Jaunatnei interesants priekšstats par to, kas ir totalitārisms
Reizēm liekas, ka laika mašīna ar drošības spilvenu nebūtu slikta ideja, jo tad jauniešus varētu aizsūtīt, lai sajūt, kas patiešām ir totalitārisms. Tur pat nevajadzētu pa skarbo - pietiktu ar tiem pašiem maniem astoņdesmitajiem, lai gan cilvēkiem, kuri dzīvo kopā ar sfērisko zirgu vakuuma, rozā ponijiem un "Latvija var!" deviņdesmitajos, varbūt arī tikai ar īslaicīgu pieredzi nepietiktu.
Par pašu tematu - skaidrs, ka, ja manā laikā būtu tādas izklaižu iespējas kā šodien, tad neceltos agrāk, lai pirms stundām (un pēc tam starpbrīžos) spēlētu futbolu, tas laiks ir pagājis, to var aizmirst, tagad fizkultūra ir tikai vēl viens priekšmets, kur mācīties pārvarēt sevi, iemācīties primāri skatīties uz sevi un rīt būt labākam nekā šodien, nevis obligāti labākajam klasē vai varošam noskriet/pievilkties n reizes. Nu un tas, ka, hei, nevarēs sačkot ar ārsta zīmēm, parāda, ka nekas nav mainījies - piecīšu kultūra spēcīga arī jaunajā paaudzē.

Mīlīgi gan būtu jaunieti aizsūtīt uz manu pamatskolas fizkultūru - sākot ar to, ka ģērbtuves puišiem nebija (sākot iet vidusskolā gan parādījās, progress, jā), loģiski, ka dušas arī nē (arī videnē nē), stadions, kurš sausā laikā put, bet slapjā ir dubļi, nu un lielākai jautrībai salikt, ka fizkultūra kopā ir mūzikas un sporta klasei, ziemās skriešana skolas gaiteņos, jo ar sporta un aktu zāli 2500 skolēniem nepietiek, interesants bija arī futbols uz hokeja laukuma, tāpat ziemā fizkultūru dienās uz skolu sporta tērpā, jo ģērbtuves neparādās kopā ar gadalaiku maiņu.