Acīmredzamais-neticamais

Pašam nedaudz neticās, bet fakts ir uz sejas - Latvijas čempionāta pusfinālā esmu ticis desmitniekā http://www.chess-results.com/tnr68980.aspx?art=4&lan=1, kas nozīmē, ka maija svētku programma ir skaidra http://www.sahafederacija.lv/wp-content/uploads/2012/03/V_Finaala_nolikuma_projekts.pdf.

Tāpat nedaudz neticams ir fakts, ka man tomēr ir nedaudz garāks nekā pinjons (viņam pēdējās divās partijās acīmredzami pietrūka motivācijas pagarināšanai).

Kopumā spēlēju es ne visai, resp., savā līmenī (gandrīz katrā partijā kaut ko būtisku nepamanīju, bet pārsvarā tas tomēr bija Ne Tik sāpīgi). Nedaudz paradoksāli, bet iespējams, ka mana labākā partija bija zaudējums otrajā kārtā. Tomēr attiecībā uz rezultātu noteicošais bija senais Šveices sistēmas turnīru triks - nobraukt nedaudz uz leju, dabūt vājākus pretiniekus un tos apspēlēt. Kopā ar kādu īkšķu varenu turēšanu man tas arī izdevās, lai gan visas trīs uzvarētās partijas varēja beigties arī savādāk, bet likums paliek likums: "Šahā uzvar tas, kurš kļūdās priekšpēdējais".

Sliktākie brīži man bija:

1) trešajā kārtā, kad vizuāli ļoti pievilcīgā pozīcijā neko nevarēju izdomāt konstruktīvu, galu galā sasprindzinājumu neizturēju un aizpeldēju, piedevām vēl rupji kļūdījos, ko gan pretinieks neizmantoja, bet arī pēc tam, kad bija nedaudz labāk bez riska un varētu pretinieku mocīt daudz un dikti, sabraucu galīgi dumji un vienīgais patiešām pareizais lēmums bija piedāvāt neižķirtu, kamēr vēl nav par vēlu,

2) priekšpēdējā kārtā, kad skatījos uz pozīciju un nebija ne mazākās sajēgas ko darīt un vienīgais glābiņš bija, ka pretinieks pārāk neiespringa mani sist un brīdī, kad man pats sliktākais bija aiz muguras (bet nu sliktāk tāpat bija), viņam uzradās citas intereses un viņš man piedāvāja neižšķirtu, kuru es arī pieņēmu.

Latvijas čempionāta fināls būs pēc sastāva spēcīgākais turnīrs, kurā es jebkad būšu spēlējis. Visdrīzāk mani tur spārdīs daudz un sāpīgi, bet ja tik tālu esmu ticis, tad nekas cits neatliek kā lekt un peldēt. Visas cerības uz kvalitatīvu īkšķu turēšanu un nedaudz arī uz mani pašu.