vispār man pamatīgi besī šitāda regulāra gulētiešana ap trijiem. gribu laicīgi iet gulēt, laicīgi celties un visu darīt arī laicīgi un kārtīgi. mācēt tā. ļoti.

MAN IR AUKSTI!
gribu siltumvitamīnus..

istaba izskatās vairs ne tik briesmīgi. mums ir jauns un liels ledusskapis. rīt atnāks interneta meistars, cerams, ka nepateiks, ka es visu esmu saplēsusi un viņi nav vainīgi, ka tie vadi īsti kopā neturas, jo es tikai televizōram vietu gribēju nomainīt.
ar garšīgu vīna-augļu mistrojumu jebšu punšu laikam atzīmējām Madaras tiesību dabūšanu, un sapratu, ka alkohols samazina aukstuma sajūtu. moš katru vakaru jāiedzer, lai varētu saņemties ieiet dušā un nenosaltu? :D

es vairs neesmu izolēta no sociālās vides! un man ir rūtaini šorti pa 95santīmiem! :D

man gandrīz vai likās, ka pa pagalmu staigā klauns ar bērnu braucamrīku pie rokas, bet ļoti iespējams, ka tā ir tikai tante roozā treniņtērpā.

un vispār man pamatīgi berī visādi neieinstelēti skeneri un printeri, kuriem beigusies krāsa. grrr.

"God cannot give us a happiness and peace apart from Himself,
because it is not there. There is no such thing."

"I believe in Christianity as I believe that the sun has risen:
not only because I see it, but because by it I see everything else."

"If the whole universe has no meaning, we should never have found out that it has no meaning:
just as, if there were no light in the universe and therefore no creatures with eyes,
we should never know it was dark. Dark would be without meaning."

"Miracles do not, in fact, break the laws of nature."

"The real problem is not why some pious, humble, believing people suffer, but why some do not."

"We all want progress, but if you're on the wrong road,
progress means doing an about-turn and walking back to the right road;
in that case, the man who turns back soonest is the most progressive."

"You don't have a soul. You are a Soul. You have a body."

(C.S. Lewis)

Jeijē, šamējam džekiņam forši citāti, un, kā izrādās, viņš ir Nārnijas Hronikas autors. ^_^ Un viņi ar J.R.R. Tolkien ir bijuši labi draugi, un Gredzenu Pavēlnieka autors ar ir kristietis.
Šādas jaunas lietas uzzināt man patīk. :)

man tagad ir savi jāņi uz kartona gabala :D un salikās, ka terpentīna smaka ir tieši tas, kas man visu laiku ir pietrūcis.. ^_^
eh. tā ar te neko neesmu šeit ar krāsām īsti padarījusi. vispār, šķiet atlikušajiem 2iem vasaras mēnešiem vajadzētu būt visa mācību gada iekavējumu kompensatoriem.

#1 Sanāca pārsālīti griķi. Man nekad nav bijusi nekāda nojēga par to, cik daudz sāls jāber klāt ēdienam, parasti tas darbojas pēc principa - pagāžam burciņu un kaut kas jau iebirst. Nu jā, šoreiz vārīju tikai sev, aizmirsu, ka jāgāž mazāk :D Un vispār, laikam bija arī pārāk daudz, tagad iekšas spiež. Vai arī vienkārši pēc ēšanas nav ieteicams gulēt uz vēdera..

#2 Es tā aizdomājos - kā var uzbūvēt apaļu kolonnu no kantainiem ķieģeļiem? Vispār interesanti. Nu var jau būt, ka nav piemērotākās domas sprediķa laikam arī, ja sprediķis ir nesaprotamā valodā..

#3 Es izdomāju, ar ko man asociējas poļu valoda - ar zvaniņiem. Tur tādas džen un džin skaņas figurē.. :)

Tētis šodien uz manu tekstu par to, ka mans kompītis galīgi nestrādā un, ja es nopirkšu jaunu no tās naudas, kas manā atvilknē, un nedabūšu Liepājā darbu, tad man nebūs, nākamajā mācību gadā, ko ēst, atbildēja: "Nav ko ēst". Nu es jau sen zināju, ka tā kā būtu laiks atmest šo nelāgo ieradumu. :D


bet vispār man besīīī. viss. un nafig Danielam bija jābūt baznīcā [nē, nu it kā jau labi, ka cilvēks iet uz baznīcu, bet varētu vismaz mani likt mierā]? es pati varu sevi pavadīt uz mājām, un tas tiešām nav smieklīgi, ka es ļoti, ļoti gribu braukt atpakaļ uz valsti, kurā cilvēkiem nav, kur strādāt, un kura ir uz bankrota robežas.

Olga teica: "Beidz izskatīties tik nožēlojami".

Es gribu, lai kāds mani samīļo.

Un vispār divas nemaz negulētas naktis pēc kārtas ietekmē daudz ilgāk par viņu pašu garumu. It kā gribas kaut ko darīt, bet tajā pašā laikā viss vienalga, nav spēka un nemaz ar vairs neko negribas darīt.

Domas klaiņo pa visādiem veciem laikiem nezin kapēc. Ne kaut kā konkrēti, bet tāpat. Atcerēties, cik agrāk viss bija vienkārši globāli skatoties, tomēr bija daudz lielāks iekšējs iztrūkums, bez jebkādas saprašanas - kas tieši pietrūkst. Raudāt un nevarēt iedomāties nevienu loģisku iemeslu, kapēc raudi - vienkārši tāpēc, ka gribas. Jā - sen neesmu raudājusi tā pa īstam, nav vietas. Bet normālā variācijā man vajag daudz. Dažkārt manas smadzenes at mani nesadarbojas, bet tas nekas.

"Un kad no skrējiena gurst kājas, un spēka vairāk nav
Un kad tik ļoti gribas mājās, mums vienmēr jautāt kāpēc tā
Tu zini ..atbilde ir brīvība, ..un visīstākā ir brīvajā kritienā….lūk tā"

Es netiku uz Toma izlaidumu. Pagājušogad uz Mika ar nebiju, jo bij jāstrādā. Laikam esmu slikts radagabals. Bet nu droši vien jau, ka šitiem džekiņiem tas nav baigi svarīgi. Aizbraukšu jau tāpat vēlāk uz Roju. Bet ir tīri forši, ka ir tikko 16 un 17 ar pusi gadus veci brālēni, kuriem blakus stāvot var sajusties kā sīkaliņš. Kad bijām mazi, likās, ka viņi baigie sīkaļas, bet tagad tiešām jauki dažreiz tā. Šķiet, kad Mikam bija 14, es pirmo reizi sapratu, ka var forši parunāties. Tagad atcerējos, kā tētis pēc mana izlaiduma jautāja, vai Miks man esot mīļākais brālēns? :D
Iedomājos, ka, šķiet, broļeitis muns nākošdad arī devīto klasi beigs. Vismaz tad gan vajadzētu savas ģēlas sakārtot tā, lai tiktu. mhm.

Šeit vēl 15minūšu prezentācija pagaidām vēl nezināmā datumā aiznākošnedēl. Man viss vinalga un negribu neko. Bet vajadzētu saņemties.

Un es zinu, ka tas var būt kaitinoši, bet es tiešām ļoti ļoti gribu mājās.
Varētu aiziet gulēt un pamosties mājās. Vai nu vismaz nogulēt tik ilgi, la būtu jāpieceļas un jābrauc mājās.

piecēlos, paēdu. tagad jāizmazgā drēbes, kas stāv ūdenī, šķiet, kopš aizvakardienas, jāieiet dušā un jāiet gulēt atkal.

es te tā eksāmenprojektdarba rakstīšanas starplaikā atkal nejēdzīgi tērēju laiku, šoreiz - izdomāju "draugos" saņemtās vēstules izdzēst, bet kaut kā sagribējās ik pa laikam kādu atvērt. tad nu es uztrāpīju uz sava dzimšanas dienas apsveikuma, kurā bija foršs drukas kļūdas novēlējums: "(...) daudz foršus cilvēkus pakārt (...)!" :D

Jā, ir ļoti forši sevi aplaistīt ar eļļu no šprotu buņdžas. tizlā :D

/un es negribu rakstīt nekādu eksāmena projektu, gribu neko nedarīt un iet gulēt vai kaut ko lasīt, vai skatīties, vai vienalga ko, kas nav svarīgi./

Šodien saņēmu sms: "Sakarā ar darba meklējumiem. Rīt varam tikties?"
pēc manas īsziņas, kur jautāju, kas tas par darba piedāvājumu, saņēmu vēl divas: "To kad tiksimies, paskaidrošu.", un uzreiz pēc tam: "Es jums rīt došu ziņu, ap cikiem. Varbūt jau šodien."

Ja es pirms pāris dienām nebūtu rakstījusi pieteikumu darbam, no paša sākuma jau būtu nodomājusi, ka pilnīgi noteikti kāds sajaucis nummuru un nemaz nebūtu likusies traucēta. Es gan domāju, ka it kā tomēr cilvēki parasti vismaz parakstās, ja sūta īsziņu vai kaut kā tā, tomēr darbs pašreiz pārāk aktuāls jautājums, lai neliktos ne zinis. Bet tik un tā, man ir baigi interesanti, kas tas tāds, un, kur manu telefonu dabūja. Vispār, ja būtu LV, sarunātu kādu, kas atnāks līdzi un aizietu vismaz iečekot. :D

es atradu savu zivtiņauskaru! ^_^

gulēt uz zaļa pleda zaļā zālītē ir tīri forši ^_^

Varētu iet uz parku sauļoties, tik kaut kā vienai slinkums. Būtu vēl kāda grāmata ko palasīt, bet nav.. Vienīgā, kas man te pašlaik ir - "Ievainoteis gans". Nav smaga un daudz vietas neaizņem :) Tikai nesen kā pabeidzu lasīt [un tā jau bija otrā reize, kad lasīju]. Moš vēlreiz? :D
āj, nekonezinu. Vispār pat forši aiziet uz misi no rīta, visa svētdiena pēc tam brīva. It kā jau tāpat arī brīva līdz vakaram, bet tad kaut kā sajūta, ka svētdiena ir tikai vakarā. Vēl būtu saprotamā valodā.. eh.. bet man jau vairs tikai 3 svētdienas šeit. nākošsvētdien gan mises nebūšot, visi kaut kur braucot prom [es gan īsti nesapratu, kur], sestdienas vakarā un vispār sestdienā ar te mises nav, tad varētu vismaz piektdien aizstaigāt.
ā, jā. vajag cītīgāk darba sludinājumus caurskatīt. šodien.

nākamās darba nedēļas plāns:
pirmdien portfolio vērtēšana, pēc tam vienkārši brīva diena, tad diena, kuru var paņemt brīvu, un pēc tam dvas brīvdienas.

[nu labi, skolu laikam pārāk daudz nesanāks apmeklēt, bet ir jau projekts jāuztaisa, kas uzdots, šķiet kādu mēnesi atpakaļ. bet tik un tā. :D]

man visu laiku likās, ka Drīmveivera nosaukums ir tapināts saliekot kopā sapņus un viļņus, bet izrārās, ka pareizi rakstas "Dreamweaver", kas tulkojumā laikam nozīmētu "sapņu audējs". :D
jā, es zinu, ka man tā programma ir jālieto nevis jāfilozofē par viņas nosaukuma tapšanas apstākļiem :D

un man tā dziesma ir galīgi, galīgi pielipusi. nav labi.


un vispār es gribu čīkstēt. un krist kādam uz nerviem.
un es gribu mājās, un vasaru, un iet ar kājām uz pelēm, un lekt no laipiņas bombačkā ūdenī. un smaržīgu gaisu, un sauli, un jā, protams, jūru, un molu, un saulrietu, ā, un saldējumu. šokolādes. un vispār es šaušalīgi ļoti, ļoti gribu iet peldēties. un braukt ar riteni pa jūras malu, tēlojot, ka tas ir katamarāns, un nedomājot, ka pēc tam būs pamatīgas problēmas ar rūsu. un lēkāt pa peļķēm. un lietū skriet peldēties. un gulēt zālē, un košļāt smilgas. un griezties uz riņķi, lai galva noreibst un viss apkārt sāk reibt tik pat ļoti kā iekšā.
______________________________________
varbūt vajadzētu takā beidzot izaugt?

Paklausījos atkal Finch. Sapratu, ka joprojām patīk, un arī tās sarkanās debesis klipā ^_^

un  vispār, man liekas, ka es esmu visslinkākais sev zināmais radījums.