Friends

Kairiša jaunāko veikumu brīžiem bija grūti skatīties, bet man šķiet, ka tā nav slikta zīme. Skaidrs, ka filma nebija plakana latviešu sportistu glorificēšana, lai gan ir mēģināts noķert arī kādu feel good momentu. Mazāk priecīgā ziņa ir tāda, ka pēc dažām dienām jāsecina, ka filma nav atstājusi nekādu paliekošu nospiedumu sajūtās, un (pat) uz Oskariem tēmēt man šķiet ir dusku jocīgi. Kārlis, protams, malacis, un savus laurus laikam jau ir plūcis, un vēl bez unikālajiem vēsturiskiem nospiedumiem latviešu kino, par pārējo mēs varam arī nomierināties. Mums gan tagad ir tētuks Kulbergs, gan jau Oskarus viņš nokārtos, lai mēs nenokāptu no Straumes pacilātības viļņa. Pēdējais bija ironija, ja nu gadījumā tas jāpasaka skaļi.

Jaunais Fontaines D.C. ļoti labi izklausās no blakus istabas. Tāda kā tāla balss no pagātnes.

Viens savdabīgs veids, kā savā prātā flagot AI mūzikas saturu, ir piefiksēt, ka dziesma strauji un negaidīti beidzas. Ne tā, ka dzīviem māksliniekiem tā negadās, bet tās ir tā netipiski. Man jau pēc albuma vāciņa bija aizdomas, bet pēkšņā dziesmas apraušanās lika nočekot. Tidal par laimi arī marķē AI saturu. Jāiet mekēt iestatījumi, lai izvāktu pavisam.

Kopš komunikācijas ar Tele2 klientu servisu, es nebiju saskāries ar tik... pat nezinu, kuru no visiem vārdiem izvēlēties. Tātad, cilvēks caur US Post nosūtīja man paciņu, un pēc kāda laika no viņa atnāca ziņa, ka esot kaut kādas problēmas otrpus okeānam ar sūtījuma operatoru. Sūtījuma operators, ne saukts, ne aicināts, ir Omniva. Pirmajā mirklī nešķiet liela problēma - ir tracking numurs, ir zināms, ka paciņa ir atnākusi uz Latviju, un ir bijis "mēģinājums piegādāt". Es nezinu, kā notiek klientu servisa apmācības, bet es apbrīnoju spēju saražot tik daudz bezjēdzīgu vārdu, un sniegt tik maz informācijas. Notiek sarakstes otrā diena, un es esmu noskaidrojis, ka pie sūtījuma nav norādīts telefona numurs, es pats nevaru pieteikties tādu norādīt, un paciņas sūtūtājam būtu šī informācija jāprecizē. Es nezinu, kāds ir sūtītāja neattapības līmenis, bet pēc informācijas kas man ir pieejama, Omnivai nešķiet, ka viņiem kautkas būtu jādara šai sakarā. Visvairāk mani nokaitināja frāze "mēs saprotam", jo pilnīgi nekas neliecina, ka Omninavs klientu serviss kaut ko saprot, vai pat vēlas iedziļināties, un pat uzdodot precīzus jautājumus, viņi turpina atbildēt uz jautājumiem, kas mani maz interesē. Lai gan es līdz sirds dziļumiem nīstu visus pārkinga operatorus, viņi vismaz precīzi saprot mana sašutuma iemeslus, un uzreiz skaidri izstāstīs, kāpēc es ar asti ierautu starp kājām varu iet paraudāt stūrī. Savukārt vajadzdību uzturēt šādus pseidoservisus es nesaprotu. Es gandrīz esmu pārliecināts, ka jebkurš mākslīgais intelekts ar šo uzdevumu jau tagad tiktu galā labāk kā īsts dzīvs cilvēks. Ne tā, ka es par to priecājos, vienkārši bēdīgi secinu.

Bet kopumā, vēl bez paziņojuma, ka Omniva ir tāds sūds, un man pat nebija ne jausmas, es gribēju teikt, cik ļoti mani kaitina šis korporatīvais "therapy speak". Jebkurš darbinieks var kļūdīties, būt noguris, manis pēc pat reizēm uzdirst klientam, mani neinteresē perfekcija. Bet pohujam pa virsu uzvilkt šo tukšo "pieklājīgo valodu" ir tāds laikmetīgs sūds, ka es vienkārši nevaru.