Pagānisms ir pestelis un ap to nevar būt filozofijas. Filozofija iespējama tikai kā sistēma, kas pagānismu pārtulko savos jēdzienos, liekot tam izskatīties gauži nepievilcīgam, rādot to kā kaut kāda laika raksturīgu uzskatu kopumu, to cēloņus un implikācijas.
Mūsdienās pagānisma piekopēji visbiežāk ir mentāli onānisti, kas par varēm cenšas saglabāt kaut kādu dabiskā nāvē piebeigušos pasaules redzējumu.
p.s. Un filosofijā tā ir drīzāk margināla nekā aktuāla tēma.
Cilvēks pasauli bauda caur izjūtam. Ja modernā fiozofija kādas no šīm izjūtām noraksta par pesteļiem, tā ir šīs filozofijas problēma, ne to cilvēku problēma, kas bauda sīs izjūtas.
Modernā zinātne ir atklājusi un leģitimējusi konkrētas īpašības šai pasaulei nu un filozofija tad nu apdzejo to visu.
Diemžēl ir realitātes, kas eksistē neatkarīgi no tā vai zinātne tās atzīst vai noliedz un ko par to saka filosofi.
Patiesībā ... filosofi neko objektīvu par pagānismu nevar pateikt, jo viņi to nepazīst.
Tāpat kā tikai kristietis Akvīnas Toma personā varēja izstrādāt un publicēt katoļu baznīcas ētiskos un fiolozofiskos pamatus, tā tikai cilvēks no pašu pagānu vidus ir spējīgs aprakstīt modernā neopagānisma filozofiskos un ētisko pamatus.
Jā - "Teoloģijas summu" tu vari kritizēt, cik tev tīk, bet par neopagānismu, vismaz tādā kvalitātē, nekas vēl nav uzrakstīts, lai tev vispār verātu būt kaut kāds tiesības par to spriest un to kritizēt.
Varbūt arī tu esi tas cilvēks, kas pasauli bauda caur izjūtām. Taču pagānisms pats sevi neuzskata par izjūtu kopumu. Stingri ņemot pagānisms vispār pats sevi neuzskata. Pagānisms ir nevis izjūtas, bet gan savdabīgu atziņu kopums, kas savulaik organiski iederējās cilvēka pasaules redzējumā, taču atrauts no konteksta, pagānisms ir tieši tas, ko es saucu par mentālu onānismu - šai gadījumā nenobriedušu prātu spēlēšanās ar ko pašradītu (jo pagānisms, tādā formā kā to saproti tu, nekad nav pastāvējis).
Par filozofijas un zinātnes attiecībām šajā kontekstā varu teikt tikai to, ka filozofija nav, nekad nav bijusi un nekad pilnā mērā nebūs zinātnes kalpone. Gluži otrādi, daļa filozofijas pret zinātni attiecas gluži otrādi, piedāvājot metodoloģiskas programmas, analizējot zinātnes ideālus, normas un heiristiskos modeļus, nodarbojoties ar zinātnisku pētījumu loģiku, ontoloģiju un zinātnes vēsturi, kā arī citām lietām.
Patiesībā paši pagāni par pagānismu neko nevar teikt, jo viņi to nepazīst - viņi tajā dzīvo. Arī tu pagānismu nepazīsti, jo tu ap to masturbinies cerībā, ka kādreiz varētu tajā dzīvot pa īstam (naivais!). Turklāt tavās rokās nav itin nekādu pētniecības līdzekļu.
Taču filozofijas uzdevums šajā situācijā nebūt nav "iedzīvoties" pagānismā, bet gan tikai piedāvāt iespējamās pētniecības metodes, ar kuru palīdzību noteiktā griezumā interpretēt šāda pasaules redzējuma implikācijas, konsekvences un kultūras nosacījumus.
Tam, ka tikai cilvēks no pagānu vidus ir spējīgs kaut ko aprakstīt, var iebilst. Vēsture liecina, ka tie, kas kaut kur ir iekšā, allaž ir visnespējīgākie to aprakstīt. Gluži otrādi, situācijas hermeneitika pieprasa distancēšanos. Varbūt pagānismā iekšā esošs cilvēks arī varētu formulēt zināmu ētisku kodeksu, normas un vērtības, taču viņš nekad nespēs tvert šo parādību kopumā, ja vien neizmantos noteiktas metodes. Savukārt, šo metožu izmantošana viņu kā korķi izsviedīs laukā no šāda tipa pasaules redzējuma un pārvērtīs, līdzīgi tev, šo cilvēku mentālā masturbētājā, kas pagāniskajā pasaules ainā neiederas, bet ļoti cītīgi grib iederēties. Un masturbējot tēlo, ka ir sekss.
Un par realitātēm, kuras eksistē neatkarīgi no tā, ko par to saka, un kurš tās redz, tad šīs realitātes ir tikai tukšas fantāzijas, nevis ontiskas kategorijas. Nevajag ļa-ļa.
p.s. Ja būtu kaut necik kompetents šajos jautājumos (lai gan tu nevari būt kompetents, jo pētnieki netic, pētnieki - pēta), tad zinātu, ka pasaulē pastāv arī ļoti kvalitatīvi pētījumi šajās jomās un nevirinātu muti, ka tuvākajā ezotērikas bodē nekas tamlīdzīgs nav manīts!
Kā, tu nebūdams pagāns man vari stāstīt, kas ir un kas nav pagānisms, man cilvēkam, kas TUR iekšā apzināti ir piecpadmit gadus, un kā vēlāk secināju lielā mērā savu pagānisko pasaules uzskatu jau esmu izveidojis neko par pagānismu nezinādams, vienkārši pats meklēdams garīgumu šinī pasaulē, vēl sīks tīnis būdams?
Visa tā ezotērika, kas sastopama bibliotēkās ne pušplēsta vārda nezin pateikt, kas ir pagānisms. Jā tu vari par pesteli saukt Vīku, Blavatskaju, Viedas vēstīs sarakstītos murgus, patiesībā pat Brastiņa darbos tu maz ko atradīsi par pašu pagānismu, kā tādu, jo viņi kaut arī varbūt to izjuta, viņi nemācēja to noformulēt. Kā jau teicu ezotērikas bodēs ir nevis grāmatas par pagānismu, bet tā pati ezotērika, kas NAV pagānisms.
Tas ir kaut kas drīzāk radniecīgs "kristīgajai zinātnei", vai dažādiem brīvmūrnieku tekstiem, kuri vai nu tiešām ir aprobežoti, vai arī drīzāk patiesās zināšanas publiski nevienam pieejamas nedod.
Kā jau es rakstīju iekš ugunskurs vislabāk pagānisma filozofiju ir attīštījuši Asatru, par kuriem uzzināju salīdzinoši nesen (pirms pāris gadiem). Bet arī tas ir tikai ceļa sākums.
Savā būtībā pagānisms ir reliģija, kas veidojusies gadu tūkstošos un kuros reliģiskie priekštati ir radušies nevis priesteru "atklāsmēs", bet gan vienkāršajā tautā, kur cilvēks pats savā dzīvē atklāj garīgumu, atklāj Dieva eksistenci. Un šeit parādās šīs izjūas, jo tieši pateicoties tām, jā - veidojas pagānismais pasaules priekštats. Tas nav pamatos priesteru atklāsmēs. Tas nav pamatots filozofu kontrukcijās. Tas pamatojas paša cilvēka sajūtās.
Pagāni Dievam nevis tic, kā kristieši, bet viņu jūt. Jā - arī es viņu jūtu, kaut arī ne visu no tā, ko jūtu es varu aprakstīt. Vari to saukt, par pesteli, ja vēlies, bet es zinu, nojaušu tās likumsakarības, kurām ir pakļauta garu pasaule, kas ir nevis filozofiska konstrukcija, bet realitāte, draugs, un vienīgais, kā tu to vari nosaukt par pesteli ir mēģinot argumentēt, ka pati realitāte ir pestelis, kas jums filozofiem nereti reizēm tīri labi izdodas.
Palasi Brastiņu, vai citus dievturu tekstus, un neskaitāmas reizes tur izlasījis, ka pagāns nevis tic dievam, bet atskārš viņa eksistenci.
Un kā reiz patiesi tikai un vienīgi atrodoties šinī vidē, kāds var saprast vides likumsakarības un mehānismus.
Tu vari filozofēt par amerikas, āfrikas vai austrālijas aborigēnu pagānismu, bet, tici man ne velna nesapratīsi ar savām filozofiskajām analīzes metodēm, jo tikmēr, kamēr pats nebūsi nonācis šamaņa transā, tu varēsi nodarboties tikai ar tukšu scholastiku, kā savulaik kristieši filozofēja, cik eņģeļu var apsēsties uz adatas, vai ko tamlīdzīgu.
Pētniecības līdzeklis esmu sev es pats un ciltu cilvēku liecības.
Hermentika pieprasa distancēšanos? Jā un nē. Fiziķis nevar pētīt gaismu, ja noliedz viņas eksistenci, vienkārši tāpēc, ka viņš to neredz. Šinī pasaulē ir lietas, ko vairums cilvēku neredz. Nejūt. Vai arī iemācās nejust vienkārši tāpēc, ka nespēj tās saprast.
Tu kā filozofs, neatrodoties te iekšā, patiesībā nemaz neredzi pat analizējamo materiālu. Es tev varu pastāstīt kaut kādu saulgriežu mītu un tu visā pārliecībā iedomādamies ka šis mīts apraksta pagānismu un pagānu pasaules uzskatu, metīsies to analizet un kritizēt, bet patiesībā analīzei būtu jāpakļauj, nevis mīta saturs, bet gan loma, kādu pagāna dzīvē ieņem šis mīts, un arī to neviens filozofs nesapratīs, pats nebūdams pagāns.
Un visbeidzot, lūdzu ievērot pieklājības normas un nedirsināties ar seksuālajiem terminiem, bet pieklājīgi aprobežoties ar pamatotiem argumentiem.
Goda vārds, nekādi nebiju iedomājies, ka inteliģents cilvēks, trešā kursa filozofijas students savā argumentācijā izmatos neargumentētus uzbraucienus.
Tā strīdās tīņi, ne pieauguši un pieklājīgi cilvēki.
from:evergreen date: May. 25th, 2004 - 01:16 am Link
skatos, ja suic ir te izteicies, tad man it kaa nebuutu ko iejauktis bet nevaru attureeties, neizsakot savas emocijas lasot shaadu dieviskju textu izskataas, ka jums ir smagas probleemas uztvert jums veltiitos komentus taa nav paaraak liela iedomiiba, iedomaaties, ka kaut kur vareetu pastaaveet kaadas epieejamaas zinaashanas vai citi pestelji? buusi chernaknjiznjiku vai ko taadu saskatiijies? kas tev tie par unikaaliem veerteeshanas kriteerijiem, peec kuriem var pateikt, kursh ko labaak attiistiijis? veesturiskais kontexts attieciibaa uz pagaanisma atplauxanu, ti neopagaanisma rashanos manupraat ir pietiekami redzams, lai to nevareetu uztvert nopietni jaa un laikam undiine buus taa varenaakaa neopagaanisma koncentraacijas vieta, neopagaanisms skaidri ieziimee savu radnieciibu ( aizmirsu pateikt, ka man taa izskataas) ar jaunaa laikmeta kustiibaam, taa, ka pestelis tas vien ir sapnjosim viedus sapnjus, ja nesapnjosim, sariisimies magjiskaas seenes, vai uzpiipeesim kaut ko un luuk tev shamanisms, buss naakotnes viizijas un savu dievu ne taa vien sajutiisi pagaanisms ir pagaanisms un man izskataas, ka no religijas tur nav ne smakas, ja vien negroza kaut kaadaa veidaa konvencijas, peec kuraam kaut kas tiek saukts par religiju un kaut kas cits nee, shajaa kontekstaa tas driizaak liidzinaas sektai ai labi apnika, zinot juusu mazspeeju truuxt motivaacijas lasiit taalaak veel tikai par to argumentaacijas truukumu, pagaidaam to lieliski reprezenteejat juus atsaucoties uz kaut kaadiem emocionaaliem terminiem, kaa pieklaajiiba, pieaudzis, treshaa kursa filosofijas students aicinot iekljauties kaadaas normaas, nedomaaju, ka kaadu tas krata
Tie protams vienmēr būs subjektīvi. Es salīdzinu to, ko un kādā līmenī savu mācību pamato kristieši ar to, kas pieejams mums, dievturiem vai citām mums radniecīgām organizācijām, tiem pašiem Asatru.
Nezinu ko tu gribēji teikt ar "vēsturisko kontekstu" ...
Jā, neopagānisms ir jaunā laikmeta kustība, jo kristietība, iesprūdusi savās dogmās ir atpalikusi no laikmeta, pie tam vēl tā reprezentē eiropai svešu mācību.
Indoeiropiešiem ir pašiem savas garīgās saknes uz kurām balstoties var veidoties jauna reliģija, jauns garīgums.
Tā pat, kā kriestietība un islams veidojās uz jūdaisma bāzes, kā parsisms (Avestas māacība) veidojās uz Hinduisma bāzes, tā arī neopagānisms var sākt jaunu ceļu paņemot labāko no tā, kas ir pieejams un mantojams no pirmatnējā pagānisma, pirmatnējām dabas reliģijām.
Ak jā, un es _esmu_ pagāns, tāpēc, ka es tāpat, kā mani senči garīgumu ir atskārtuši nevis no ezotērikas grāmatām, filozofijas traktātiem vai praviešu atklāsmēm, bet gan pats to atklājot uz savas pieredzes.
Ja dievturi kļūdaini dainu mācību argumentē dainās, tad es to esmu sapratis pats, un man patiesībā viņas vairs nav vajadzīgas, jo es jau pats esmu apjautis to, ko tās vēsta, un man senie atribūti ir tikai simboli caur kuriem priekš manis izpausties pagānismam.
Tieši tā - tautisms ir simbols, tieši tā pat, kā taututērpā ietērpta zeltene var būt fanātiska kristiete Latgales baznīcēnu barā, un tieši tā pat tā var būt pagāne, kas veic Jāņunakts rituālu, kura patiesā būtība tev visdrīzāk nekad nebūs saprotama.
Tas ir tieši tā pat, kā, ja tu esi bijis Dubultos Undīnes mājā un iepazinies ar viņu restaurāto saules kalendāru, tu izdzirdētu, ka tas patiesībā pamatojas ne tik daudz ezotēristiskos vai filozofiskos traktātos, bet gan paša mājas saimnieka apkārtējās dabas vērojumos.
Un tavai zināšanai druīdi kā reiz piekopa tradīciju, ka iniciācijas druīda iniciācijas rituāla sastāvdaļa bija topošā druīda nošķiršana no sabiedrības, lai viņš dzīvodams viens pret vienu ar apkārtējo dabu pats saprastu tās likumus, kuros sakņojas pagānisms. Un pieļauju, ka tā nav tikai unikāla druīdu pieredze bet gan tā varētu būt raksturīga sastāvdaļa daudzu pagānisko tautu šamaņu un priesteru izglītošanas vai iniciācijas rituālos.
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
suic
date: May. 22nd, 2004 - 03:15 pm
Link
Mūsdienās pagānisma piekopēji visbiežāk ir mentāli onānisti, kas par varēm cenšas saglabāt kaut kādu dabiskā nāvē piebeigušos pasaules redzējumu.
p.s. Un filosofijā tā ir drīzāk margināla nekā aktuāla tēma.
Reply | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
drako
date: May. 24th, 2004 - 09:50 am
Link
Cilvēks pasauli bauda caur izjūtam. Ja modernā fiozofija kādas no šīm izjūtām noraksta par pesteļiem, tā ir šīs filozofijas problēma, ne to cilvēku problēma, kas bauda sīs izjūtas.
Modernā zinātne ir atklājusi un leģitimējusi konkrētas īpašības šai pasaulei nu un filozofija tad nu apdzejo to visu.
Diemžēl ir realitātes, kas eksistē neatkarīgi no tā vai zinātne tās atzīst vai noliedz un ko par to saka filosofi.
Patiesībā ... filosofi neko objektīvu par pagānismu nevar pateikt, jo viņi to nepazīst.
Tāpat kā tikai kristietis Akvīnas Toma personā varēja izstrādāt un publicēt katoļu baznīcas ētiskos un fiolozofiskos pamatus, tā tikai cilvēks no pašu pagānu vidus ir spējīgs aprakstīt modernā neopagānisma filozofiskos un ētisko pamatus.
Jā - "Teoloģijas summu" tu vari kritizēt, cik tev tīk, bet par neopagānismu, vismaz tādā kvalitātē, nekas vēl nav uzrakstīts, lai tev vispār verātu būt kaut kāds tiesības par to spriest un to kritizēt.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
suic
date: May. 24th, 2004 - 08:46 pm
Link
Par filozofijas un zinātnes attiecībām šajā kontekstā varu teikt tikai to, ka filozofija nav, nekad nav bijusi un nekad pilnā mērā nebūs zinātnes kalpone. Gluži otrādi, daļa filozofijas pret zinātni attiecas gluži otrādi, piedāvājot metodoloģiskas programmas, analizējot zinātnes ideālus, normas un heiristiskos modeļus, nodarbojoties ar zinātnisku pētījumu loģiku, ontoloģiju un zinātnes vēsturi, kā arī citām lietām.
Patiesībā paši pagāni par pagānismu neko nevar teikt, jo viņi to nepazīst - viņi tajā dzīvo. Arī tu pagānismu nepazīsti, jo tu ap to masturbinies cerībā, ka kādreiz varētu tajā dzīvot pa īstam (naivais!). Turklāt tavās rokās nav itin nekādu pētniecības līdzekļu.
Taču filozofijas uzdevums šajā situācijā nebūt nav "iedzīvoties" pagānismā, bet gan tikai piedāvāt iespējamās pētniecības metodes, ar kuru palīdzību noteiktā griezumā interpretēt šāda pasaules redzējuma implikācijas, konsekvences un kultūras nosacījumus.
Tam, ka tikai cilvēks no pagānu vidus ir spējīgs kaut ko aprakstīt, var iebilst. Vēsture liecina, ka tie, kas kaut kur ir iekšā, allaž ir visnespējīgākie to aprakstīt. Gluži otrādi, situācijas hermeneitika pieprasa distancēšanos. Varbūt pagānismā iekšā esošs cilvēks arī varētu formulēt zināmu ētisku kodeksu, normas un vērtības, taču viņš nekad nespēs tvert šo parādību kopumā, ja vien neizmantos noteiktas metodes. Savukārt, šo metožu izmantošana viņu kā korķi izsviedīs laukā no šāda tipa pasaules redzējuma un pārvērtīs, līdzīgi tev, šo cilvēku mentālā masturbētājā, kas pagāniskajā pasaules ainā neiederas, bet ļoti cītīgi grib iederēties. Un masturbējot tēlo, ka ir sekss.
Un par realitātēm, kuras eksistē neatkarīgi no tā, ko par to saka, un kurš tās redz, tad šīs realitātes ir tikai tukšas fantāzijas, nevis ontiskas kategorijas. Nevajag ļa-ļa.
p.s. Ja būtu kaut necik kompetents šajos jautājumos (lai gan tu nevari būt kompetents, jo pētnieki netic, pētnieki - pēta), tad zinātu, ka pasaulē pastāv arī ļoti kvalitatīvi pētījumi šajās jomās un nevirinātu muti, ka tuvākajā ezotērikas bodē nekas tamlīdzīgs nav manīts!
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
drako
date: May. 24th, 2004 - 10:01 pm
Link
Kā, tu nebūdams pagāns man vari stāstīt, kas ir un kas nav pagānisms, man cilvēkam, kas TUR iekšā apzināti ir piecpadmit gadus, un kā vēlāk secināju lielā mērā savu pagānisko pasaules uzskatu jau esmu izveidojis neko par pagānismu nezinādams, vienkārši pats meklēdams garīgumu šinī pasaulē, vēl sīks tīnis būdams?
Visa tā ezotērika, kas sastopama bibliotēkās ne pušplēsta vārda nezin pateikt, kas ir pagānisms. Jā tu vari par pesteli saukt Vīku, Blavatskaju, Viedas vēstīs sarakstītos murgus, patiesībā pat Brastiņa darbos tu maz ko atradīsi par pašu pagānismu, kā tādu, jo viņi kaut arī varbūt to izjuta, viņi nemācēja to noformulēt. Kā jau teicu ezotērikas bodēs ir nevis grāmatas par pagānismu, bet tā pati ezotērika, kas NAV pagānisms.
Tas ir kaut kas drīzāk radniecīgs "kristīgajai zinātnei", vai dažādiem brīvmūrnieku tekstiem, kuri vai nu tiešām ir aprobežoti, vai arī drīzāk patiesās zināšanas publiski nevienam pieejamas nedod.
Kā jau es rakstīju iekš
Savā būtībā pagānisms ir reliģija, kas veidojusies gadu tūkstošos un kuros reliģiskie priekštati ir radušies nevis priesteru "atklāsmēs", bet gan vienkāršajā tautā, kur cilvēks pats savā dzīvē atklāj garīgumu, atklāj Dieva eksistenci. Un šeit parādās šīs izjūas, jo tieši pateicoties tām, jā - veidojas pagānismais pasaules priekštats. Tas nav pamatos priesteru atklāsmēs. Tas nav pamatots filozofu kontrukcijās. Tas pamatojas paša cilvēka sajūtās.
Pagāni Dievam nevis tic, kā kristieši, bet viņu jūt. Jā - arī es viņu jūtu, kaut arī ne visu no tā, ko jūtu es varu aprakstīt. Vari to saukt, par pesteli, ja vēlies, bet es zinu, nojaušu tās likumsakarības, kurām ir pakļauta garu pasaule, kas ir nevis filozofiska konstrukcija, bet realitāte, draugs, un vienīgais, kā tu to vari nosaukt par pesteli ir mēģinot argumentēt, ka pati realitāte ir pestelis, kas jums filozofiem nereti reizēm tīri labi izdodas.
Palasi Brastiņu, vai citus dievturu tekstus, un neskaitāmas reizes tur izlasījis, ka pagāns nevis tic dievam, bet atskārš viņa eksistenci.
Un kā reiz patiesi tikai un vienīgi atrodoties šinī vidē, kāds var saprast vides likumsakarības un mehānismus.
Tu vari filozofēt par amerikas, āfrikas vai austrālijas aborigēnu pagānismu, bet, tici man ne velna nesapratīsi ar savām filozofiskajām analīzes metodēm, jo tikmēr, kamēr pats nebūsi nonācis šamaņa transā, tu varēsi nodarboties tikai ar tukšu scholastiku, kā savulaik kristieši filozofēja, cik eņģeļu var apsēsties uz adatas, vai ko tamlīdzīgu.
Pētniecības līdzeklis esmu sev es pats un ciltu cilvēku liecības.
Hermentika pieprasa distancēšanos? Jā un nē. Fiziķis nevar pētīt gaismu, ja noliedz viņas eksistenci, vienkārši tāpēc, ka viņš to neredz. Šinī pasaulē ir lietas, ko vairums cilvēku neredz. Nejūt. Vai arī iemācās nejust vienkārši tāpēc, ka nespēj tās saprast.
Tu kā filozofs, neatrodoties te iekšā, patiesībā nemaz neredzi pat analizējamo materiālu. Es tev varu pastāstīt kaut kādu saulgriežu mītu un tu visā pārliecībā iedomādamies ka šis mīts apraksta pagānismu un pagānu pasaules uzskatu, metīsies to analizet un kritizēt, bet patiesībā analīzei būtu jāpakļauj, nevis mīta saturs, bet gan loma, kādu pagāna dzīvē ieņem šis mīts, un arī to neviens filozofs nesapratīs, pats nebūdams pagāns.
Un visbeidzot, lūdzu ievērot pieklājības normas un nedirsināties ar seksuālajiem terminiem, bet pieklājīgi aprobežoties ar pamatotiem argumentiem.
Goda vārds, nekādi nebiju iedomājies, ka inteliģents cilvēks, trešā kursa filozofijas students savā argumentācijā izmatos neargumentētus uzbraucienus.
Tā strīdās tīņi, ne pieauguši un pieklājīgi cilvēki.
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
evergreen
date: May. 25th, 2004 - 01:16 am
Link
izskataas, ka jums ir smagas probleemas uztvert jums veltiitos komentus
taa nav paaraak liela iedomiiba, iedomaaties, ka kaut kur vareetu pastaaveet kaadas epieejamaas zinaashanas vai citi pestelji? buusi chernaknjiznjiku vai ko taadu saskatiijies?
kas tev tie par unikaaliem veerteeshanas kriteerijiem, peec kuriem var pateikt, kursh ko labaak attiistiijis?
veesturiskais kontexts attieciibaa uz pagaanisma atplauxanu, ti neopagaanisma rashanos manupraat ir pietiekami redzams, lai to nevareetu uztvert nopietni
jaa un laikam undiine buus taa varenaakaa neopagaanisma koncentraacijas vieta, neopagaanisms skaidri ieziimee savu radnieciibu ( aizmirsu pateikt, ka man taa izskataas) ar jaunaa laikmeta kustiibaam, taa, ka pestelis tas vien ir
sapnjosim viedus sapnjus, ja nesapnjosim, sariisimies magjiskaas seenes, vai uzpiipeesim kaut ko un luuk tev shamanisms, buss naakotnes viizijas un savu dievu ne taa vien sajutiisi
pagaanisms ir pagaanisms un man izskataas, ka no religijas tur nav ne smakas, ja vien negroza kaut kaadaa veidaa konvencijas, peec kuraam kaut kas tiek saukts par religiju un kaut kas cits nee, shajaa kontekstaa tas driizaak liidzinaas sektai
ai labi apnika, zinot juusu mazspeeju truuxt motivaacijas lasiit taalaak
veel tikai par to argumentaacijas truukumu, pagaidaam to lieliski reprezenteejat juus atsaucoties uz kaut kaadiem emocionaaliem terminiem, kaa pieklaajiiba, pieaudzis, treshaa kursa filosofijas students aicinot iekljauties kaadaas normaas, nedomaaju, ka kaadu tas krata
Reply | Parent | Thread
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
drako
date: May. 25th, 2004 - 09:22 am
Link
Tie protams vienmēr būs subjektīvi. Es salīdzinu to, ko un kādā līmenī savu mācību pamato kristieši ar to, kas pieejams mums, dievturiem vai citām mums radniecīgām organizācijām, tiem pašiem Asatru.
Nezinu ko tu gribēji teikt ar "vēsturisko kontekstu" ...
Jā, neopagānisms ir jaunā laikmeta kustība, jo kristietība, iesprūdusi savās dogmās ir atpalikusi no laikmeta, pie tam vēl tā reprezentē eiropai svešu mācību.
Indoeiropiešiem ir pašiem savas garīgās saknes uz kurām balstoties var veidoties jauna reliģija, jauns garīgums.
Tā pat, kā kriestietība un islams veidojās uz jūdaisma bāzes, kā parsisms (Avestas māacība) veidojās uz Hinduisma bāzes, tā arī neopagānisms var sākt jaunu ceļu paņemot labāko no tā, kas ir pieejams un mantojams no pirmatnējā pagānisma, pirmatnējām dabas reliģijām.
Reply | Parent
(no subject)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
drako
date: May. 24th, 2004 - 10:09 pm
Link
Ja dievturi kļūdaini dainu mācību argumentē dainās, tad es to esmu sapratis pats, un man patiesībā viņas vairs nav vajadzīgas, jo es jau pats esmu apjautis to, ko tās vēsta, un man senie atribūti ir tikai simboli caur kuriem priekš manis izpausties pagānismam.
Tieši tā - tautisms ir simbols, tieši tā pat, kā taututērpā ietērpta zeltene var būt fanātiska kristiete Latgales baznīcēnu barā, un tieši tā pat tā var būt pagāne, kas veic Jāņunakts rituālu, kura patiesā būtība tev visdrīzāk nekad nebūs saprotama.
Tas ir tieši tā pat, kā, ja tu esi bijis Dubultos Undīnes mājā un iepazinies ar viņu restaurāto saules kalendāru, tu izdzirdētu, ka tas patiesībā pamatojas ne tik daudz ezotēristiskos vai filozofiskos traktātos, bet gan paša mājas saimnieka apkārtējās dabas vērojumos.
Un tavai zināšanai druīdi kā reiz piekopa tradīciju, ka iniciācijas druīda iniciācijas rituāla sastāvdaļa bija topošā druīda nošķiršana no sabiedrības, lai viņš dzīvodams viens pret vienu ar apkārtējo dabu pats saprastu tās likumus, kuros sakņojas pagānisms. Un pieļauju, ka tā nav tikai unikāla druīdu pieredze bet gan tā varētu būt raksturīga sastāvdaļa daudzu pagānisko tautu šamaņu un priesteru izglītošanas vai iniciācijas rituālos.
Reply | Parent