Viņai rakstīts, ka 11 dienas. Tas nav daudz, nepavisam, it sevišķi, ja Ziemassvētku balle un rekolekcijas pa vidu.
:) Gribu Annu.
Tas gan nozīmē arī to, ka sesija is comming. njā. bet gan jau.

Ir sajūta īpašā. 1. Adventa svētdiena :) Biju pie brāļiem uz misi un dabūju :) Patiesībā apsveru domu, vai nevajadzētu svētdienās tomēr tā regulāri čāpot uz turieni.

Šokolādes ploška deg un smaržo ar mazlietiņ.

Un jā, tā kā šodien sākās jaunais liturģiskais gads, varētu piedomāt pie pārmaiņām sevī.. Tādu pārkārtošanu sevī uztaisīt un nevajadzīgo lietu izmešanu, lai ir vieta jaunajam :)

Un man beidzot ir arī noskaņota gīčiņa, kas arī priecē. Īsti negribas rītdienu un praksi, bet ko tur padarīt un, patiesībā jau nav arī nemaz tik traki.

Pēdējā laikā kaut kā slinkums te rakstīt.

Šodien sapratu, ka man twitteris patīk ar katru dienu arvien vairāk. Tik foršas lietas tur var dabūt :)

Rīt KJB tikšanās, 2 nedēļas nav tur būts un pietrūkst mazliet, jā misīti arī gribu, ceru, ka paspēšu. :)
Pēc tam jāaiziet iečekot tas idisco vecajā ostmalā. Varētu būt interesanti iečekot, bet, vai dikti ilgi paliksim, gan šaubos. Bet katrā gadījumā man ir 6 ielūgumi un būsim izredzētie, kas var tikt iekšā :D

Jeijē! Rādās, ka nākam 3dien vakarā būšu mājās!:)

kiš miš galvā. Skatījos skolu programmas UK un nonācu līdz atklātam jautājumam - vai tiešām gribu vēl 4 vai 3 gadus mācīties skolā? Nekad negribētu nonākt līdz domai, ka vairs galīgi negribu mācīties, jo sevi ir jāpilnveido pastāvīgi, bet - vai es gribu vēl vienu skolu? Nekādus maģistrus utt negribu pilnīgi noteikti, bet šis variants visu laiku bija šķitis saistošs. It kā jau - negribi, apnīk - brauc prom. Bet tik un tā. Un, ja grib domāt par kopā braukšanu un vienā vietā dzīvošanu, ir vajadzīga viena skola..
Laikam jau vienkārši dikti nav jāsatraucas un jāpaļaujas, ka viss notiks tā kā tam jānotiek.. :)
Vienīgais, ka reāli apzinos, ka mana nākotne pat no mana variantu un vēlmju viedokļa ir viena liela jautājuma zīme. Kaut gan - vai tad tas ir kas slikts?

Tāpēc, brāļi, pielūkojiet,
lai jūs apdomīgi dzīvotu, –
nevis kā negudrie, bet kā gudrie
izmantojot savu laiku! (Ef 5, 15-16)

Es izgāju laukā, Kungs, cilvēki skrēja, velosipēdi skrēja, mašīnas skrēja, kravas mašīnas skrēja, iela skrēja, pilsēta skrēja, visi skrēja. Visi skrēja, lai nepazaudētu laiku, lai noķertu laiku, lai iegūtu laiku.
Uz redzēšanos, kungs, atvainojiet, man nav laika. Es ienākšu citreiz, nav laika gaidīt. Beigšu šo vēstuli, man nav laika. Es gribētu jums palīdzēt, man nav laika. Nevaru pieņemt uzaicinājumu, laika trūkums. Man nav laika padomāt, palasīt, steidzos, man nav laika. Es gribētu lūgties, bet man nav laika.
Cilvēki skrien laikam pakaļ, Kungs. Viņi pavada laiku uz zemes, steidzīgi, satraukti, pārslogoti, izmisuši, apmāti.
Tu esi ārpus laika, Tu smaidi, Kungs, redzot, kā mēs ar to cīnāmies. Tu zini, ko Tu dari, Tu nekļūdies, dāvājot laiku katram cilvēkam. Tu dāvā katram laiku izdarīt to, ko Tu vēlies, lai viņš darītu.
Kungs, man ir laiks, man ir viss mans laiks, viss laiks, ko Tu man dāvā, manas dzīves gadi, manu gadu dienas, manu dienu stundas, tās visas ir man. Man tās ir jāpiepilda, prātīgi, rāmi, bet jāpiepilda tās visas, līdz malām, lai dāvātu tās Tev. Lai lūgtu Tev šo stundu remdeno ūdeni pārvērst devīgā vīnā kā toreiz Kānā, cilvēku kāzās.
Šajā vakarā, Kungs, es Tev nelūdzu laiku izdarīt to vai citu lietu, es Tev lūdzu žēlastību laikā, ko Tu man dāvā, apzinīgi darīt to, ko Tu no manis sagaidi.

Mišels Kuā

Diena jau beigusies. Būtu jādodas čučēt.

Kaut gan teicu, ka neesmu šodien neko īpašu izdarījusi, precīzāks bija mans vēlākais paskaidrojums, ka neesmu neko izdarījusi savas profesionālās attīstības ziņā - skola un nākotnes karjera kaut kā īpaši nerūp pēdējā laikā. Laikam jau slikti. Tas arī ir tas, kas mani visvairāk satrauc - ka mani nesatrauc.

Aizgāju ciemos pie jūras kopā ar draudziņu Nikoniņu. Sen nebiju bijusi. Tik ļoti, ļoti forši. Jā, skaista diena bija - saulaina, bez lietus un samērā silta. Pēc gandrīz stundas, ko biju nostaigājusi gar jūru, vairs nebija tik silti, bet pat netīšām slapjā kāja netraucēja prieciņam. Patiesībā pie jūras ciemos iet vislabāk ir vienatnē vai kopā ar Nikonu un zaļo, skanošo, mazo draudziņu. Vai arī tā bija šodienas nepieciešamība. Bet pilnīgi noteikti tur nevienu citu siltasiņu būtni sev kompānijā nebūtu gribējusi.
Vējš matos, lieli viļņi, skaistas krāsas. Rudenī pat pludmale ir savādākās krāsās. Tikai lielais vēj-propelleris stāvēja pilnīgi uz vietas. Tāda dīvaini spooky sajūta mazliet, it kā uz priekšu kustētos tikai daba, viss pārējais būtu sastindzis un es būtu nonākusi kaut kādā paralēlā laikā.

Bibliotēkā dabūju sev autorizācijas datus. Tagad varu internetā pasūtīt grāmatas un pēc tam tik aiziet un savākt. Patiesībā samērā cool 8)

Izcepu mafinus. Auzu pārslu ar rozīnēm. Šķiet, ka šajās plītīs nemaz nevar viņus izcept tā, lai apakšiņas nemaz nav melnas, bet šoreiz oglītes daudzums jau ir gandrīz netraucējošs.

Uztaisījām suši, paēdām, spēlējām aliasu. Jā, vēl viens jauks vakars kojās, šoreiz kopā ar 3 kursabiedrenēm. Dīvaini, ka visas kopā šķiet, ka nākamreiz būsim tikai Ziemassvētku ballē. Pirmdien sākas prakse - daļa paliek Liepājā, daļa dodas kaut kur citur.

E-pasts par to, ka tomēr ir piešķirta prakses vieta bezdarbnieku programmā un tas nozīmē, ka man būs naudiņa. Vairs jau necerēju. Bet nevar tā uzreiz sapriecāties, rīt jāiet slēgt līgumu, tad jau manīs.. Būtu jau forši..

Vispār šodien jau otro dienu bez pārtraukuma strādā internets. Jau biju gandrīz atradusi no tādas ekstras.

Esmu saēdusies šokolādi, izdomājusi, ka tuvākajā laikā jāizcep auzu pārslu mafini un izdzērusi daudz kefīru. Vispār jau dīvaini, ka man patīk kaut ko cept un jā, tieši cept. Un pēc tam meklēt, kas apēdīs. Bet gribu iemācīties izcept visu ko garšīgu,lai vajadzības gadījumā varētu to darīt ar pārliecību, ka sanāks. Un smuki un garšīgi sanāks.

Jāpabeidz lasīt nodaļu kopsavilkumi no "Sešas domāšanas cepures". Rītdienai var noderēt. Vēlāk izlasīšu arī visu. Apsolu. Sev.

Jā, un twitteris ir mans mīļākais interneta draņķis, tā es šodien izdomāju.

Sen nav rakstīts.
Klausos stereomood, vajadzētu palasīt kaut ko psiholoģisku, rīt eksāmens. Bet es skatos visādas muļķības.
Šodienas prieciņš - dabūju vēstuli. Vispār tik forši lasīt īstu vēstuli, varētu biežāk kāds atsūtīt :)
No flautas skaņu ārā dabūt īsti nesanāca :D
Njā, un šodien netīšām dabūju misi, jo 10os biju uz adorāciju un 11os izrādās, ka bija mise. Tā kā vajadzēja maisiņu savākt, domāju, ka tas jādara, kad mise beigsies. Bet mise jau nekad nevienam nekaitē un savādāk šodien noteikti nebūtu aizgājusi.

"-Nu, ar ko tad sāksim?
Aizmirsis, ka Pūce šo jautājumu varbūt uzdod pati sev, Pūks teica:
-Man vienmēr licies, ka laba vieta, no kurienes sākt ir sākums, jo citādi viss var kļūt ļoti samulsinoši. Ja sāk no beigām, tad nav pārāk interesanti, jo jau pirms sākuma ir zināms, kā viss beigsies, un, ja sāk no vidus, tad nevar vienlaicīgi turpināt uz abiem galiem.."

*Šodienas prieciņš - virtuļ kafejnīca/veikaliņš uz Valdemāra ielas. Noteikti mēģināšu tur aizvest visus, kas būs ar mieru nākt.
*Nespēju tikt galā ar savu drēbju māniju.
*Es šodien ieskrēju stabā. Tā pa īstam, ka stabs šūpojās. Es zinu, ka esmu forša. Tagad gan mazliet pirkstiņš sāp, kurš dabūja vistiešāko kontaktu ar stabu.
*Dimiteram ir dziesma "Astrālais ķermenis kedās". Jēgā nepaspēju iedziļināties, bet nosaukums piesaistīja.
*Beidzot jāpačeko partiju programmas, un kaut kādi politiķu vārdi. Un jāizdomā, vismaz, ko ar tiem + un - darīt, ja turēšos pie pašreizējā varianta.

Man tik ļoti pielipusi tā Dimitera dziesma :D Bet vispār viņš dikti patīk un sestdienas vakara koncerts bija foršs un smieklīgs. Nedomāju, ka būs Krusta skolas dziesmas, bet pat dabūju 3 un tās, kuras visvairāk gribēju :) mmmm.... Tie cilvēki citi gan tādi mazliet kaitinoši, bet nu nekas, tas vismaz radīja smieklīgo tajā visā.
Šodien dabūju vēl dziesmiņas un jauno albumu. Arī Gustāvo albūmu beidzot dabūju. Un pankūkas dabūju :) eh, cik patiesībā man viss tik ļoti patīk.
Un sapratu, ka man pat tiešām patīk šitāds laiks, ja man nav auksti. Un šodien nebija auksti. Nekas, ka citi čīkst un nīd, lai jau...
Un vēl kādu uz trepēm netīšām satiku un pat kādus 3 teikumus sanāca parunāt :D Tas gan sajucināja manu plānu, bet laikam jau taisnība, ka vienīgā sakarīgā darbība būtu vispār nedomāt un let it be... lai kā arī būtu..

Kaut ko šādu biju domājusi kā novietni pie iespējamības par velo kojās.

Jāiet tur dzīvot. [Re, kā manas smadzenes strādā. Gribēju rakstīt: "Jāiet tur biežāk." Tikai pēc tam pamanīju]. Pat neskatoties uz organisma dīvaino reakciju uz negulētu un neballētu nakti dot sajūtu, it kā vakar būtu dzerts, tomēr ir prieciņš liels. :) :)
Un idejas rodas. Mazliet gan bail no pārāk dīvainām un radikālām viņām, bet gan jau. Un Skrūvšņores vēstules lasīšanai :)