visā visumā prieks, ka aizbraucu. :)

(un štrunts, ka mums horvātijā nevienai naktij nav rezervēts hostelis [vispār vajadzētu uztaisīt to do listiņu rītvakaram laikam :D] un štrunts arī, ka pa visu šito laiku pat neesmu galvā ielaidusi skolas lietas.)

līdz jūrai gan tā arī netiku, bet patiesībā arī tas nemaz nav svarīgi, jo nekur jau viņa, cerams, nepazudīs ^_^

un tāda ļoti jocīgi dīvaina sajūta. laba, tikai viņu mazliet atšķaida tas, ka īsti negrias braukt prom, un bišku bailes par skolas lietām, ko dikti grūti būs piespiesties darīt. bet vajag dabūt, lai nav pat jāpiespiežas. jā. tas varētu būt abstraktais mērķis.