(no subject)
May. 24th, 2004 | 10:01 pm
From:: drako
Pizģec.
Kā, tu nebūdams pagāns man vari stāstīt, kas ir un kas nav pagānisms, man cilvēkam, kas TUR iekšā apzināti ir piecpadmit gadus, un kā vēlāk secināju lielā mērā savu pagānisko pasaules uzskatu jau esmu izveidojis neko par pagānismu nezinādams, vienkārši pats meklēdams garīgumu šinī pasaulē, vēl sīks tīnis būdams?
Visa tā ezotērika, kas sastopama bibliotēkās ne pušplēsta vārda nezin pateikt, kas ir pagānisms. Jā tu vari par pesteli saukt Vīku, Blavatskaju, Viedas vēstīs sarakstītos murgus, patiesībā pat Brastiņa darbos tu maz ko atradīsi par pašu pagānismu, kā tādu, jo viņi kaut arī varbūt to izjuta, viņi nemācēja to noformulēt. Kā jau teicu ezotērikas bodēs ir nevis grāmatas par pagānismu, bet tā pati ezotērika, kas NAV pagānisms.
Tas ir kaut kas drīzāk radniecīgs "kristīgajai zinātnei", vai dažādiem brīvmūrnieku tekstiem, kuri vai nu tiešām ir aprobežoti, vai arī drīzāk patiesās zināšanas publiski nevienam pieejamas nedod.
Kā jau es rakstīju iekš![[info]](http://klab.lv/img/community.gif)
ugunskurs vislabāk pagānisma filozofiju ir attīštījuši Asatru, par kuriem uzzināju salīdzinoši nesen (pirms pāris gadiem). Bet arī tas ir tikai ceļa sākums.
Savā būtībā pagānisms ir reliģija, kas veidojusies gadu tūkstošos un kuros reliģiskie priekštati ir radušies nevis priesteru "atklāsmēs", bet gan vienkāršajā tautā, kur cilvēks pats savā dzīvē atklāj garīgumu, atklāj Dieva eksistenci. Un šeit parādās šīs izjūas, jo tieši pateicoties tām, jā - veidojas pagānismais pasaules priekštats. Tas nav pamatos priesteru atklāsmēs. Tas nav pamatots filozofu kontrukcijās. Tas pamatojas paša cilvēka sajūtās.
Pagāni Dievam nevis tic, kā kristieši, bet viņu jūt. Jā - arī es viņu jūtu, kaut arī ne visu no tā, ko jūtu es varu aprakstīt. Vari to saukt, par pesteli, ja vēlies, bet es zinu, nojaušu tās likumsakarības, kurām ir pakļauta garu pasaule, kas ir nevis filozofiska konstrukcija, bet realitāte, draugs, un vienīgais, kā tu to vari nosaukt par pesteli ir mēģinot argumentēt, ka pati realitāte ir pestelis, kas jums filozofiem nereti reizēm tīri labi izdodas.
Palasi Brastiņu, vai citus dievturu tekstus, un neskaitāmas reizes tur izlasījis, ka pagāns nevis tic dievam, bet atskārš viņa eksistenci.
Un kā reiz patiesi tikai un vienīgi atrodoties šinī vidē, kāds var saprast vides likumsakarības un mehānismus.
Tu vari filozofēt par amerikas, āfrikas vai austrālijas aborigēnu pagānismu, bet, tici man ne velna nesapratīsi ar savām filozofiskajām analīzes metodēm, jo tikmēr, kamēr pats nebūsi nonācis šamaņa transā, tu varēsi nodarboties tikai ar tukšu scholastiku, kā savulaik kristieši filozofēja, cik eņģeļu var apsēsties uz adatas, vai ko tamlīdzīgu.
Pētniecības līdzeklis esmu sev es pats un ciltu cilvēku liecības.
Hermentika pieprasa distancēšanos? Jā un nē. Fiziķis nevar pētīt gaismu, ja noliedz viņas eksistenci, vienkārši tāpēc, ka viņš to neredz. Šinī pasaulē ir lietas, ko vairums cilvēku neredz. Nejūt. Vai arī iemācās nejust vienkārši tāpēc, ka nespēj tās saprast.
Tu kā filozofs, neatrodoties te iekšā, patiesībā nemaz neredzi pat analizējamo materiālu. Es tev varu pastāstīt kaut kādu saulgriežu mītu un tu visā pārliecībā iedomādamies ka šis mīts apraksta pagānismu un pagānu pasaules uzskatu, metīsies to analizet un kritizēt, bet patiesībā analīzei būtu jāpakļauj, nevis mīta saturs, bet gan loma, kādu pagāna dzīvē ieņem šis mīts, un arī to neviens filozofs nesapratīs, pats nebūdams pagāns.
Un visbeidzot, lūdzu ievērot pieklājības normas un nedirsināties ar seksuālajiem terminiem, bet pieklājīgi aprobežoties ar pamatotiem argumentiem.
Goda vārds, nekādi nebiju iedomājies, ka inteliģents cilvēks, trešā kursa filozofijas students savā argumentācijā izmatos neargumentētus uzbraucienus.
Tā strīdās tīņi, ne pieauguši un pieklājīgi cilvēki.
Kā, tu nebūdams pagāns man vari stāstīt, kas ir un kas nav pagānisms, man cilvēkam, kas TUR iekšā apzināti ir piecpadmit gadus, un kā vēlāk secināju lielā mērā savu pagānisko pasaules uzskatu jau esmu izveidojis neko par pagānismu nezinādams, vienkārši pats meklēdams garīgumu šinī pasaulē, vēl sīks tīnis būdams?
Visa tā ezotērika, kas sastopama bibliotēkās ne pušplēsta vārda nezin pateikt, kas ir pagānisms. Jā tu vari par pesteli saukt Vīku, Blavatskaju, Viedas vēstīs sarakstītos murgus, patiesībā pat Brastiņa darbos tu maz ko atradīsi par pašu pagānismu, kā tādu, jo viņi kaut arī varbūt to izjuta, viņi nemācēja to noformulēt. Kā jau teicu ezotērikas bodēs ir nevis grāmatas par pagānismu, bet tā pati ezotērika, kas NAV pagānisms.
Tas ir kaut kas drīzāk radniecīgs "kristīgajai zinātnei", vai dažādiem brīvmūrnieku tekstiem, kuri vai nu tiešām ir aprobežoti, vai arī drīzāk patiesās zināšanas publiski nevienam pieejamas nedod.
Kā jau es rakstīju iekš
ugunskurs vislabāk pagānisma filozofiju ir attīštījuši Asatru, par kuriem uzzināju salīdzinoši nesen (pirms pāris gadiem). Bet arī tas ir tikai ceļa sākums.Savā būtībā pagānisms ir reliģija, kas veidojusies gadu tūkstošos un kuros reliģiskie priekštati ir radušies nevis priesteru "atklāsmēs", bet gan vienkāršajā tautā, kur cilvēks pats savā dzīvē atklāj garīgumu, atklāj Dieva eksistenci. Un šeit parādās šīs izjūas, jo tieši pateicoties tām, jā - veidojas pagānismais pasaules priekštats. Tas nav pamatos priesteru atklāsmēs. Tas nav pamatots filozofu kontrukcijās. Tas pamatojas paša cilvēka sajūtās.
Pagāni Dievam nevis tic, kā kristieši, bet viņu jūt. Jā - arī es viņu jūtu, kaut arī ne visu no tā, ko jūtu es varu aprakstīt. Vari to saukt, par pesteli, ja vēlies, bet es zinu, nojaušu tās likumsakarības, kurām ir pakļauta garu pasaule, kas ir nevis filozofiska konstrukcija, bet realitāte, draugs, un vienīgais, kā tu to vari nosaukt par pesteli ir mēģinot argumentēt, ka pati realitāte ir pestelis, kas jums filozofiem nereti reizēm tīri labi izdodas.
Palasi Brastiņu, vai citus dievturu tekstus, un neskaitāmas reizes tur izlasījis, ka pagāns nevis tic dievam, bet atskārš viņa eksistenci.
Un kā reiz patiesi tikai un vienīgi atrodoties šinī vidē, kāds var saprast vides likumsakarības un mehānismus.
Tu vari filozofēt par amerikas, āfrikas vai austrālijas aborigēnu pagānismu, bet, tici man ne velna nesapratīsi ar savām filozofiskajām analīzes metodēm, jo tikmēr, kamēr pats nebūsi nonācis šamaņa transā, tu varēsi nodarboties tikai ar tukšu scholastiku, kā savulaik kristieši filozofēja, cik eņģeļu var apsēsties uz adatas, vai ko tamlīdzīgu.
Pētniecības līdzeklis esmu sev es pats un ciltu cilvēku liecības.
Hermentika pieprasa distancēšanos? Jā un nē. Fiziķis nevar pētīt gaismu, ja noliedz viņas eksistenci, vienkārši tāpēc, ka viņš to neredz. Šinī pasaulē ir lietas, ko vairums cilvēku neredz. Nejūt. Vai arī iemācās nejust vienkārši tāpēc, ka nespēj tās saprast.
Tu kā filozofs, neatrodoties te iekšā, patiesībā nemaz neredzi pat analizējamo materiālu. Es tev varu pastāstīt kaut kādu saulgriežu mītu un tu visā pārliecībā iedomādamies ka šis mīts apraksta pagānismu un pagānu pasaules uzskatu, metīsies to analizet un kritizēt, bet patiesībā analīzei būtu jāpakļauj, nevis mīta saturs, bet gan loma, kādu pagāna dzīvē ieņem šis mīts, un arī to neviens filozofs nesapratīs, pats nebūdams pagāns.
Un visbeidzot, lūdzu ievērot pieklājības normas un nedirsināties ar seksuālajiem terminiem, bet pieklājīgi aprobežoties ar pamatotiem argumentiem.
Goda vārds, nekādi nebiju iedomājies, ka inteliģents cilvēks, trešā kursa filozofijas students savā argumentācijā izmatos neargumentētus uzbraucienus.
Tā strīdās tīņi, ne pieauguši un pieklājīgi cilvēki.