Pagaidām izskatās, ka gulēt netikšu. tad nu rīt būs jāiet čučēt jūrmalā :D tik tad būs darbiņš modinātājam noteikti.

Un man riebjas taisīt prezentācijas.

Roltōns un kafija.
Pirmdienas datums kā tāda nolemtība nāk tuvāk. Gandrīz vai tiešām sajūta, ka tāda noliktā apokalipse tuvojas. Bet ar ko tad tas atšķirsies no visām citām skatēm un prezentācijām - ne ar ko. Nu nemāku es neko darīt laicīgi. Šoreiz gan varētu ieprieš izgulēties, lai pēc tam ir spēks nosvinēt :D

mjā, esmu sākusi rakstīt zem actiņas, dīvaini.

Šodien samaksāju par diplōma vākiem 2.50 Valsts varēja katru gadu par mani maksāt 1030Ls, a tagad 2.50Ls pietrūkās :D

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts un bakalaurs nodots. Nekas ģeniāls, bet ir. Un beidzot sāk redzēties gals un sāk parādīties prieciņš :)Vēl pa šo nedēļu līdz 6.jūnijam ir daudz darāmā, bet tas kaut kā vairs nešķiet tik traģiski. Nu labi, labi, es priecājos tāpēc, ka kāds ir atpakaļ Latvijā.

Uz salidojumu neiešu. Bija doma, ka došos, ja kāda no viņām ies, bet neiet. Sanāk jau tā muļķīgi - lielākajai daļai no mums šogad bakalauri. Un citās skolās izrādās, ka jānodod jau nākamnedēļ - varu priecāties, ka man vēl nav. Bet vispār tāds tīri priecīgs prāts par to, ka nav rītvakar uz skolu jādodas. Nezinu pat, kāpēc.

Vispār šeit rakstīju, jo gribēšjās šito te saglabāt --> pinterest.com

Nu jā.. Vispār tā dzīvojos ar savu draugu bakalauru pa mājām. Lēnum lēnām kaut kas čibinās uz priekšu. Cerams, ka visu iespējamo ēdienu nebūšu apēdusi līdz pabeigšanai un vairāk kā +3kg arī nebūšu dabūjusi. Rīt jāiziet ārā pastaigāt, savādāk vienīgais svaigais gaiss, ko pēdējo3 dienu laikā esmu dabūjusi (ja neskaita atvērtu logu, bet arī minimāli) ir tad, kad šodien karināju izmazgātās drēbes uz lodžijas.

Un gribu kaut kur stopēt. Ļooooti. 2dien, kad braucu mājās, sēdēju mašīnā priekšā un skatījos uz ceļu. Ceļš ir tik, tik, tik foršs un skaists. Gribu ceļu. Tā apziņa, ka esi tāds maziņš kaut kur uz ceļa, kas aizvijas no Tevis uz abām pusēm bezgalīgi tālu un Tu būtībā vari nonākt jebkur.
Šovakar vēl stopēšanas pieminēšana šo vēlmi padarīja vairāk jūtamu.

Vakar mamma teica, lai nesatraucoties tik daudz, jo sekmīgu atzīmi tāpat dabūšot. :D

Darbā tēja beigusies, var atrast tik pāris aizdomīgus pārpalikumus. Tagad man ir tēja no kaut kādām pūkainām puķēm, bet šķiet, ka nav tik traki :D Vismaz, ja ir zefīrs, tad viss ir labi :D

6dien no rīta ar vilcienu jābrauc mājās. Un tad visu nedēļu tur jāpaliek un jāraksta bakalaurs. Varbūt, labi, ka man tur nav bezvadu internets, nebūs ik pēc stundas jāpārbauda visi sociālie tīkli :D Un riktīgi forši, izrādās, ka mammai kaut kāda pazīstama sieviete strādā Nacionālajā bibliotēkā un viņa man sarunās grāmatas uz mājām dabūt.
eh, cerams, ka viss būs kārtībā un man tas darbiņš sāks iet uz priekšu.

I did it.
Jau 2 mēnešus nebiju saņēmusies, tagad dvēselei mieriņš un pēkšņi pat misē varēju sakoncentrēties :)

Un 1 darbiņu esmu uztaisījuisi. Bija plānā gan vairāk izdarīt, bet jebkurā gadījumā - arī kaut kas pabeigts ir pabeigts un labāks par nepabeigtu.
Tagad nevaru saprast - iet čučēt, vai mēģināt vēl ko izdomāt un vismaz iesākt. Bet laikam gan drīzāk gulēt. Rīt uz darbu.

Un pagaidām aktuāls jautājums - es varu uzrakstīt labu bakalaura darbu turpinot strādāt? Citi iet prom. Bet es gribu naudu vasarai, savādāk no party in summer. Varētu saņemties un par spīti varēt. Hā.

Kaut kāda dīvaina diena. Galīgi jokaina sajūta. Daudz saldumi vēderā un gribas vēl, bet vietas vairs nav. Galva arī tāda savāda liekas.
Drīz laikam pilnmēness, bet nezin, vai visu var uz to nabaga mēnesi novelt.
Vajadzētu lasīt un pēc tam rakstīt, bet galīgi nevar sakoncentrēties.

Es apņemos mēneša laikā uzrakstīt +/- visu bakalaura teorijas daļu.

You could love me or not, but either way I have to wake up to face another day tomorrow morning.

kiš miš galvā. Skatījos skolu programmas UK un nonācu līdz atklātam jautājumam - vai tiešām gribu vēl 4 vai 3 gadus mācīties skolā? Nekad negribētu nonākt līdz domai, ka vairs galīgi negribu mācīties, jo sevi ir jāpilnveido pastāvīgi, bet - vai es gribu vēl vienu skolu? Nekādus maģistrus utt negribu pilnīgi noteikti, bet šis variants visu laiku bija šķitis saistošs. It kā jau - negribi, apnīk - brauc prom. Bet tik un tā. Un, ja grib domāt par kopā braukšanu un vienā vietā dzīvošanu, ir vajadzīga viena skola..
Laikam jau vienkārši dikti nav jāsatraucas un jāpaļaujas, ka viss notiks tā kā tam jānotiek.. :)
Vienīgais, ka reāli apzinos, ka mana nākotne pat no mana variantu un vēlmju viedokļa ir viena liela jautājuma zīme. Kaut gan - vai tad tas ir kas slikts?

Diena jau beigusies. Būtu jādodas čučēt.

Kaut gan teicu, ka neesmu šodien neko īpašu izdarījusi, precīzāks bija mans vēlākais paskaidrojums, ka neesmu neko izdarījusi savas profesionālās attīstības ziņā - skola un nākotnes karjera kaut kā īpaši nerūp pēdējā laikā. Laikam jau slikti. Tas arī ir tas, kas mani visvairāk satrauc - ka mani nesatrauc.

Aizgāju ciemos pie jūras kopā ar draudziņu Nikoniņu. Sen nebiju bijusi. Tik ļoti, ļoti forši. Jā, skaista diena bija - saulaina, bez lietus un samērā silta. Pēc gandrīz stundas, ko biju nostaigājusi gar jūru, vairs nebija tik silti, bet pat netīšām slapjā kāja netraucēja prieciņam. Patiesībā pie jūras ciemos iet vislabāk ir vienatnē vai kopā ar Nikonu un zaļo, skanošo, mazo draudziņu. Vai arī tā bija šodienas nepieciešamība. Bet pilnīgi noteikti tur nevienu citu siltasiņu būtni sev kompānijā nebūtu gribējusi.
Vējš matos, lieli viļņi, skaistas krāsas. Rudenī pat pludmale ir savādākās krāsās. Tikai lielais vēj-propelleris stāvēja pilnīgi uz vietas. Tāda dīvaini spooky sajūta mazliet, it kā uz priekšu kustētos tikai daba, viss pārējais būtu sastindzis un es būtu nonākusi kaut kādā paralēlā laikā.

Bibliotēkā dabūju sev autorizācijas datus. Tagad varu internetā pasūtīt grāmatas un pēc tam tik aiziet un savākt. Patiesībā samērā cool 8)

Izcepu mafinus. Auzu pārslu ar rozīnēm. Šķiet, ka šajās plītīs nemaz nevar viņus izcept tā, lai apakšiņas nemaz nav melnas, bet šoreiz oglītes daudzums jau ir gandrīz netraucējošs.

Uztaisījām suši, paēdām, spēlējām aliasu. Jā, vēl viens jauks vakars kojās, šoreiz kopā ar 3 kursabiedrenēm. Dīvaini, ka visas kopā šķiet, ka nākamreiz būsim tikai Ziemassvētku ballē. Pirmdien sākas prakse - daļa paliek Liepājā, daļa dodas kaut kur citur.

E-pasts par to, ka tomēr ir piešķirta prakses vieta bezdarbnieku programmā un tas nozīmē, ka man būs naudiņa. Vairs jau necerēju. Bet nevar tā uzreiz sapriecāties, rīt jāiet slēgt līgumu, tad jau manīs.. Būtu jau forši..

Vispār šodien jau otro dienu bez pārtraukuma strādā internets. Jau biju gandrīz atradusi no tādas ekstras.

Esmu saēdusies šokolādi, izdomājusi, ka tuvākajā laikā jāizcep auzu pārslu mafini un izdzērusi daudz kefīru. Vispār jau dīvaini, ka man patīk kaut ko cept un jā, tieši cept. Un pēc tam meklēt, kas apēdīs. Bet gribu iemācīties izcept visu ko garšīgu,lai vajadzības gadījumā varētu to darīt ar pārliecību, ka sanāks. Un smuki un garšīgi sanāks.

Jāpabeidz lasīt nodaļu kopsavilkumi no "Sešas domāšanas cepures". Rītdienai var noderēt. Vēlāk izlasīšu arī visu. Apsolu. Sev.

Jā, un twitteris ir mans mīļākais interneta draņķis, tā es šodien izdomāju.

Sen nav rakstīts.
Klausos stereomood, vajadzētu palasīt kaut ko psiholoģisku, rīt eksāmens. Bet es skatos visādas muļķības.
Šodienas prieciņš - dabūju vēstuli. Vispār tik forši lasīt īstu vēstuli, varētu biežāk kāds atsūtīt :)
No flautas skaņu ārā dabūt īsti nesanāca :D
Njā, un šodien netīšām dabūju misi, jo 10os biju uz adorāciju un 11os izrādās, ka bija mise. Tā kā vajadzēja maisiņu savākt, domāju, ka tas jādara, kad mise beigsies. Bet mise jau nekad nevienam nekaitē un savādāk šodien noteikti nebūtu aizgājusi.

Viss notiek tā kā tam ir jānotiek. Viss notiek tā kā tam ir jānotiek.
Vakar bija jābūt Ievas ballītē un šodien, ja būtu izgājusi kaut kur vazāties, droši vien būtu riktīgi saslimusi, jo tagad jau tāda patizla sajūta ar temperatūras iespējamības jušanu.
Bet muļķīgi gan :D
Bet tad jau manīs.
Rīt iespējams kursa pasākums, khēē, tas varētu pat būt interesanti, bet tāpat savus lošus fonteinā gribētu.

Un jā - man būs savas divas oficiālās personīgās stundas adorācijas kapellā aiznākampirmdien! :)

Ā, un jā, man ir internets bezvadu kojās! Khe-hē, es pat necerēju uz tādu ekstru.

Ā, jā. un man tagad ir dreds. Ditas činīts un pašas piečinīts. Bišķīt kreiss jau ir, bet tāpēc vēl mīļāks būs. Tikko iedomājos, ka varētu viņam vārdu izdomāt. :D
Ar divām koka bumbiņām.

Rīt no rīta laicīgi jāpieceļas un jābrauc nodot asinis. Un tad pa veikaliem - viss jāapskata un jāizpēta un kaut kas jānopērk. 5dien un 6dien vēl jāpastrādā un tad jau jāsakrāmē mantas un uz Liepāju.

Ar apņemšanos laiku tērēt lietderīgi, daudz mācīties, taisīt ēst, priecāties par skaistām lietām un mirkļiem un sev tādus radīt, un garīgi pilnveidoties. Un pa vidu mazliet paballēties, bet tikai mazliet. :)

Mans lekciju saraksts saka, ka 5dienas brīvas :) Un labi, ka tikai 5ienas, bet ko nu es vispār, man tikai 2 mēneši ar normālām lekcijām vēl atvēlēti. Eh, kaut kā pārāk ātri tas pagājis būs, gandrīz vai žēl.

gribu cept mufinus, nevis rakstīt projektu. [sit kāju pret zemi] :D

brrr. nevar saņemties. tik ļoti atrasts no teorētiskiem, strukturētiem un sakarīgiem darbiem, ka vairs nesaprotu, no kuras puses ķerties klāt.
bet vajag. jo ātrāk, jo labāk. savādāk būs dikti traki. nē, nē, nē, tā nevar. un ballīte tāpat galvā būs.

"23 Janvāris 2010 @ 00:15

apsolos nākamsemestr visu darīt laicīgi! protams, ja nenomiršu šonakt..

un man patīk Madaras ideja par čilu pludmalē vasaras sesijas laikā."

Blā, blā, blā. tā arī visu esmu laicīgi izdarījusi. kā tad!