I did it.
Jau 2 mēnešus nebiju saņēmusies, tagad dvēselei mieriņš un pēkšņi pat misē varēju sakoncentrēties :)

Un 1 darbiņu esmu uztaisījuisi. Bija plānā gan vairāk izdarīt, bet jebkurā gadījumā - arī kaut kas pabeigts ir pabeigts un labāks par nepabeigtu.
Tagad nevaru saprast - iet čučēt, vai mēģināt vēl ko izdomāt un vismaz iesākt. Bet laikam gan drīzāk gulēt. Rīt uz darbu.

Un pagaidām aktuāls jautājums - es varu uzrakstīt labu bakalaura darbu turpinot strādāt? Citi iet prom. Bet es gribu naudu vasarai, savādāk no party in summer. Varētu saņemties un par spīti varēt. Hā.

Jāiet tur dzīvot. [Re, kā manas smadzenes strādā. Gribēju rakstīt: "Jāiet tur biežāk." Tikai pēc tam pamanīju]. Pat neskatoties uz organisma dīvaino reakciju uz negulētu un neballētu nakti dot sajūtu, it kā vakar būtu dzerts, tomēr ir prieciņš liels. :) :)
Un idejas rodas. Mazliet gan bail no pārāk dīvainām un radikālām viņām, bet gan jau. Un Skrūvšņores vēstules lasīšanai :)

Pēc Emīlijas Rouzas eksorcisma noskatīšanās būs bail no 3iem naktī. Ne jau pati filma tik biedējoša, kā apziņa, ka tā ir patiesība. Bet kā man tētis tik jauki pateica, ka nav jābaidās, jo ir, kas sargā :) Un adorācijas kapellā tik forši. Vairāk vajag. Un vajag grēksūdzi. Un vispār - kāda jēga satraukties par visādiem sīkumiem, kas man tagad pa galvu maisās, ja ir daudz lielākas, svarīgākas, vērtīgākas un man vajadzīgākas lietas :)