Eh!
Sajūtu kiš miš.

Anna atgriezusies un tas ir tik dikti forši. Dikti foršs vakars fonteinā, pētījuma pierādījis ar pārsteidzošus rezultātus. Teorija par ballīšu alus diētu.
Esmu mājās. Rīt ir Ziemassvētku vakars. Baibas dāvātā sarkanā kastīte stāv uz galda un gaida rītvakaru. Sajūtas tādas nesaprotamas, nevar saprast arī, vai Ziemassvētku sajūta ir. Un doma par to, vai patiesībā tāda mistiskā, lielā Ziemassvētku sajūta maz eksistē. Ir lietas, kas rada noskaņu un ir lietas, kas priecē dvēseli un rada mieriņu. Kopā rodas jaukie mirkļi ar savu burvību. Bet nezinu, vai ir vērts visu bojāt ar kaut kādu neizskaidrojamu Ziemassvētku sajūtu, kas rodas, zūd un atkal rodas. Un galu galā it kā ir, un ta kā tomēr nav.

Gulētas 3 stundas un dikti nāk miegs. Jādodas steidzīgi čučēt.

gribu lai visi ir priecīgi un visiem viss ir labi. un visstulbākais, ka tādai gribēšanai nav ne jēgas ne reālas iespējamības, ne no manis kas atkarīgs.

un vispār tā jocīgi - ir Ziemassvētki, pat sajūta it kā ir, bet pietrūkst tādas grandiozitātes vai kaut kā īpaša, bet nevar saprast kā.
bet atkal - ja es tagad sēdētu, ēstu mandarīnus un cepešus un domātu, ka man ir viss un man neko nevajag, nekas nav jāmaina un jāpārveido.. tad jau vispār nekam vairs nebūtu jēgas.
kņudoņa iekšā.
nevar saprast, ko viņai vajag.