Tu par to pašu, ko divi_g.

Likuma "Par policiju" (ko nebiju pārlasījis) tiešām kā policijas uzdevumu liek (vienkāršojot) garantēt, lai personām būtu iespējas īstenot savas tiesības un brīvības, ievērojot arī sabiedrības un valsts intereses. Vispārinot - jā, tas ir pienākums aizstāvēt cilvēkus, tāpēc netiešajam pārmetumam par piesiešanos unknown_entity nevietā neiebilstu. Aizbildināšos ar izglītības trūkumu. Pieņemot, ka policisti nedrīkstētu darīt to pašu - kur ir problēma? Burta aizstāvju varas kārdinājumā?

Bet es šaubos par pašu likuma garu kā tieši policistu ikdienā lietojamu augstāko atsauci. Problēmu saskatu abstraktās 'personas/sabiedrības (varbūt arī valsts)' kategorijā, kas tiek uzskatīts par noteikta laika perioda principu individuālu nesēju, kura vērtībām jābūt saskaņojamām. Šīs normas ir noteiktu kultūrvērtību produkti, vienmēr novēlotas reakcijas, pašas par sevi kompromisu rezultāts. Nostiprinoties noteiktu principu nesošu grupu spējai definēt un aizstāvēt savas intereses (t.s. pilsoniskā sabiedrība), būtu jāpieaug arī likumdošanas kā patstāvīgas un pastāvīgas diskusiju tēmas nozīmei ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Šādos apstākļos 'saprātīgā sekošana likumam' ir vienīgais normālais sadzīvošanas variants - un to izmērīt, tā, lai motīvs būtu absolūti neapstrīdams, var vien velkot ar burtu līdz vienmēr nepilnīgajiem kodeksiem. Šādos apstākļos policija nereti ir stulba spiestā kārtā, svārstoties starp lieko normu pārkāpumu neredzēšanu vai ievērošanu maigākiem vai skarbākiem līdzekļiem (un šī ir LV sāpīga problēma). Selekcijas principos ir cietušie - bet šī jau ir tiesu varas un sodu spriedēju kvalitāšu tēma.
Labojiet, lūdzu.

(Reply to this) (Parent)