Šodien pirmo reizi teju trīsdesmit gadu karjeras laikā spēlējot dambreti, šahu, bridžu tiku nekorekti uzvedies partijas laikā (un es esmu spēlējis ar pietiekoši daudziem nepatīkamiem tipiem). Pretī bija +/- astoņpadsmitgadīgs žīdiņš no Igaunijas (nu pat ātrumā pagūglējot vecumu neatradu, bet atradu turnīru, kur viņš tabulā ir interesantā lielmeistaru kompānija un pat ņemot vērā to, ka maz kārtu un daudz dalībnieku nozīmē, ka ar līderiem tā arī nespēlēja, tomēr man šāda rezultāta nav bijis ne tuvu. Labi, ka es izdomāju pagūglēt tikai pēc partijas :-D). Partija bija saspringta, es ar melnajiem mēģināju uzvarēt, kur man palīdzēja tas, ka viņš vienā brīdī izvēlējās pats saasināt spēli, upurēja kvalitāti par pāris bandiniekiem, bet nenospēlēja pietiekoši enerģiski un sanāca galotne, kur man kvalitāte par bandinieku, bet ne tuvu nav nekas triviāls. OK, man bija labāk, bet kā uzvarēt īsti skaidrs nebija un tad žadnostj fraijera sgubila - tā vietā, lai pasīvi stāvētu un skatītos vai man izdosies izrauties cauri, aizgāja pēc maniem bandiniekiem, ielaižot manu torni pie viņa un mans veselā saprāta sākotnējais novērtējums dabā sakrita tjuteļka v tjuteļku un kaut arī vienu brīdi viņam bija zirgs un četri bandinieki par torni, bet man bandinieks gāja dāmā un viņš dabūja atdot zirgu, kā rezultātā sanāca galotne divi torni pret torni un četriem bandiniekiem, bet viens krita noteikti un man izskatījās, ka noteikti vēl kādam būtu jākrīt. Jebkurā gadījumā pozīcija viņam bija ļoti slikta, bet tas viņam netraucēja man piedāvāt neižškirtu. Es pietiekoši skaļi iesmējos. Sekoja neliela vārdu pārmaiņa: "Smiesies pēc partijas foajē!", "Nevajag piedāvāt neižšķirtu zaudētā pozīcijā!" Ātri aplasīju bandiniekus un, kad viena torņu pāra nomaiņa palika neizbēgama, pretinieks apturēja pulksteni un pastiepa roku.

Nedaudz vainu mīkstinošs apstāklis varētu būt tas, ka viņš brīžiem nedaudz nekorekti uzvedās, piemēram, bieži kārtojot manas figūras un bandiniekus (kaut arī es jau tāpat tos lieku maksimāli lauciņa centrā), ne vienmēr arī pirms kārtošanas pasakot, ka to darīs. Tāpat bija kaut kādi neverbālie signāli, kurus es tagad nemāku noverbalizēt, bet kuri radīja nepatīkamu iespaidu par viņu, kas kopumā ar saspringumu paveica to, ko paveica. Tā gadās.