es gribu mācēt saņemties un kaut ko darīt. es gribu redzēt sev jēgu. es gribu darīt kaut ko, kam būtu jēga. jebkāda. ja jau katrs cilvēks esot unikēls, un katram esot kaut kāda īpaša nozīme uz šīs pasaules, tad jau itkā tīri teorētiski man arī vajadzētu būt kādai nozīmei. bet nu vismaz pagaidām neredzu pilnīgi neko tādu, ko es varētu izdarīt, lai kādam citam no tā būtu kāds labums.
vispār, ja man jau dzirdot runas par ķirurģiskām lietām nepaliktu slikti, es mācītos par dakteri, un tad vismaz pastāvētu mazlietiņ iespējamība, ka no menis ir kāda jēga. vot tā.


pašreizējā momentā gan man vajadzētu koncentrēties uz to, ka līdz nākamajai pirmdienai jāuztaisa sava mājaslapa. a bet ko es tagad daru? sapriecājusies par dziesmiņu, misīti un svētdienas vakaru smaidīga sēžu krēslā un nedaru neko. tātad tuvākās nedēļas plāns sevī iekļauj mājaslapas uztaisīšanu un +/- skolas apmeklēšanu. ja neskaita, ka man nav ideju par to lapu, un es īsti nemaz nemāku viņu taisīt, viss ir tīri okēj.

tālāk. jāatrod darbs vasarai. nū tiem 2iem mēnešiem, kas man vasarai būs. bezcerīgi? iespējams. vispār jau nemaz negribētu tos 2us mēnešus rīgā nosēdēt, bet nu atkal tāda sajūta, ka būtu tomēr kaut kas beidzo jāsāk darīt.

vispār vasara:

darbs - ja dabūšu, tad tas arī aizņems vasaru pārsvarā.
stopēt apkārt pa Eiropu - pagaidām izslēgts no apziņas sakarā ar atziņu, ka ar visu gulēšanu grāvī tam pasākumam izietu nauda. pārāk daudz nauda. tomēr, ja gadījumā sanāks, tad būšu priecīga.
plenērs - ja mani ņems līdzi un iespējamais darbs neaizņems to laiku, būtu baigu forši. un derīgi pilnīgi noteikti. nedēļu kaut kur pļavā mālēt un ķēpāt  ^_^
svētceļojums - iespējami ļoti vēlams pasākums, tomēr.. vispār mans definējums varētu būt tāds -> ja nedabūšu darbu un nebūs nekas cits, ko darīt, tad pastāv iespējamība, ka aiziešu. kaut vai tāpēc, ka tādā gadījumā 3nedēļas iztiktu bez nejēdzīgas naudas tērēšanas. [nu es jau neizslēdzu to, ka šis pasākums, lai vai kāds, tomēr dod lielu garīgu labumu, pat, ja tā nešķiet. un iespējams, ka mana attieksme galīgi nav laba, bet tāda nu viņa ir.]

pagaidām nekas cits vairs nenāk prātā. nu jā - tādi daždienu forši pasācieniņi būtu baigi vēlami, bet rādās, ka būs/ir finansiālas problēmas vandīties apkārt tā pat bezjēgā. tā, ka laikam jau kārtējo vasaru tā arī nesanāks apmeklēt nevienu festivālu.

āj. man vajag darbu Liepājā uz nākamo mācību gadu. galīgi bezcerīgi, zinu.


un vispār man pāri visam aktuāls jautājums - kāda jēga tam, ko es daru [es vispār kaut ko daru]? kapēc es mācos to, ko es mācos? kāda jēga? kādu labumu tas, pat tad, ja es to mācētu darīt, dotu sabiedrībai?
- nekādu. jēgas nav.
bet man taču no sākuma bija doma, ka es gribu mācīties kaut ko, kas liekas interesants. un dabūt augstāko izglītību. nedomājot, ka obligāti man jādūt nez kādam dizineram [starp citu, nedomāju, ka kādreiz to vārdu uz sevi spēšu attiecināt].
kapēc tā doma aizmirstas?
bet varbūt tomēr būtu bijis labāk mācīties kaut ko nāvīgi garlaicīgu, un pēc tam cerēt dabūt kādu nereāli garlaicīgu darbu, bet kurā vismaz būtu apziņa, ka es esmu spējīga izdarīt to, ko no manis prasa? nezinu.

eh. viss taču būs labi beigās. būs taču?