Šodien samaksāju par diplōma vākiem 2.50 Valsts varēja katru gadu par mani maksāt 1030Ls, a tagad 2.50Ls pietrūkās :D

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts un bakalaurs nodots. Nekas ģeniāls, bet ir. Un beidzot sāk redzēties gals un sāk parādīties prieciņš :)Vēl pa šo nedēļu līdz 6.jūnijam ir daudz darāmā, bet tas kaut kā vairs nešķiet tik traģiski. Nu labi, labi, es priecājos tāpēc, ka kāds ir atpakaļ Latvijā.

Ir sajūta īpašā. 1. Adventa svētdiena :) Biju pie brāļiem uz misi un dabūju :) Patiesībā apsveru domu, vai nevajadzētu svētdienās tomēr tā regulāri čāpot uz turieni.

Šokolādes ploška deg un smaržo ar mazlietiņ.

Un jā, tā kā šodien sākās jaunais liturģiskais gads, varētu piedomāt pie pārmaiņām sevī.. Tādu pārkārtošanu sevī uztaisīt un nevajadzīgo lietu izmešanu, lai ir vieta jaunajam :)

Un man beidzot ir arī noskaņota gīčiņa, kas arī priecē. Īsti negribas rītdienu un praksi, bet ko tur padarīt un, patiesībā jau nav arī nemaz tik traki.

Man tik ļoti pielipusi tā Dimitera dziesma :D Bet vispār viņš dikti patīk un sestdienas vakara koncerts bija foršs un smieklīgs. Nedomāju, ka būs Krusta skolas dziesmas, bet pat dabūju 3 un tās, kuras visvairāk gribēju :) mmmm.... Tie cilvēki citi gan tādi mazliet kaitinoši, bet nu nekas, tas vismaz radīja smieklīgo tajā visā.
Šodien dabūju vēl dziesmiņas un jauno albumu. Arī Gustāvo albūmu beidzot dabūju. Un pankūkas dabūju :) eh, cik patiesībā man viss tik ļoti patīk.
Un sapratu, ka man pat tiešām patīk šitāds laiks, ja man nav auksti. Un šodien nebija auksti. Nekas, ka citi čīkst un nīd, lai jau...
Un vēl kādu uz trepēm netīšām satiku un pat kādus 3 teikumus sanāca parunāt :D Tas gan sajucināja manu plānu, bet laikam jau taisnība, ka vienīgā sakarīgā darbība būtu vispār nedomāt un let it be... lai kā arī būtu..

Jāiet tur dzīvot. [Re, kā manas smadzenes strādā. Gribēju rakstīt: "Jāiet tur biežāk." Tikai pēc tam pamanīju]. Pat neskatoties uz organisma dīvaino reakciju uz negulētu un neballētu nakti dot sajūtu, it kā vakar būtu dzerts, tomēr ir prieciņš liels. :) :)
Un idejas rodas. Mazliet gan bail no pārāk dīvainām un radikālām viņām, bet gan jau. Un Skrūvšņores vēstules lasīšanai :)

Pēc Emīlijas Rouzas eksorcisma noskatīšanās būs bail no 3iem naktī. Ne jau pati filma tik biedējoša, kā apziņa, ka tā ir patiesība. Bet kā man tētis tik jauki pateica, ka nav jābaidās, jo ir, kas sargā :) Un adorācijas kapellā tik forši. Vairāk vajag. Un vajag grēksūdzi. Un vispār - kāda jēga satraukties par visādiem sīkumiem, kas man tagad pa galvu maisās, ja ir daudz lielākas, svarīgākas, vērtīgākas un man vajadzīgākas lietas :)

No rīta lasīt zemenes ar garšīgas puķu tējas krūzi vienā rokā, pa dienu sauļoties bez saules un vēlāk ar hipijkleitu mugurā pa lietu iet mājās un salīt siltā vasaras lietū. Vakarā spooky kešs pagrabā ar ļoti forši uztaisītu koku, pilošu, baisas skaņas radošu ūdeni un lukturīšiem. Pa vidu vēl projekta rakstīšana un gleznošana. Patīkams nogurums vakarā. Man tik ļoti prieks, ka man apkārt ir tik forši cilvēki :) gan tie, kas šodien, gan visi pārējie.

trīsstundīgas skypsarunas atstāj pozitīvu iespaidu uz garastāvokli, sajūtu, noskaņu un sejasizteiksmi, bet pilnīgi noteikti negatīvi ietekmē spēju koncentrēties un jau tāpat neesošo apņemšanos kaut ko darīt.