Es, kā bremzītis, par http://www.diena.lv/kd/eksperti-blogeri/santima-literatura-13945387?cp=1. Naudas alkstošo viedokļi, ka tie, kam tāda prasīšana nepatīk, ir idioti un neko nesaprot no mūsdienu literatūras/mākslas/kino/whatever, rada tādiem patērētājiem kā man (~10 dzejas grāmatas/gadā, oriģinālproza līdz pāris grāmatām un 10+ tulkotā daiļliteratūra) reakciju: "Ejiet, cienītie, paši zināt kur!" Un tur nav svarīgs finansējuma apjoms.

Skaistu vīziju pašam noformulēt īsti nav motivācijas, bet pamatakmeņi būtu "grozās paši" un mecenātisms (iesk., kaut kādas nodokļu atlaides) un tikai ļoti īpašos gadījumos atbalsts pēc radītā. Jo līdz ar vērtēšanu, kam piešķirt un kam nē, sākas čomu būšana (un kad es kļūšu par kultūras ministru, tad lai piesargās tie, kas mani izbrāķēja 2001.gadā dalībai jauno autoru seminārā, MUAHAHAHAHA).