Pēc Emīlijas Rouzas eksorcisma noskatīšanās būs bail no 3iem naktī. Ne jau pati filma tik biedējoša, kā apziņa, ka tā ir patiesība. Bet kā man tētis tik jauki pateica, ka nav jābaidās, jo ir, kas sargā :) Un adorācijas kapellā tik forši. Vairāk vajag. Un vajag grēksūdzi. Un vispār - kāda jēga satraukties par visādiem sīkumiem, kas man tagad pa galvu maisās, ja ir daudz lielākas, svarīgākas, vērtīgākas un man vajadzīgākas lietas :)

kaut kāda neriktīga filma gadījās.pie nosaukuma "2 dienas Parīzē" likās, ka būs kas, hmm... kā lai saka? - savādāks.. ģeniāla frāze: "I lied to you, but trust me".

Es tikai šodien uzzināju, ka Spītnieces savaldīšana un 10 things i hate about you ir viena un tā pati filma. Nē, nu es jau zinu, ka man ir labas reakcijas spējas ^_^ Un es nesaprotu, kapēc man tā filma patīk, jo kaut kāda muļķīga romantiskā komēdija vien ir. Nezinu pat, kuro reizi viņu skatījos.

Un ūdenspīpe ir forša lieta [es gan to jau ļoti sen zinu] ^_^ Bet es esmu tik nenormāli ģeniāla, ka vienīgā lieta, ko aizmirsu no mājām paņemt līdzi uz šejieni, ir ūdenspīpes tabaka.

Dīvainā kārtā man pazudusi jebkāda vēlme vakaros apmeklēt kādas publiskas vietas. Ļoti izteikta gan tā nekad nav bijusi, bet nu vismaz laiku pa laikam... hmm..