāpieaug arī likumdošanas kā patstāvīgas un pastāvīgas diskusiju tēmas nozīmei ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Šādos apstākļos 'saprātīgā sekošana likumam' ir vienīgais normālais sadzīvošanas variants - un to izmērīt, tā, lai motīvs būtu absolūti neapstrīdams, var vien velkot ar burtu līdz vienmēr nepilnīgajiem kodeksiem. Šādos apstākļos policija nereti ir stulba spiestā kārtā, svārstoties starp lieko normu pārkāpumu neredzēšanu vai ievērošanu maigākiem vai skarbākiem līdzekļiem (un šī ir LV sāpīga problēma). Selekcijas principos ir cietušie - bet šī jau ir tiesu varas un sodu spriedēju kvalitāšu tēma.
Labojiet, lūdzu.
| |
