tīīk pa īstam. un tagad vajadzīgi.

You want to be real, you want to be empty inside
You want to be someone laying down your pride
You want to be someone someday
Then lay it all down before the king

You want to be whole, you want to have purpose inside
You want to have virtue and purify your mind

You want to be set free today
Then lay it all down before the King

This is my desire, this is my return
This is my desire to be used by You..

nākamās darba nedēļas plāns:
pirmdien portfolio vērtēšana, pēc tam vienkārši brīva diena, tad diena, kuru var paņemt brīvu, un pēc tam dvas brīvdienas.

[nu labi, skolu laikam pārāk daudz nesanāks apmeklēt, bet ir jau projekts jāuztaisa, kas uzdots, šķiet kādu mēnesi atpakaļ. bet tik un tā. :D]

man visu laiku likās, ka Drīmveivera nosaukums ir tapināts saliekot kopā sapņus un viļņus, bet izrārās, ka pareizi rakstas "Dreamweaver", kas tulkojumā laikam nozīmētu "sapņu audējs". :D
jā, es zinu, ka man tā programma ir jālieto nevis jāfilozofē par viņas nosaukuma tapšanas apstākļiem :D

un man tā dziesma ir galīgi, galīgi pielipusi. nav labi.


un vispār es gribu čīkstēt. un krist kādam uz nerviem.
un es gribu mājās, un vasaru, un iet ar kājām uz pelēm, un lekt no laipiņas bombačkā ūdenī. un smaržīgu gaisu, un sauli, un jā, protams, jūru, un molu, un saulrietu, ā, un saldējumu. šokolādes. un vispār es šaušalīgi ļoti, ļoti gribu iet peldēties. un braukt ar riteni pa jūras malu, tēlojot, ka tas ir katamarāns, un nedomājot, ka pēc tam būs pamatīgas problēmas ar rūsu. un lēkāt pa peļķēm. un lietū skriet peldēties. un gulēt zālē, un košļāt smilgas. un griezties uz riņķi, lai galva noreibst un viss apkārt sāk reibt tik pat ļoti kā iekšā.
______________________________________
varbūt vajadzētu takā beidzot izaugt?

man ir biļete uz mājām! la la la la lā lā! =)
un pie tam vēl 26.datumā! [es jau laikam visiem pirms tam teicu, ka 26. būšu mājās, bet nu tagad sakarā ar to, ka bija dārgas biļetes un viena lētāka 30.jūnijā, bija doma gaidīt to un ietaupīt naudu. man patīk akcijas!]
un es ceru, ka šī būs pēdējā lidosta, ko man tuvākajā laikā vajadzēs aplūkot.

26.06.09. 22:05 Rīgā. he he hē. :D

Paklausījos atkal Finch. Sapratu, ka joprojām patīk, un arī tās sarkanās debesis klipā ^_^

un  vispār, man liekas, ka es esmu visslinkākais sev zināmais radījums.

Pēdējais latvietis lidostā izslēdz gaismu.

trīsstundīgas skypsarunas atstāj pozitīvu iespaidu uz garastāvokli, sajūtu, noskaņu un sejasizteiksmi, bet pilnīgi noteikti negatīvi ietekmē spēju koncentrēties un jau tāpat neesošo apņemšanos kaut ko darīt.

es gribu mācēt saņemties un kaut ko darīt. es gribu redzēt sev jēgu. es gribu darīt kaut ko, kam būtu jēga. jebkāda. ja jau katrs cilvēks esot unikēls, un katram esot kaut kāda īpaša nozīme uz šīs pasaules, tad jau itkā tīri teorētiski man arī vajadzētu būt kādai nozīmei. bet nu vismaz pagaidām neredzu pilnīgi neko tādu, ko es varētu izdarīt, lai kādam citam no tā būtu kāds labums.
vispār, ja man jau dzirdot runas par ķirurģiskām lietām nepaliktu slikti, es mācītos par dakteri, un tad vismaz pastāvētu mazlietiņ iespējamība, ka no menis ir kāda jēga. vot tā.


pašreizējā momentā gan man vajadzētu koncentrēties uz to, ka līdz nākamajai pirmdienai jāuztaisa sava mājaslapa. a bet ko es tagad daru? sapriecājusies par dziesmiņu, misīti un svētdienas vakaru smaidīga sēžu krēslā un nedaru neko. tātad tuvākās nedēļas plāns sevī iekļauj mājaslapas uztaisīšanu un +/- skolas apmeklēšanu. ja neskaita, ka man nav ideju par to lapu, un es īsti nemaz nemāku viņu taisīt, viss ir tīri okēj.

tālāk. jāatrod darbs vasarai. nū tiem 2iem mēnešiem, kas man vasarai būs. bezcerīgi? iespējams. vispār jau nemaz negribētu tos 2us mēnešus rīgā nosēdēt, bet nu atkal tāda sajūta, ka būtu tomēr kaut kas beidzo jāsāk darīt.

vispār vasara:

darbs - ja dabūšu, tad tas arī aizņems vasaru pārsvarā.
stopēt apkārt pa Eiropu - pagaidām izslēgts no apziņas sakarā ar atziņu, ka ar visu gulēšanu grāvī tam pasākumam izietu nauda. pārāk daudz nauda. tomēr, ja gadījumā sanāks, tad būšu priecīga.
plenērs - ja mani ņems līdzi un iespējamais darbs neaizņems to laiku, būtu baigu forši. un derīgi pilnīgi noteikti. nedēļu kaut kur pļavā mālēt un ķēpāt  ^_^
svētceļojums - iespējami ļoti vēlams pasākums, tomēr.. vispār mans definējums varētu būt tāds -> ja nedabūšu darbu un nebūs nekas cits, ko darīt, tad pastāv iespējamība, ka aiziešu. kaut vai tāpēc, ka tādā gadījumā 3nedēļas iztiktu bez nejēdzīgas naudas tērēšanas. [nu es jau neizslēdzu to, ka šis pasākums, lai vai kāds, tomēr dod lielu garīgu labumu, pat, ja tā nešķiet. un iespējams, ka mana attieksme galīgi nav laba, bet tāda nu viņa ir.]

pagaidām nekas cits vairs nenāk prātā. nu jā - tādi daždienu forši pasācieniņi būtu baigi vēlami, bet rādās, ka būs/ir finansiālas problēmas vandīties apkārt tā pat bezjēgā. tā, ka laikam jau kārtējo vasaru tā arī nesanāks apmeklēt nevienu festivālu.

āj. man vajag darbu Liepājā uz nākamo mācību gadu. galīgi bezcerīgi, zinu.


un vispār man pāri visam aktuāls jautājums - kāda jēga tam, ko es daru [es vispār kaut ko daru]? kapēc es mācos to, ko es mācos? kāda jēga? kādu labumu tas, pat tad, ja es to mācētu darīt, dotu sabiedrībai?
- nekādu. jēgas nav.
bet man taču no sākuma bija doma, ka es gribu mācīties kaut ko, kas liekas interesants. un dabūt augstāko izglītību. nedomājot, ka obligāti man jādūt nez kādam dizineram [starp citu, nedomāju, ka kādreiz to vārdu uz sevi spēšu attiecināt].
kapēc tā doma aizmirstas?
bet varbūt tomēr būtu bijis labāk mācīties kaut ko nāvīgi garlaicīgu, un pēc tam cerēt dabūt kādu nereāli garlaicīgu darbu, bet kurā vismaz būtu apziņa, ka es esmu spējīga izdarīt to, ko no manis prasa? nezinu.

eh. viss taču būs labi beigās. būs taču?

pazīstamas dziesmas pat svešā mēlē būdamas liek pasmaidīt =)

This is the day, this is the day
That the Lord has made, that the Lord has made
We will rejoice, we will rejoice
And be glad of it, and be glad of it..

[pareizrakstības & gramatikas pareizumu negarantēju]

mēs varētu kādreiz kaut ko izdarīt normāli? pat nevajag labāk, vienkārši normāli, un nevis sliktāk. bet doma jau parasti ir laba..

un vispār - kapēc man vienmēr viss sanāk tik tizli? :D

un es jau esmu teikusi, ka neskaitot ceļu mājās jūnija beigās kaut kad, nevienu lidmašīnu un lidostu negribu redzēt vismaz līdz gada beigām? autobusi un vilcieni arī manam organismam nepietrūkst. un vispār - kad beidzoot kāāds izgudros telepoortūū?? lūdzūū!!!!

man riktīgi patīk latgaļu valoda. un mūzika iekš tās valūdas. :D tik nezin kāpēc bieži citiem tas liekas dīvaini...

bet ir takš kruta dziesma ->

Čajs ar madu
-niegeru reps-

Vakar beju večerinkā
drusceņ pajiemu as muogā
Šudiņ golva suop ir baiguo poha
maņi gluobt var tikai vīna līta

piparmātru čajs ar madu

-niegeru reps-

ne? :D

bet nu vispār.. ne jau tikai šitā.. ir arī savādāk.. bet nu jā. patīk. bet san nabeja klauseits, i sagribiejās. i izrodos, kai bez pvn ir jaunis dzīsmas. [nu jā, maņ patiktu, ja as moceitu lotgalyski roksteit :D nu vismoz poreizi runoit.]

tiešām nezinu, vai dzelzs vilks ir piemērotākā mūzika jauniešu dienu logo par tēmu cerība iedvesmošanai, bet nu atkal, kāpēc gan ne? :D ja jau tas mani šoreiz nevedina uz melonholiski depresīvo pusi.. ūn vispār arī coming soon un lietotas mēbeles no holandes skan, tik viņiem draugos mazāk dziesmu.. un coming soon takš kristīgā grupa. tā ka viss ir oki doki :D

bet vispār kaitinoši, ja savajagas lietu, kas ir mājās, bet nekādīgi viņu nevari dabūt. es pat zinu, ka būtu jāaiziet uz tēta darbistabu, jāuzkāpj uz dīvāna un augšējā plauktā jāsameklē sarkana grāmata, kas saucās "simbolu enciklopēdija" vai kaut kā tā.

nu jā.
visa blonduma blondums un tizluma tizlums :D bet nu, ja neskaita naudu, kas pārtērēta nejēdzīgā veidā, viss jau ir forši :D

bet es esmu stopējusi ārpus LV. Hā!

visā visumā prieks, ka aizbraucu. :)

(un štrunts, ka mums horvātijā nevienai naktij nav rezervēts hostelis [vispār vajadzētu uztaisīt to do listiņu rītvakaram laikam :D] un štrunts arī, ka pa visu šito laiku pat neesmu galvā ielaidusi skolas lietas.)

līdz jūrai gan tā arī netiku, bet patiesībā arī tas nemaz nav svarīgi, jo nekur jau viņa, cerams, nepazudīs ^_^

un tāda ļoti jocīgi dīvaina sajūta. laba, tikai viņu mazliet atšķaida tas, ka īsti negrias braukt prom, un bišku bailes par skolas lietām, ko dikti grūti būs piespiesties darīt. bet vajag dabūt, lai nav pat jāpiespiežas. jā. tas varētu būt abstraktais mērķis.

cerētas iekšējas sakārtošanās vietā dabūt atziņu, ka pilnīg noteikti nekas nav kārtībā nav nemaz tik patīkami. bet tomēr progress un labāk tā nekā nekā. vismaz vēl esmu spējīga sajust. kaut gan kādā atsevišķā kontekstā būtu labāk, ja tā nebūtu. varbūt.
negribu bezjēdzības krīzi.

šodien, vazājoties pa sekondhendiem un antikvariātbodēm un meklējot atsvarus, vienā veikaliņā redzēju vecu zīmi -> coca-cola is always 5 cents.
hmm.. ko lai saka? inflācija.. toties zīme gan maksāja 650 kronas jebšu mazliet mazāk kā 65Ls..

- Labdien, - sacīja mazais princis.
- Labdien, - atņēma pārmijnieks.
- Ko Tu še dari? – vaicāja mazais princis.
- Es šķiroju ceļotājus pa tūkstošiem, - sacīja pārmijnieks. – Es nosūtu vilcienus, kas tos aizved gan pa labi, gan pa kreisi.
Un dārdēdams garām aizjoņoja kāds apgaismots ātrvilciens, tā, ka pārmijnieka būdiņa nodrebēja vien.
- Cik ļoti viņi steidzas, - mazais princis brīnījās. - Ko viņi meklē?
- Pat lokomotīves vadītājs to nezina, - atteica pārmijnieks.
Un pretējā virzienā aizbrāza otrs apgaismots ātrvilciens.
- Vai viņi jau atgriežas? – jautāja mazais princis.
- Tie nav tie paši, - sacīja pārmijnieks. – Tā ir maiņa no citurienes.
- Vai tad tur, kur viņi bija, viņiem klājās slikti?
- Labi ir tur, kur mēs neesam, - atteica pārmijnieks.
Un aizdārdēja trešais apgaismotais ātrvilciens.
- Vai viņi dzenas pakaļ pirmajiem ceļotājiem? - vaicāja mazais princis
- Viņi nedzenas pakaļ nekam, - atteica pārmijnieks. – Viņi vagonos vai nu guļ, vai žāvājas. Vienīgi bērni piespieduši deguntiņus pie logu rūtīm.
- Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē, - ieteicās mazais princis. Viņi ziedo savu laiku lupatu lellei, un tā viņiem kļūst tuva, bet, ja viņiem to atņem, viņi raud…
- Viņi ir laimīgi, - noteica pārmijnieks.


avots: Antuāns de Sent-Ekziperī, Mazais princis
tēma: laime

"...My dear child, please remember that people will forget what you said, people will forget what you did, but people will never forget how you made them feel..."

šitais bija kaut kādas firmas self-promotion un 2007 gadā kaut kādu balvu vai ko dabūja. nu tas nav svarīgi. bet bija tur paciņā zīmuļi, kuriem virsū rakstīts tas, ko zīmulis teiktu, ja prastu runāt.. nu ja, bet man likās, ka daži tīri labi..

1. strategy + design + technology
2. License to daydream.
3. A magic wand that really works.
4. Sometimes good design is ugly.
5. Less is more only when more is no good.
6. Works better when plugged in.
7. You cannot not communicate.
8. Good, fast, cheap. Pick Two.
9. 10% inspiration and 90% perspiration.
10. New thinking solves old problems.
11. Erasing is overrated.
12. The pencil is plotting its comeback.
13. It does pencil out.
14. Vehemently eschew obfuscation.
15. Grownups should have play dates.
16. We should all be so lucky.
17. Life is a test. Bring a #2 pencil.
18. Write a letter.
19. What would DaVinci do?
20. Quick! Write that down!
21. Doodling will never be obsolete.
22. Sharpen yourself, why don’t you?
23. Do you remember cursive?
24. So Refreshingly analog
25. Apparently, only minds boggle.
26. Release the masterpiece within.
27. Show | Tell
28. This won’t hurt a bit.
29. I wish I could draw.
30. What you get is what you see.

tagad līdz 6iem varot gulēt, tad atkal būs murgu darbi jāraksta. nē, nu labāk jau, ka ir daudz, ko darīt, nekā ka nav nekā, bet tomēr.. ārā tik jauka saulīte spīd. zinu, ka tas tikai apmāns, jo patiesībā ir auksti, bet tas nav svarīgi. un vispār, ir labi, ja ik pa laikam ir tik daudz darba, ka nav laika neko citu darīt, bet man tomēr labāk patīk, ja es un tikai es pati essmu par to atbildīga, un varu noteikt, kad ko darīšu, un, vai vispār darīšu.

priekš manis baigais atklājums - nezināju, ka iekš last.fm ir latviešu grupas. cool 8)

hmm.. es pēc nedēļas un 2ām dienām šovakar būšu mājās [nu vismaz, ja viss būs kārtībā]. tagad, ja tā aizdomājas un saskaita, tad es to tā kā apzinos. un arī to, ka tas ir dikti drīz. bet tā savādāk nemaz tā neliekas. un šodien aizgājām paprasīt, vai pēdējo eksāmenu nevaram ātrāk nokārtot, nu tā, lai vismaz uz jāņiem mājās būtu. mums teica, ka paziņošot atbildi. cerams jau, būtu forši. man gan ienāca prātā vēl labāks risinājums - mums varētu pateikt, ka to mutisko eksāmenu vispār varam nelikt. tas būtu tīīīk superīīgi!