eh ti, laikam tomēr ir labi, ja datorā mētājas nejēdzīgi daudz nejēdzīgu bilžu. re, kā, var teikt, ka gandrīz visu fotomācībai sadabūju. izrādījās, ka man pat ir kas tāds, ko var ieskaitīt pie sporta un nebūs jāinscinē šaha spēle :D [stafetes. :D un ja skaitās, tad arī teātra sports :D] pat tēmai, par kuru domāju, ka pilnīgi noteikti jau no esošajām bildēm neko neatradīšu - "pa logu" dažas bildes atradās. vēl gan nezin, ko pasniedzējs teiks un vai lielāko daļu neizbrāķēs, bet doma ir tāda, ka rīt vajadzētu safočēt to, kas man nav un šis priekšmets būtu atķeksēts. vēl būtu 2 ar pusi priekšmeti palikuši.

jeijeijeijeijeijeijē!!!! man nākamsemestr nav nevienas pirmās lekcijas! un man ir brīvas ceturtdienas&piektdienas!
fontein, taisies ātāk augšā!

beidzot atcerējos pierģistrēt otrdienas kešus.

visu dienu esmu nosēdējusi pie datora un tik drīz nedomāju iet gulēt. dators ir mans draugs. kopā 24h/diennaktī. moš mums apprecēties? Ance teica, ka, ja jau citiem mašīnas vai ģitāras var būt sievas//vīri [otrais gadījums gan varētu būt mazāk sastopams], tad kapēc dators nevarētu? viņš ir funkcionālāks un daudzpusīgāks :D

man nav zīmēšanas mājasdarbs. atkal un joprojām. neviens. līdz pagājušai reizei gan Krišjānis bija vienīgais, kam kaut kas bija. neticu, ka rīt visiem pēkšņi kaut kas būs. bet nu man jau Ziemassvētkos/Jaunajā gadā būs tas viss jācep aukšā nevis kādam citam.

"Mākslai domāt pretinieka vietā ir ļoti liela loma arī pretizlūkošanas dienestu vervēšanas un pārvervēšanas pasākumos."
/Loģikas grāmata/
tad tāpēc man būtu jāmācās par atributīviem spriedumiem?

šodien izkāpu nepareizajā pieturā. bet labi, ka tikai 1 par ātru.

12.novembrī taisās vaļā izstāde ar cianotīpijas darbiem. olimpiskajā centrā. diez, tas ir tas, kuru es domāju - pāri tiltam, kur iet slidot? tur būs bilde, kur ir redzamas Alise un Agnese. Varbūt, ka beigās pat sanāk tā, ka tā ar abām Annām irī ir. lai arī kā, šķiet ka šī bīs pirmā reize, kad kaut kas mans būs rāmī un pie sienas, lai arī nekas baigi nopietns.. tik un tā mazliet jocīgi.

visu laiku nobīstos, kad man atnāk sms. stulbi.

dikti daudz darbi, kam jāvelta dikti, dikti daudz laika 3d maxā. nepatīk man viņš. nenormāls čakars. priekš apjēgšanas, kā viņi to visu dabū gatavu jau interesanti, bet lai es tur nopietni kādreiz strādātu - nēē. pārāk briesmīgi. pārāk daudz kas jāatceras un jāzin. man galvā nav otrs dators.

"Katrā brīvajā nedēļā viens mājasdarbs. Kārtīgs darbs, nevis skice. Jums ir 7 dienas laika, varat zīmēt no rīta līdz vakaram": teica Erbs. Un es zinu, ko es darīšu visu janvāri, Ziemassvētku laiku un starp Ziemassvētku - Jaunā gada laiku. Jā, jā, protams, mēs varam zīmēt 7 dienas no rīta līdz vakaram ar vienu roku, gleznot ar otru, vēl usb portā pieslēgt kādas papildus ārējās smadzenes un vienlaicīgi ģenerēt idejas citiem darbiem. Un labākajā gadījumā vēl pāris pārus ar liekām rokām arī pieslēgt, lai vienlaicīgi no rīta līdz vakaram varētu 3d maxā strādāt, mazlietiņ Indizainā žurnālu pataisīt un vēl kādu bildi fotošopā apstrādāt. Ideālā gadījumā varētu iemācīties būt 2 vietās vienlaicīgi, tad tam visam paralēli 24/7 varētu vazāties apkārt un visu fočēt. hmm.. vēl tik miegs un ēšana jāatmet - mūžīgā problēma.

pietiek ar vienu dienu skolā, lai saprastu, ka sesija būs galīgi traka. bet viespār jau patīk.

beidzot man arī ir skola cauri, un rīt vakarā būšu mājās.
čau.

P.S. es nenomiru, dabūju 7iņi, tas ir C līmenim atbilstoši, īpaši labi jau nav, bet nu es sev vairāk arī neliktu.

RIP.
Šonedēļ vienā lekcijā, kur stāstīja par pdf failiem un printēšanu, skolotāja pieminēja šo saīsinājumu, kas attiecīgajā gadījumā nozīmē "rastra image processor", un piemetināja, ka tam nav nekāda sakara ar "rest in peace" & stuff.
Protams, es zināju šito saīsinājumu [nu ne jau par printerprocesoru es runāju], bet kaut kā īpašu popularitāti manās smadzeņu šūnās viņš nebija ieņēmis.
Dzirdot šos 3 vārdus, man galvā automātiski tas pārveidojas par "Rest in peace girl, your death is such a shame..". Dziesma. Pirmā rindiņa. Šizofrēniska dziesma. Senses Fail grupa saucas - nu nav viņiem kārtībā kaut kas pamatīgi, nav. Tālākajos vārdos ir šis tas par to, ka es izrakšu tavu ķermeni, mēs paspēlēsim dakteros, un es pierādīšu, ka tas bija noziegums, nevis pašnāvība, un mums jāpasteidzas, kamēr vēl miesa nav satrūdējusi. Man šodien radās aizdomas par viņu nekrofīliskām nosliecēm.
Bet man nepatīk, ka man tā asociējas. Tie vārdi ir skaisti, ja viņus tā neturpina tālāk pilnīgā bezsakarā. Rest In Peace. Ir taču skaisti.

aj, bet tā iedziļinājos šodien mazliet šitās grupas daiļradē, ja to tā var nosaukt. patiesībā nezinu, kapēc sen jau neesmu visu izdzēsusi un izdezinficējusi datoru. bet pievelk kaut kas, un ik pa laikam pamatīgi. nu, ja ir grupas, ko uzskata par "emo mūziku" un kaut kādu nenosakāmu iemeslu pēc saista ar vēnu griešanu & stuf, tad šamējie tiešām varētu atbilst vēnu griešanas teorijai. bet īsti riktīgi tur viņam [nu drošivien, ka solistam], vai arī viņiem ar galvu nav. moš kāda pamatīga bērnības trauma. bet nu viņš pats dzied kādā dziesmā, ka viņam katru dienu vajadzīga tablete, un bez psihiatra nav spējīgs pat no mājas iziet.
no varianta: "dzeršu daktera izrakstītās zāles", tikai šoreiz nav nemaz smieklīgi.
nu jā, bieži sastopamas tēmas ir pašnāvības [savas vai citu], un vispār nāve. mīlestība kaut kādā ziņā arī, sasaistot ar uzšķēršanu vai nogrūšanu no jumta gan pārsvarā. kaut gan bija viens labs teikums: "can't make a wife out of a whore". kaut cik bezjēdzīgs varbūt izklausās, lika aizdomāties. par mūsdienu sabiedrību.
"I'll attack someone with a switchblade knife
So that I can see their pain
I choose to be a serial killer
'Cause the victims don't get any fame." <- šis galīgi nav tāds vienīgais slimais citāts.
bet man palika galīgi interesanti. vajadzētu pameklēt kaut kādus aprakstus ārpus dziesmu lirikām.

eh. tagad mēģinu atslēgties no viņu dziesmām. Three Days Grace palīdz - nav īpaši "vieglāki", tomēr nav arī tik suicidālslepkavnieciski noskaņoti.

nākamās darba nedēļas plāns:
pirmdien portfolio vērtēšana, pēc tam vienkārši brīva diena, tad diena, kuru var paņemt brīvu, un pēc tam dvas brīvdienas.

[nu labi, skolu laikam pārāk daudz nesanāks apmeklēt, bet ir jau projekts jāuztaisa, kas uzdots, šķiet kādu mēnesi atpakaļ. bet tik un tā. :D]

es gribu mācēt saņemties un kaut ko darīt. es gribu redzēt sev jēgu. es gribu darīt kaut ko, kam būtu jēga. jebkāda. ja jau katrs cilvēks esot unikēls, un katram esot kaut kāda īpaša nozīme uz šīs pasaules, tad jau itkā tīri teorētiski man arī vajadzētu būt kādai nozīmei. bet nu vismaz pagaidām neredzu pilnīgi neko tādu, ko es varētu izdarīt, lai kādam citam no tā būtu kāds labums.
vispār, ja man jau dzirdot runas par ķirurģiskām lietām nepaliktu slikti, es mācītos par dakteri, un tad vismaz pastāvētu mazlietiņ iespējamība, ka no menis ir kāda jēga. vot tā.


pašreizējā momentā gan man vajadzētu koncentrēties uz to, ka līdz nākamajai pirmdienai jāuztaisa sava mājaslapa. a bet ko es tagad daru? sapriecājusies par dziesmiņu, misīti un svētdienas vakaru smaidīga sēžu krēslā un nedaru neko. tātad tuvākās nedēļas plāns sevī iekļauj mājaslapas uztaisīšanu un +/- skolas apmeklēšanu. ja neskaita, ka man nav ideju par to lapu, un es īsti nemaz nemāku viņu taisīt, viss ir tīri okēj.

tālāk. jāatrod darbs vasarai. nū tiem 2iem mēnešiem, kas man vasarai būs. bezcerīgi? iespējams. vispār jau nemaz negribētu tos 2us mēnešus rīgā nosēdēt, bet nu atkal tāda sajūta, ka būtu tomēr kaut kas beidzo jāsāk darīt.

vispār vasara:

darbs - ja dabūšu, tad tas arī aizņems vasaru pārsvarā.
stopēt apkārt pa Eiropu - pagaidām izslēgts no apziņas sakarā ar atziņu, ka ar visu gulēšanu grāvī tam pasākumam izietu nauda. pārāk daudz nauda. tomēr, ja gadījumā sanāks, tad būšu priecīga.
plenērs - ja mani ņems līdzi un iespējamais darbs neaizņems to laiku, būtu baigu forši. un derīgi pilnīgi noteikti. nedēļu kaut kur pļavā mālēt un ķēpāt  ^_^
svētceļojums - iespējami ļoti vēlams pasākums, tomēr.. vispār mans definējums varētu būt tāds -> ja nedabūšu darbu un nebūs nekas cits, ko darīt, tad pastāv iespējamība, ka aiziešu. kaut vai tāpēc, ka tādā gadījumā 3nedēļas iztiktu bez nejēdzīgas naudas tērēšanas. [nu es jau neizslēdzu to, ka šis pasākums, lai vai kāds, tomēr dod lielu garīgu labumu, pat, ja tā nešķiet. un iespējams, ka mana attieksme galīgi nav laba, bet tāda nu viņa ir.]

pagaidām nekas cits vairs nenāk prātā. nu jā - tādi daždienu forši pasācieniņi būtu baigi vēlami, bet rādās, ka būs/ir finansiālas problēmas vandīties apkārt tā pat bezjēgā. tā, ka laikam jau kārtējo vasaru tā arī nesanāks apmeklēt nevienu festivālu.

āj. man vajag darbu Liepājā uz nākamo mācību gadu. galīgi bezcerīgi, zinu.


un vispār man pāri visam aktuāls jautājums - kāda jēga tam, ko es daru [es vispār kaut ko daru]? kapēc es mācos to, ko es mācos? kāda jēga? kādu labumu tas, pat tad, ja es to mācētu darīt, dotu sabiedrībai?
- nekādu. jēgas nav.
bet man taču no sākuma bija doma, ka es gribu mācīties kaut ko, kas liekas interesants. un dabūt augstāko izglītību. nedomājot, ka obligāti man jādūt nez kādam dizineram [starp citu, nedomāju, ka kādreiz to vārdu uz sevi spēšu attiecināt].
kapēc tā doma aizmirstas?
bet varbūt tomēr būtu bijis labāk mācīties kaut ko nāvīgi garlaicīgu, un pēc tam cerēt dabūt kādu nereāli garlaicīgu darbu, bet kurā vismaz būtu apziņa, ka es esmu spējīga izdarīt to, ko no manis prasa? nezinu.

eh. viss taču būs labi beigās. būs taču?

tagad līdz 6iem varot gulēt, tad atkal būs murgu darbi jāraksta. nē, nu labāk jau, ka ir daudz, ko darīt, nekā ka nav nekā, bet tomēr.. ārā tik jauka saulīte spīd. zinu, ka tas tikai apmāns, jo patiesībā ir auksti, bet tas nav svarīgi. un vispār, ir labi, ja ik pa laikam ir tik daudz darba, ka nav laika neko citu darīt, bet man tomēr labāk patīk, ja es un tikai es pati essmu par to atbildīga, un varu noteikt, kad ko darīšu, un, vai vispār darīšu.

priekš manis baigais atklājums - nezināju, ka iekš last.fm ir latviešu grupas. cool 8)

hmm.. es pēc nedēļas un 2ām dienām šovakar būšu mājās [nu vismaz, ja viss būs kārtībā]. tagad, ja tā aizdomājas un saskaita, tad es to tā kā apzinos. un arī to, ka tas ir dikti drīz. bet tā savādāk nemaz tā neliekas. un šodien aizgājām paprasīt, vai pēdējo eksāmenu nevaram ātrāk nokārtot, nu tā, lai vismaz uz jāņiem mājās būtu. mums teica, ka paziņošot atbildi. cerams jau, būtu forši. man gan ienāca prātā vēl labāks risinājums - mums varētu pateikt, ka to mutisko eksāmenu vispār varam nelikt. tas būtu tīīīk superīīgi!

šodien cēlos 7os un gāju uz skolu! juhū, tas priekš manis pēdējā laikā ir nenormāls notikums :D


beidzot Krišjānis arī uz šejieni atbraucis. normāls brīvlaiks džekiņam sanāca. viņš malacīts, uz Liepāju aizbraucis bijis, skolā par mums visiem lietas nokārtojis :D priekšmetu salīdzinājumu tabulu pārtaisījis tā, ka tagad mums vispār nekādu parādu nebūs. kruti jau. mācamies te kaut ko, kas daudzās vietās galīgi nesakrīt ar mūsu skolas programmu, bet viss ir kārtībā tik un tā. galvenais, ka mums tā lapiņa ar programmas direktores un dekānes parakstiem ir. hā. :))



no rīta pa vh1 skanēja sweet home Alabama. laikam tas un mans miegainais, pie tik agras celšanās nepieradušais prāts, bija vainīgs pie manas ģeniālās domas. -> es gribu hipiju! es gan īsti nepaspēju saprast, kā tas varētu izpausties, bet zinu, ka gribu hipiju. laikam jau aiziet uz veikalu un paprasīt: "man lūdzu hipiju, 1 gab." būtu pārāk dīvaini. varbūt arī nē. nezinu. pučains un vasara. mmm.



es ēdu ķiršu ievārījumu, un izdomāju, ka no viņa varētu baigi labus asiņu pleķus taisīt. nu ne jau tādus, kad iešauj un uz drēbēm, bet uz zemes, kad viņas tur satecējušas, tādas biezas, vai uz kāda zobena, kas bijis iedūries. [nē, man tiešām paliek slikti, ja kāds runā par kaut ko medicīnisku, vai asiņainu, bet man pašai gan nav nekādu problēmu to darīt. mazliet jocīgi.]


un man atkal mājās sagribējās. jopcik, kas tas ir ar mani? nē, nav te slikti. viss ir kārtībā, cik nu vispār ar mani kādreiz kaut kas ir bijis kārtībā. kapēc man pēkšņi ir sācis pietrūkt visa kaut kā? agrāk tā nebija..