Jāiet tur dzīvot. [Re, kā manas smadzenes strādā. Gribēju rakstīt: "Jāiet tur biežāk." Tikai pēc tam pamanīju]. Pat neskatoties uz organisma dīvaino reakciju uz negulētu un neballētu nakti dot sajūtu, it kā vakar būtu dzerts, tomēr ir prieciņš liels. :) :)
Un idejas rodas. Mazliet gan bail no pārāk dīvainām un radikālām viņām, bet gan jau. Un Skrūvšņores vēstules lasīšanai :)

Pēc Emīlijas Rouzas eksorcisma noskatīšanās būs bail no 3iem naktī. Ne jau pati filma tik biedējoša, kā apziņa, ka tā ir patiesība. Bet kā man tētis tik jauki pateica, ka nav jābaidās, jo ir, kas sargā :) Un adorācijas kapellā tik forši. Vairāk vajag. Un vajag grēksūdzi. Un vispār - kāda jēga satraukties par visādiem sīkumiem, kas man tagad pa galvu maisās, ja ir daudz lielākas, svarīgākas, vērtīgākas un man vajadzīgākas lietas :)

Viss notiek tā kā tam ir jānotiek. Viss notiek tā kā tam ir jānotiek.
Vakar bija jābūt Ievas ballītē un šodien, ja būtu izgājusi kaut kur vazāties, droši vien būtu riktīgi saslimusi, jo tagad jau tāda patizla sajūta ar temperatūras iespējamības jušanu.
Bet muļķīgi gan :D
Bet tad jau manīs.
Rīt iespējams kursa pasākums, khēē, tas varētu pat būt interesanti, bet tāpat savus lošus fonteinā gribētu.

Un jā - man būs savas divas oficiālās personīgās stundas adorācijas kapellā aiznākampirmdien! :)

Ā, un jā, man ir internets bezvadu kojās! Khe-hē, es pat necerēju uz tādu ekstru.