Uz salidojumu neiešu. Bija doma, ka došos, ja kāda no viņām ies, bet neiet. Sanāk jau tā muļķīgi - lielākajai daļai no mums šogad bakalauri. Un citās skolās izrādās, ka jānodod jau nākamnedēļ - varu priecāties, ka man vēl nav. Bet vispār tāds tīri priecīgs prāts par to, ka nav rītvakar uz skolu jādodas. Nezinu pat, kāpēc.

Vispār šeit rakstīju, jo gribēšjās šito te saglabāt --> pinterest.com

Nu jā.. Vispār tā dzīvojos ar savu draugu bakalauru pa mājām. Lēnum lēnām kaut kas čibinās uz priekšu. Cerams, ka visu iespējamo ēdienu nebūšu apēdusi līdz pabeigšanai un vairāk kā +3kg arī nebūšu dabūjusi. Rīt jāiziet ārā pastaigāt, savādāk vienīgais svaigais gaiss, ko pēdējo3 dienu laikā esmu dabūjusi (ja neskaita atvērtu logu, bet arī minimāli) ir tad, kad šodien karināju izmazgātās drēbes uz lodžijas.

Un gribu kaut kur stopēt. Ļooooti. 2dien, kad braucu mājās, sēdēju mašīnā priekšā un skatījos uz ceļu. Ceļš ir tik, tik, tik foršs un skaists. Gribu ceļu. Tā apziņa, ka esi tāds maziņš kaut kur uz ceļa, kas aizvijas no Tevis uz abām pusēm bezgalīgi tālu un Tu būtībā vari nonākt jebkur.
Šovakar vēl stopēšanas pieminēšana šo vēlmi padarīja vairāk jūtamu.

Darbā tēja beigusies, var atrast tik pāris aizdomīgus pārpalikumus. Tagad man ir tēja no kaut kādām pūkainām puķēm, bet šķiet, ka nav tik traki :D Vismaz, ja ir zefīrs, tad viss ir labi :D

6dien no rīta ar vilcienu jābrauc mājās. Un tad visu nedēļu tur jāpaliek un jāraksta bakalaurs. Varbūt, labi, ka man tur nav bezvadu internets, nebūs ik pēc stundas jāpārbauda visi sociālie tīkli :D Un riktīgi forši, izrādās, ka mammai kaut kāda pazīstama sieviete strādā Nacionālajā bibliotēkā un viņa man sarunās grāmatas uz mājām dabūt.
eh, cerams, ka viss būs kārtībā un man tas darbiņš sāks iet uz priekšu.

Eh!
Sajūtu kiš miš.

Anna atgriezusies un tas ir tik dikti forši. Dikti foršs vakars fonteinā, pētījuma pierādījis ar pārsteidzošus rezultātus. Teorija par ballīšu alus diētu.
Esmu mājās. Rīt ir Ziemassvētku vakars. Baibas dāvātā sarkanā kastīte stāv uz galda un gaida rītvakaru. Sajūtas tādas nesaprotamas, nevar saprast arī, vai Ziemassvētku sajūta ir. Un doma par to, vai patiesībā tāda mistiskā, lielā Ziemassvētku sajūta maz eksistē. Ir lietas, kas rada noskaņu un ir lietas, kas priecē dvēseli un rada mieriņu. Kopā rodas jaukie mirkļi ar savu burvību. Bet nezinu, vai ir vērts visu bojāt ar kaut kādu neizskaidrojamu Ziemassvētku sajūtu, kas rodas, zūd un atkal rodas. Un galu galā it kā ir, un ta kā tomēr nav.

Gulētas 3 stundas un dikti nāk miegs. Jādodas steidzīgi čučēt.

Jeijē! Rādās, ka nākam 3dien vakarā būšu mājās!:)

rīt (vai patiesībā jau šodien, tik kādas padsmit stundiņas vēlāk)būšu mājās. dīvaini, bet patīkama apziņa. :) es ceru, ka viss turpinās notikt tieši tā kā tam jānotiek un es nepazaudēšu šito paļāvību uz to, ka viss būs labi un tieši tā kā vajag, par kuru pēdējā laikā tik ļoti prieks.
he-hei, vasara! gribu no tevis dabūt ko skaistu un jauku. nevajag sarežģītu, pietiek ar ko vienkāršu, bet atmiņā paliekošu.

Vakar atbraucu mājās un, ko es ieraugu, ienākot pa durvīm? Tieši tāds ritenis, kādu visu laiku esmu gribējusi! Tumši zaļš ar puķītēm, lielo, mīksto sēdekli un izliekto stūri, melniem, puķainiem dubļubleķiem, forši dzindzinošu zvaniņu un rozā bārkstīm pie stūres (nu lab, bez šī pēdējā varētu iztikt, bet nu tas savā ziņā piedod stilu :D). Manam ideālajam variantam, varbūt, ka vēl bagāžnieku vajadzētu, bet tas nav tik svarīgi.
Kleitā braukt ar tādu pa mazliet salijušām pilsētas ielām. mmm. :)
Izrādās, mammai uz dzimšanas dienu priekšniece&māsīca(2in1) uzdāvinājusi. Ņemot vērā, ka Rīga ir drusku par tālu, ja gadījumā nebrauc uz pelēm peldēties vai speciālā riteņbraukāšanas tūrē, šiten nav, kur braukāt tā ikdienā. Es viņu varētu uz Liepāju rudenī savākt, tik nebūtu jau, kur turēt. Tad man vajag īpašo pie sienas pieliekamo sistēmu izdomāt.
Bet katrā gadījumā, tagad man mājās ir 2 riteņi. Un manējais kaut kur Rojā iespējams, ka arī mētājas.

Man tikai radās jautājums - diez, ar šitādu būtu iespējams (tā tīri ērtumā un tā) braukt tādus garākus gabalus kādā riteņu tripiņā vai kaut kā tā?

es dažkārt sevi nesaprotu. tagad šeit gandrīz mirstu nost no tā, cik ļoti gribas mājās, bet pie darba sludinājumiem ieraugot uzrakstu "BRĪVPRĀTĪGIE ĀFRIKĀ UN INDIJĀ" ar aprakstu: "14 mēnešu programma, ieskaitot 6 mēnešu sagatavošanās periodu Norvēģijā", uzreiz prātā rodas doma: "Ja nebūtu skola jebšu man nebūtu vēlme viņu kaut kādā veidā pabeigt, būtu baigi ideāls variants". Un man pat liekas, ka tā būtu ļoti reāla iespēja, ka es tiešām aizbrauktu..

pēdējā laikā bieži sastopama dialoga variācija:

- Es gribu mājās.
- Aizveries.


.. bet vispār - palasot darba sludinājumus, nākas secināt, ka Latvijā akūti trūkst video čata darbinieces, striptīzdejotājas, erotiskās masāžas veicējjas un oficiantes naktsklubos uz nakts laiku.. hmm.. kurš te saka, ka latvijā darba neesot?

ūn, man sagribējās samācīties visādu puķīšu un zalīšu nosaukumus un vasarā sev tēju salasīt ^_^

man ir biļete uz mājām! la la la la lā lā! =)
un pie tam vēl 26.datumā! [es jau laikam visiem pirms tam teicu, ka 26. būšu mājās, bet nu tagad sakarā ar to, ka bija dārgas biļetes un viena lētāka 30.jūnijā, bija doma gaidīt to un ietaupīt naudu. man patīk akcijas!]
un es ceru, ka šī būs pēdējā lidosta, ko man tuvākajā laikā vajadzēs aplūkot.

26.06.09. 22:05 Rīgā. he he hē. :D

tagad līdz 6iem varot gulēt, tad atkal būs murgu darbi jāraksta. nē, nu labāk jau, ka ir daudz, ko darīt, nekā ka nav nekā, bet tomēr.. ārā tik jauka saulīte spīd. zinu, ka tas tikai apmāns, jo patiesībā ir auksti, bet tas nav svarīgi. un vispār, ir labi, ja ik pa laikam ir tik daudz darba, ka nav laika neko citu darīt, bet man tomēr labāk patīk, ja es un tikai es pati essmu par to atbildīga, un varu noteikt, kad ko darīšu, un, vai vispār darīšu.

priekš manis baigais atklājums - nezināju, ka iekš last.fm ir latviešu grupas. cool 8)

hmm.. es pēc nedēļas un 2ām dienām šovakar būšu mājās [nu vismaz, ja viss būs kārtībā]. tagad, ja tā aizdomājas un saskaita, tad es to tā kā apzinos. un arī to, ka tas ir dikti drīz. bet tā savādāk nemaz tā neliekas. un šodien aizgājām paprasīt, vai pēdējo eksāmenu nevaram ātrāk nokārtot, nu tā, lai vismaz uz jāņiem mājās būtu. mums teica, ka paziņošot atbildi. cerams jau, būtu forši. man gan ienāca prātā vēl labāks risinājums - mums varētu pateikt, ka to mutisko eksāmenu vispār varam nelikt. tas būtu tīīīk superīīgi!

vakar pateicu mammai, ka vasarā braukšu ar stopiem uz Portugāli. viņa teica, ka iedošot man naudu, lai es aizlidoju. kaut kas tāds jau bija gaidāms :D nu bet nekas, viņa teica, ka es varu braukt tad, ja viņa nezin, ka esmu aizbraukusi [nu ne tieši precīzi tā, bet no tā, ko viņa teica, varēja to izsecināt :D]. nu tad es varu pateikt, piemēram, ka eju svētceļojumā, un aizbraukt prom, vai arī, ka svētceļojums šogad kādas 2 nedāļas ātrāk sākas :D

un vispār - vakar vakarā palika mēnesis līdz es būšu Latvijā ^_^



un man ir hroniski hronisks slinkuma sindroms. sāk jau pašu kaitināt.

man ir biļetes uz mājām! 2.aprīlī 22.55 būšu Rīgas lidostā. :)
un šoreiz pat ceļā nepavadīšu pus diennakti un nebraukšu caur Kaļiņingradu, vai kaut kā tik pat stulbi..

un būšu Latvijā vairāk kā 2 nedēļas :)
atpakaļ biļetes gan vēl nenopirku, bet doma par 21.datumu. labāk laikam netikt atpakaļ, nekā netikt uz mājām [ja u gadījumā biļetes izbeidzas, vai paliek ļoti dārgas] :D
nu jā, jāsagaida kamēr vecāki atgriezīsies no sava tripa, un jānoskaidro, vai tādā otrdienas vakarā mani kāds līdz lidostai varēs aiztransportēt.
hmm.. bet nu pakaļ viņiem man tāpat būs jābrauc, nebūs izvēles iespēju. nedrīkstēs tā kā pirms Ziemassvētkiem: "Mums jābrauc uz pasākumu". nā, nā.

šodien cēlos 7os un gāju uz skolu! juhū, tas priekš manis pēdējā laikā ir nenormāls notikums :D


beidzot Krišjānis arī uz šejieni atbraucis. normāls brīvlaiks džekiņam sanāca. viņš malacīts, uz Liepāju aizbraucis bijis, skolā par mums visiem lietas nokārtojis :D priekšmetu salīdzinājumu tabulu pārtaisījis tā, ka tagad mums vispār nekādu parādu nebūs. kruti jau. mācamies te kaut ko, kas daudzās vietās galīgi nesakrīt ar mūsu skolas programmu, bet viss ir kārtībā tik un tā. galvenais, ka mums tā lapiņa ar programmas direktores un dekānes parakstiem ir. hā. :))



no rīta pa vh1 skanēja sweet home Alabama. laikam tas un mans miegainais, pie tik agras celšanās nepieradušais prāts, bija vainīgs pie manas ģeniālās domas. -> es gribu hipiju! es gan īsti nepaspēju saprast, kā tas varētu izpausties, bet zinu, ka gribu hipiju. laikam jau aiziet uz veikalu un paprasīt: "man lūdzu hipiju, 1 gab." būtu pārāk dīvaini. varbūt arī nē. nezinu. pučains un vasara. mmm.



es ēdu ķiršu ievārījumu, un izdomāju, ka no viņa varētu baigi labus asiņu pleķus taisīt. nu ne jau tādus, kad iešauj un uz drēbēm, bet uz zemes, kad viņas tur satecējušas, tādas biezas, vai uz kāda zobena, kas bijis iedūries. [nē, man tiešām paliek slikti, ja kāds runā par kaut ko medicīnisku, vai asiņainu, bet man pašai gan nav nekādu problēmu to darīt. mazliet jocīgi.]


un man atkal mājās sagribējās. jopcik, kas tas ir ar mani? nē, nav te slikti. viss ir kārtībā, cik nu vispār ar mani kādreiz kaut kas ir bijis kārtībā. kapēc man pēkšņi ir sācis pietrūkt visa kaut kā? agrāk tā nebija..