Jauka dieniņa. Nekas, ka līdz pussešiem vazājos pa māju pidžammā un neaizbraucu parakstīt apdrošināšanas pēdējo daļu.

Pēc gulēt aiziešanas īsi pirms pieciem, pamodos aptuveni 12:40, nedzirdot modinātāju 10:00. Sarunāju rīt satikt A. Parunājos skypā. Nokačāju visādu mūziku. Tagad vēl vajadzētu visu sakārtot. Manu tvītu nolasīja radio101 ēterā :D Piezvanīja priesteris Mariušs un pēcāk atveda man svētceļojuma nozīmīti un piespraužamo balodīti/krustiņu, pa ceļam no Rīgas uz Aizputi braucot. Forši.

Jāsaved lietošanas kārtībā blogs.

Kaut kāda dīvaina diena. Galīgi jokaina sajūta. Daudz saldumi vēderā un gribas vēl, bet vietas vairs nav. Galva arī tāda savāda liekas.
Drīz laikam pilnmēness, bet nezin, vai visu var uz to nabaga mēnesi novelt.
Vajadzētu lasīt un pēc tam rakstīt, bet galīgi nevar sakoncentrēties.

You could love me or not, but either way I have to wake up to face another day tomorrow morning.

Ir sajūta īpašā. 1. Adventa svētdiena :) Biju pie brāļiem uz misi un dabūju :) Patiesībā apsveru domu, vai nevajadzētu svētdienās tomēr tā regulāri čāpot uz turieni.

Šokolādes ploška deg un smaržo ar mazlietiņ.

Un jā, tā kā šodien sākās jaunais liturģiskais gads, varētu piedomāt pie pārmaiņām sevī.. Tādu pārkārtošanu sevī uztaisīt un nevajadzīgo lietu izmešanu, lai ir vieta jaunajam :)

Un man beidzot ir arī noskaņota gīčiņa, kas arī priecē. Īsti negribas rītdienu un praksi, bet ko tur padarīt un, patiesībā jau nav arī nemaz tik traki.

Pēdējā laikā kaut kā slinkums te rakstīt.

Šodien sapratu, ka man twitteris patīk ar katru dienu arvien vairāk. Tik foršas lietas tur var dabūt :)

Rīt KJB tikšanās, 2 nedēļas nav tur būts un pietrūkst mazliet, jā misīti arī gribu, ceru, ka paspēšu. :)
Pēc tam jāaiziet iečekot tas idisco vecajā ostmalā. Varētu būt interesanti iečekot, bet, vai dikti ilgi paliksim, gan šaubos. Bet katrā gadījumā man ir 6 ielūgumi un būsim izredzētie, kas var tikt iekšā :D

Diena jau beigusies. Būtu jādodas čučēt.

Kaut gan teicu, ka neesmu šodien neko īpašu izdarījusi, precīzāks bija mans vēlākais paskaidrojums, ka neesmu neko izdarījusi savas profesionālās attīstības ziņā - skola un nākotnes karjera kaut kā īpaši nerūp pēdējā laikā. Laikam jau slikti. Tas arī ir tas, kas mani visvairāk satrauc - ka mani nesatrauc.

Aizgāju ciemos pie jūras kopā ar draudziņu Nikoniņu. Sen nebiju bijusi. Tik ļoti, ļoti forši. Jā, skaista diena bija - saulaina, bez lietus un samērā silta. Pēc gandrīz stundas, ko biju nostaigājusi gar jūru, vairs nebija tik silti, bet pat netīšām slapjā kāja netraucēja prieciņam. Patiesībā pie jūras ciemos iet vislabāk ir vienatnē vai kopā ar Nikonu un zaļo, skanošo, mazo draudziņu. Vai arī tā bija šodienas nepieciešamība. Bet pilnīgi noteikti tur nevienu citu siltasiņu būtni sev kompānijā nebūtu gribējusi.
Vējš matos, lieli viļņi, skaistas krāsas. Rudenī pat pludmale ir savādākās krāsās. Tikai lielais vēj-propelleris stāvēja pilnīgi uz vietas. Tāda dīvaini spooky sajūta mazliet, it kā uz priekšu kustētos tikai daba, viss pārējais būtu sastindzis un es būtu nonākusi kaut kādā paralēlā laikā.

Bibliotēkā dabūju sev autorizācijas datus. Tagad varu internetā pasūtīt grāmatas un pēc tam tik aiziet un savākt. Patiesībā samērā cool 8)

Izcepu mafinus. Auzu pārslu ar rozīnēm. Šķiet, ka šajās plītīs nemaz nevar viņus izcept tā, lai apakšiņas nemaz nav melnas, bet šoreiz oglītes daudzums jau ir gandrīz netraucējošs.

Uztaisījām suši, paēdām, spēlējām aliasu. Jā, vēl viens jauks vakars kojās, šoreiz kopā ar 3 kursabiedrenēm. Dīvaini, ka visas kopā šķiet, ka nākamreiz būsim tikai Ziemassvētku ballē. Pirmdien sākas prakse - daļa paliek Liepājā, daļa dodas kaut kur citur.

E-pasts par to, ka tomēr ir piešķirta prakses vieta bezdarbnieku programmā un tas nozīmē, ka man būs naudiņa. Vairs jau necerēju. Bet nevar tā uzreiz sapriecāties, rīt jāiet slēgt līgumu, tad jau manīs.. Būtu jau forši..

Vispār šodien jau otro dienu bez pārtraukuma strādā internets. Jau biju gandrīz atradusi no tādas ekstras.

Esmu saēdusies šokolādi, izdomājusi, ka tuvākajā laikā jāizcep auzu pārslu mafini un izdzērusi daudz kefīru. Vispār jau dīvaini, ka man patīk kaut ko cept un jā, tieši cept. Un pēc tam meklēt, kas apēdīs. Bet gribu iemācīties izcept visu ko garšīgu,lai vajadzības gadījumā varētu to darīt ar pārliecību, ka sanāks. Un smuki un garšīgi sanāks.

Jāpabeidz lasīt nodaļu kopsavilkumi no "Sešas domāšanas cepures". Rītdienai var noderēt. Vēlāk izlasīšu arī visu. Apsolu. Sev.

Jā, un twitteris ir mans mīļākais interneta draņķis, tā es šodien izdomāju.

Sen nav rakstīts.
Klausos stereomood, vajadzētu palasīt kaut ko psiholoģisku, rīt eksāmens. Bet es skatos visādas muļķības.
Šodienas prieciņš - dabūju vēstuli. Vispār tik forši lasīt īstu vēstuli, varētu biežāk kāds atsūtīt :)
No flautas skaņu ārā dabūt īsti nesanāca :D
Njā, un šodien netīšām dabūju misi, jo 10os biju uz adorāciju un 11os izrādās, ka bija mise. Tā kā vajadzēja maisiņu savākt, domāju, ka tas jādara, kad mise beigsies. Bet mise jau nekad nevienam nekaitē un savādāk šodien noteikti nebūtu aizgājusi.

*Šodienas prieciņš - virtuļ kafejnīca/veikaliņš uz Valdemāra ielas. Noteikti mēģināšu tur aizvest visus, kas būs ar mieru nākt.
*Nespēju tikt galā ar savu drēbju māniju.
*Es šodien ieskrēju stabā. Tā pa īstam, ka stabs šūpojās. Es zinu, ka esmu forša. Tagad gan mazliet pirkstiņš sāp, kurš dabūja vistiešāko kontaktu ar stabu.
*Dimiteram ir dziesma "Astrālais ķermenis kedās". Jēgā nepaspēju iedziļināties, bet nosaukums piesaistīja.
*Beidzot jāpačeko partiju programmas, un kaut kādi politiķu vārdi. Un jāizdomā, vismaz, ko ar tiem + un - darīt, ja turēšos pie pašreizējā varianta.

Tāda doma iezibinājās prātā, ka šķiet, kopš tās pēdējās sestdienas ballītes Liepājā, kas nu jau bija gandrīz mēnesi (nu labi, laikam 3 nedēļas) atpakaļ, neesmu vispār alkoholu lietojusi un nemaz arī negribas. Maksimums laikam kāda mutīte vīna no tēta glāzes, bet pilnīgi nekas vairāk. Nav jau tā, ka tas būtu tāds šušalīgs pasaules brīnums un es parasti katru vakaru izdzertu kādu pudeli, bet tāpat.

Vakar pirmo reizi izbraucu ar mammas smuko riteni. Man šķiet, ka kādu gadu vispār ar riteni nebiju braukusi. Pēc tiem ~16km, kāpjot pa trepēm, mazliet kāju muskuļus varēja just. khe, khe. :D
Tik ļoti patīk tādas lietainas dienas, kad var ietīties pledā, dzert tēju un lasīt grāmatu. Žēl tik, ka ieplānotais reids pa humpalām visdrīzāk, ka nesanāks, jo negribas jau līst ārā no tā pleda un likt tējas krūzi nost.

Diezgan dīvaini pa radio dzirdēt dziesmu, kas ir manā kristīgo dziesmiņu izlasē. Radio 101 rullē. =)

Šodien dzerot brenguli Gaujā atcerējos, ka pagājušogad apmēram šajā laikā tur biju pirmoreiz un pirmoreiz brenguli nogaršoju. Kā Alise teica - gada jubileja :D Ber vispār, riču raču ir tīri kruta spēle un man šķiet, ka kopš skolā iet sākšanas, iespējams, ka pat nebija spēlēta :D

un šādā karstumā nodarboties ar kaut ko izglītojošu un pilnveidojošu man galīgi neizdodas.

viii.. man patīk.
bija forša mise un man ir prieciņš.
tikai saņemties un riktīgi močīt darbus gan vajag. :D

man ir 4 pāri ar zaķīšzeķēm.

vakar vakarpusē nezin kāpēc izdomāju lasīt 11minūtes. 6:15 pabeidzu. šodien nosacīti no rīta dabūju ūdeni ausī no brāļa puses.

zini, gleznojot var saprast, ka acis cilvēkam ir viena sasodīti svarīga sastāvdaļa, lai viņš izskatītos pēc cilvēka/pēc sevis/pēc kaut kā, kas nav atbaidošs. vot tā.

viss, cauri ir, tā dziesma man pielipa. tiko vēl datora pleijerī viņai play count bija 0, paskatīsimies, cik būs no rīta, ņemot vērā, ka skan tikai viņa visulaiku uz riņķi.

vispār mani kaitina tāda vairāk vai mazāk bez jēdzīga iemesla smeldzīga sajūta iekšā, tad labāk, lai sāp. tā pamatīgi. tā, it kā iekšas kāds zāģētu un urbtu. fiziski.

kā viens jogurts var šitā smaržot? vakar visu vakaru nevarēju saprast, kas tās par konfekšu smaržām, kas izlietas, vai nezin kas. izrādās, ka mana nezizmazgātā jogurta krūzīte smaržo. šķiet, ka tas neko labu par viņu neliecina, kaut gan apskatijos, ka uz pakas rakstīts: "Dzīvais jogurts ar bio baktērijām. nesatur konservantus." neko nesaprotu.

beidzot atcerējos pierģistrēt otrdienas kešus.

visu dienu esmu nosēdējusi pie datora un tik drīz nedomāju iet gulēt. dators ir mans draugs. kopā 24h/diennaktī. moš mums apprecēties? Ance teica, ka, ja jau citiem mašīnas vai ģitāras var būt sievas//vīri [otrais gadījums gan varētu būt mazāk sastopams], tad kapēc dators nevarētu? viņš ir funkcionālāks un daudzpusīgāks :D

man nav zīmēšanas mājasdarbs. atkal un joprojām. neviens. līdz pagājušai reizei gan Krišjānis bija vienīgais, kam kaut kas bija. neticu, ka rīt visiem pēkšņi kaut kas būs. bet nu man jau Ziemassvētkos/Jaunajā gadā būs tas viss jācep aukšā nevis kādam citam.

šodien izkāpu nepareizajā pieturā. bet labi, ka tikai 1 par ātru.

12.novembrī taisās vaļā izstāde ar cianotīpijas darbiem. olimpiskajā centrā. diez, tas ir tas, kuru es domāju - pāri tiltam, kur iet slidot? tur būs bilde, kur ir redzamas Alise un Agnese. Varbūt, ka beigās pat sanāk tā, ka tā ar abām Annām irī ir. lai arī kā, šķiet ka šī bīs pirmā reize, kad kaut kas mans būs rāmī un pie sienas, lai arī nekas baigi nopietns.. tik un tā mazliet jocīgi.

visu laiku nobīstos, kad man atnāk sms. stulbi.

dikti daudz darbi, kam jāvelta dikti, dikti daudz laika 3d maxā. nepatīk man viņš. nenormāls čakars. priekš apjēgšanas, kā viņi to visu dabū gatavu jau interesanti, bet lai es tur nopietni kādreiz strādātu - nēē. pārāk briesmīgi. pārāk daudz kas jāatceras un jāzin. man galvā nav otrs dators.

"Katrā brīvajā nedēļā viens mājasdarbs. Kārtīgs darbs, nevis skice. Jums ir 7 dienas laika, varat zīmēt no rīta līdz vakaram": teica Erbs. Un es zinu, ko es darīšu visu janvāri, Ziemassvētku laiku un starp Ziemassvētku - Jaunā gada laiku. Jā, jā, protams, mēs varam zīmēt 7 dienas no rīta līdz vakaram ar vienu roku, gleznot ar otru, vēl usb portā pieslēgt kādas papildus ārējās smadzenes un vienlaicīgi ģenerēt idejas citiem darbiem. Un labākajā gadījumā vēl pāris pārus ar liekām rokām arī pieslēgt, lai vienlaicīgi no rīta līdz vakaram varētu 3d maxā strādāt, mazlietiņ Indizainā žurnālu pataisīt un vēl kādu bildi fotošopā apstrādāt. Ideālā gadījumā varētu iemācīties būt 2 vietās vienlaicīgi, tad tam visam paralēli 24/7 varētu vazāties apkārt un visu fočēt. hmm.. vēl tik miegs un ēšana jāatmet - mūžīgā problēma.

jeijē. yahoo tagad var 25mb ar bildēm sūtīt.
es saprotu, ka iespējams, nešķiet pietiekams iemesls baigam priekam, bet tā dažkārt ir bijusi ļoti iztrūkstoša opcija un bildes pa 1 katrā e-pastā sūtīt ar nav dikti jauki :D