laiks laiks laiks

protams, nedaudz muļķīgi ir tā sūkstīties, bet ja ar laiku un darbu esmu iemācījies sazīvot, tad izklaidēm man patiešām tā pietrūkst.

kopumā ir četras pietiekoši izdalāmas pamatgrupas:

1. futbols/šahs/sports/spēles
2. datorspēles
3. lasīšana žurnāli
4. lasīšana grāmatas

protams, šīs grupas savā starpā pārklājas - īpaši 1.&3 un 1.&4., tomēr neizlasīto grāmatu un žurnālu kaudzes sāk iegūt draudošus apmērus, tāpat uzsāktās, bet tā arī nepabeigtās datorspēles norāda, ka vismaz šajā jomā esmu chronic restarter, vienīgais labums ir, ka ja nevaru noķert fīlingu (Oblivion) vai ja kvesti paliek tik sarežģīti, ka pat ar walkthrough to iziet nekāda fana nav (Icewind Dale II), tad pametu, bet tajā pašā laikā pietiek neuzmanīgi Boltonā ieiet spēļu veikalā, lai par 2.99GBP tiktu pie jaunā "Kings Bounty" turpinājuma "Armoured Princess" un Tas prasa laiku un pēc tā pamēģināšanas, protams, rindā būs arī pats "Kings Bounty", kuram teorētiski apjoma ziņā būtu jābūt vēl lielākam.

žurnālu kaudzi pārsvarā veido futbola žurnālu mikslis ar "Rīgas Laiku" un "Klubu" dažādās lasīšanas pakāpēs, bet grāmatu kalnā ir gan par 30% izlasīts "Jonathan Strange & Mr Norrell", gan detektīvi Ian Rankin un Jo Nesbo izpildījumā, pāris Lukjaņenko un kaudze dažādu futbolu grāmatu un vēl visādas figņas un ne tik figņas.

un "Smiley's People" tā arī stāv pie TV kā mēms pārmetums manai impulsivitātei, labām rekomendācijām un cieņas pret John Le Carre (ak, jā TV es reizēm paskatos kā atsevišķu punktu, nevis tikai 1. punkta ietvaros). nemaz nerunājot par BG, kuru pēdējo reizi klausījos pirms gada Kongresu namā (jo darba pēc-darba-laika pleilistē kaut kā neesmu ielicis ar vienu izņēmumu http://www.aquarium.ru/discography/akustika203.html#@325), tomēr vismaz beidzot noklausījos 70-o gadu Holandes disko grupas "Teach In" (kārtējas nostaļģijas lēkmes laikā) pasen iepirktos albumus "Festival" un "Get on board". ļoti jocīgi bija klausīties un ierastajā vietā nesagaidīt plates pārlēkšanu. ja nu kādam vēl uznāk nostaļģija, tad pietiek ar "Festival", kurš patiešām ir pielīdzināms viņu "Best of" un kā ballīšu mūzika varētu aiziet uz urrā (ok, vismaz cilvēkiem ar nedaudz pagātnē aizkavējušos gaumi), kamēr "Get on board" ir figņa figņoi.

kopumā nemaz nebūtu slikti pāris mēnešus paņemt tā brīvus un nokopt šos Augeja staļļus, protams, jāatceras, ka jābūt uzmanīgam ar savām vēlmēm, jo tās mēdz piepildīties, bet galvenais, lai tad tas nenāk kā pārsteigums :-)

ak, jā, ir jau arī dzīve ārpus manas virtuālās realitātes, bet nu tas jau ir cits stāsts.