Kāpēc Krievija un Katara sajūsmā lauž krēslus?
Tie, kas principiāli nevar saprast par to, kas var būt foršs tajā, ka 22 iesvīduši vīrieši kaut ko spārda nepilnas divas stundas un bieži bez rezultāta, un vēl vairāk - var sajūsmināties, ka viņu valstīt notiks pasākums, kur šādi iesvīdušie vīrieši salasīsies no dažādām pasaules malām, varbūt tomēr var mēģināt iespringt un drusku iztēloties, nokāpjot (pārsvarā) no sava intelektuālā Olimpa lejā.
Pašas (pasaules čempionāta, nu un sporta kā tāda) idejas nozīmīgumam pamatā ir mērīšanās, kuram garāks apvienojumā ar savējie pret svešajiem - gadu tūkstošos atsevišķas lietas tā arī nav mainījušās. Rīkošanai pie sevis ir būtisks papildus bonuss, jo mājiniekiem sekmes parasti ir labākas nekā pienāktos pēc ranga.
Otra lieta ir pasākuma nozīmība/atpazīstamība/svarīgums kā tāds - pasaules čempionāts futbolā kopā ar olimpiskajām spēlēm ir lielākais sporta pasākums pasaulē. Tas būtu salīdzināms ar operas pasākumu, kur būtu vienlaicīgi iekšā La Scala, Metropolitan, Baireta, Coventgarden un vēl sazinkas. Vienīgi atšķirībā no operas šādu pasākumu (un tā rezultātus!) ir vieglāk uztvert parastajam cilvēkam.