beidzot atcerējos pierģistrēt otrdienas kešus.

visu dienu esmu nosēdējusi pie datora un tik drīz nedomāju iet gulēt. dators ir mans draugs. kopā 24h/diennaktī. moš mums apprecēties? Ance teica, ka, ja jau citiem mašīnas vai ģitāras var būt sievas//vīri [otrais gadījums gan varētu būt mazāk sastopams], tad kapēc dators nevarētu? viņš ir funkcionālāks un daudzpusīgāks :D

man nav zīmēšanas mājasdarbs. atkal un joprojām. neviens. līdz pagājušai reizei gan Krišjānis bija vienīgais, kam kaut kas bija. neticu, ka rīt visiem pēkšņi kaut kas būs. bet nu man jau Ziemassvētkos/Jaunajā gadā būs tas viss jācep aukšā nevis kādam citam.

priekš manis dīvaini pozitīva iekšējā sajūta pēdējā laikā.. un dīvains dzinulis iekšā kaut kur iet un kaut ko darīt.. un galīgi dīvains prieks par to, ka esmu tur, kur esmu un viss ir tā kā ir..
un sajūta, ka viss būs galīgi labi. bet ne tā kā parasti, ar nomācošu domu, ka viss ir pilnīgi pakaļā, bet cauri tam ticību, ka tomēr kaut kādā mistiskā veidā viss varētu būt labi, bet patiešām - tā tīri un skaidri. :)
vienīgi galīgi neskaidrs un mazliet nomācošs skats 2 gadus tālā nākotnē, bet tādas domas jau var aizgaiņāt, aizbildinoties, ka tas jau vēl tālu.

un beidzot man ir relatīvi daudz vietas uz cietā diska, un tagad staugāšu apkārt ar flešiem un visiem prasīšu mūziku un programmas. :D