disfigurator

Aizvakar draugs no plaukta izvilka nejaušu plati. Tā izrādījās šī, bet izvilka to viņš tāpēc, ka pārlasījās: Satanic-X viņam šķita.

Uzlieku plati, sāk skanēt superīgā I'm With Stupid. Atceros par klipiņu, uzlieku draugam klipiņu.
Iekārta tā pati, skaļruņi tie paši. Atšķirības - YouTube dod 27 gadus vecu saspiestu digitālo skaņas signālu, bet plate - 27 gadus vecu nesaspiestu analogo signālu - plate dzied, kamēr klips asiņainām ausīm vārtās pa sagraizīta metāla un sasista stikla lauskām. Kropla skaņa, distorcija augšgalā diezgan pretīga. Digitālās mūzikas pārākums praktiskajā pielietojumā bieži ir 1) bulšits un 2) neizpildīts solījums, kā arī 3) bizness: klipam nav jāskan lieliski, saskaņā ar dabā novērojamo studijas uzvedību.
Klipiņš skan ekstrēmi sūdīgi. Vienkārši kaka. Tas tagad ir baudāms vien tad, ja to palaiž reizē ar plati, ko es ar savu Yamaha resīveri principā varu arī izdarīt, ignorējot sinhronizācijas nobīdes : D

https://www.youtube.com/watch?v=nqiVvOXotyw

disfigurator

Neko, absolūti neko labu nevaru secināt par sabiedrību, ja vilcienā redzu 1. slimnīcas reklāmu, kura cīņai ar lieko svaru piedāvā ķirurģiski izgriezt daļu vesela, pilnībā funkcionējoša orgāna - kuņģi. Ceru, ka tomēr netuvojamies asv deģenerātismam, bet esmu spiests secināt, ka tuvojamies un man sirdī iezogas naids pret šo visu. Deģīšu tauta rada sev deģīšus visapkārt: soft power, dominējošā "kultūra".

Otstojs 3000000:
1) Leģitīmas operācijas leģitīmām saslimšanām neredzu reklāmās. Tas ir instruments, kuru pielieto kā pēdējo un pēc absolūtas nepieciešamības. Ķirurģiskā iejaukšanās nav sūdu bīdīt pa izlietni. Bet te es redzu, ka piedāvā svara problēmu "risināt" ar skalpeli. Koa? Slimi esat?
2) Ja vien tev ar vielmaiņu un hormonālo signalēšanu viss OK, tad tev vajag disciplīnu un aktivitāti, samazināt kaloriju skaitu diētā, strādāt ar sevi, nevis piekopt to pašu neveselīgo dzīvesveidu un graizīt tik kuņģi ik pa gadiem padsmit, jo tas maita tak atkal adaptēsies! Graizi tik kuņģi, bet turpini slimot ar visu pārējo resnajo komplektu, nevis risini visu holistiski ar sportu, ar izmaiņām diētā un uzvedībā?

Kur šāds ceļš ved? Kurā vietā tas ir risinājums? Kāpēc resnumu grib risināt ar ķirurģiju? Kas tā par paradigmu vispār?
Pisināt cilvēku ir bizness, ne? Šī, lūk, ir patiesa šausmene.

disfigurator

Diezgan baisa privilēģija ir klausīties Fear Factory albumu Obsolete šādā sniegumā, kādu dod plate. Vienkārši čau!

disfigurator

Divus gadus kā pārcēlies, hroniska plaušu kaite. Pie ģimenes ārsta neesmu bijis - neesmu vēl pat pārrakstījies... Ārsti man pietika bērnībā un līdz pilngadībai: paldies un gana! Eju pie ārstiem tad, kad reāli vajag, medikamentus lietoju dikti maz - paldies vecākiem (lai vieglas smiltis), dieviem un kosmosiem par visādi citādi jēdzīgu veselību :)

Enīvejs - sazvanu veco ārstu, izraksta astmas zāles un jādodas tām pakaļ. Maršruts? Max sevi eksponēt saules gaismai. Konkrēti - pasaulē labākā diapozitīvu filmiņa (Velvia 50) vienā no pasaules jēdzīgākajām filmiņu kamerām (Olympus OM-1n) ar labām Zuiko lēcām: 50mm f/1.4 un 24mm f/2.8 - eju uz aptiekām un pa ceļam fočēju vidi. Šodien tik cēli skaisto Rīgu!

Vēl līdz aptiekai nenonācis sajūtu, kā foršie topošie kadri un saules gaisma vienkārši brutāli grauj saaukstēšanos, smaids un laime pa visu seju, jo tas parks ar tiem apsarmojušajiem kokiem, tās debesis, kas piesātaninātas ar cirkulārās polarizācijas filtru, kā tie koki izceļas uz tā filtra aptumšinātajām, piezilinātajām debesīm! Konfekte! Kadrēju kokus pret debesīm, kadrs tāds patukšs labajā pusē. Tūdaļ tajā tukšumā un stulbā augstumā kadrā ielido 2 kaijas! Laima! Wow, suka!

Aptiekā vienu zāļu nav - dodos uz centra pusi uz citu aptieku. Ivēlos iet gar dzelzceļu. Un atkal kaktu medicīna - johaidī, cik dzelzceļš skaists šodien, ņamma! Filmiņa jau pusē un iekšās patiesa bauda! Saules apmirdzēti strādnieki ņemas ap kontakttīklu, maina gaisa līniju, kas tagad spīd super vara mirdzumā, smuki! Uz citām sliedēm nopakota tehnika - *čiks* un top dzelzceļa ainavas :)

Lieta tāda, ka sen šādu ziemu gaidu. Sagaidīju apslimumā un tādēļ paņemtajā brīvdienā - par sakritībām runājot... Šāda ziema man višlistē kopš nopirktajos diapozitīvos (privātpersonas, ap 2018. gadu) ieraudzīju lieliski fotografētu ziemu Rīgā, 80. gados! Beidzot līdzīgu ziemu Rīgā dabūju arī es, yes! Vēl tikai jāpastaigā pa Gaudavas ledu, jāpafočē no tādas perspektīvas. Tuvākajās dienās ;)

Prieks vēl par pāris bildēm objekta teritorijā. Labi, ka nolēmu tomēr iepētīt - izskatās, ka tagad var tikt tur, kur agrāk nevarēja! Nu, ja pacenšas. Noteikti ne šodien. Šodienai visi spēki aptiekām un rāmam pilsētas portretam ar laucisku vaibu.

Tagad - elpot viegli, deguna dobuma iekaisums jau šķietami jūtami mazinās un dzīve ir skaista! Vēl skaistāka, kad Mēnes aptieka iedod labāku klienta karti un vitamīnu izvēli dāvanā! Likez ko? Man tagad anonimizēta kartiņa+ wow! Paņēmu magniju ar B6, lai vairāk enerģijas un chill.

Skaistāka vēl, kad atceļā tiek iepirktas pāris plates. Algas pielikums! Tumsā spīdoša Rob Zombie - Hellbilly Deluxe plate un Fear Factory - Obsolete albums, kas ir viens no viņu top 3, manuprāt. Abas esot izcili skanošas un jā, Zombija attiecīgais albums arī spārda manu miesu vislabāk - droši vien pateicoties PlayStation spēlei Twisted Metal 4!

Jāuzliek plates, jāierauj Melnais balzams - lai tie baciļi apsprāgst veseli - un jāturpina baudīt diena!

Tā jau var pozitīvismu pārdozēt!

disfigurator

Šodien sāku izrādīt necieņu pret jēliem privātpersonas datu pieprasījumiem.
Visos laukos, kuri nav būtiski darījuma noslēgšanai netā - tam, lai es ierastos veikalā pēc pasūtījuma, bet tajā pašā laikā online formā tie ir obligātie lauki - šodien sāku rakstīt protesta huiņu. Uzvārda un dzīvesvietas adreses vietā ierakstīju: "Nav jāzina". Tālruņa Nr. vietā - darba telefons, privātais paliek tikai man un privātajām vajadzībām, bet nākotnē rakstīšu random ciparus, jo tāpat taisos ierasties un zvans man te nav nepieciešams, var atsūtīt e-pastu, ja nu kas precizējams. Un, par mailu runājot - privātās e-pasta adreses vietā norādu releja e-pastu jeb masku, īsto atklāt netaisos. Kompromitētu e-pasta masku, kas tāpat ir random zīmju kombinācija, ar vienu klikšķi var iznīcināt un uzcept jaunu.

Šādi turot rūpi par saviem datiem, baisi reti saņemu spama zvanus un, tos atpazīstot, nolamāju personu, lai otru reizi neceltos īblim medīt idiotus. Sabojāt šiem dienu ir svēts cilvēka pienākums.

Veikaliem nav jāzina vairāk par to minimumu, cik nepieciešams darījuma noslēgšanai - Ministry plates iegādei šoreiz. Ja bode uzstāj un prasa vairāk - ej dirst un pirkšu citur kaut mazliet dārgāk, kaut caur ārzemju neta veikaliem! Gana visas šīs korpokrātijas, pietiek. 220 manu šādu pasūtījumu ignorēja un manu naudu dabūja konkurents, kas negrib zināt par mani visu, lai reklamētu savu sūdu.
220 šādi palika lūzera pozīcijās.

Tauta sūdzas par spiegošanu, par tikko runātā reklamēšanu. Es to nejūtu un tieši šādu darbību/principu rezultātā, bloķējot arī visas, pilnīgi visas reklāmas netā un to adresācijas avotus - automatizētus darbību izsekotājus/trekerus! Ja resurss mani nelaiž iekšā, jo detektē adblokerus - tad man tādu resursu nevajag, gana citu informācijas avotu. Gana citu paņēmienu - palūgt kādam, lai iekopīpeisto interesējošo tekstu prosta dokumentā, piemēram - kā to tekstu par vienu objektu, kurā bradāju ne reizi vien. Sazīmēju paziņu lokā abonentu, palūdzu iekopēt Wordā un viss, miers. Lai ieskrienas ar savu informācijas slēpšanu digitālajā vidē. "Žurnālistika", ibio.

Komercspieg: ej dirst un lai hemoroīdi izārda tavu tūpli, padarot katru diršanu par neaizmirstamu piedzīvojumu!

disfigurator

Vakardienas teātra izrādē dabūju aizkulises atvērt...

https://drive.google.com/file/d/1zXUeLAiMkPoK04JjAqb4sY1QBTbi-NpY/view?usp=drivesdk


Par pašu izrādi runājot: tieša mijiedarbība ar skatītāju vai pat dialogs + salasītas visādas idejas no visādiem tumšiem pakšiem. Poļu kruķu dejotājs/balets, Brekte, Tetsuo The Ironman, bik Linčs. Un skatītājs sēž uz skatuves, izrāde notiek no soliņu puses - viss otrādi. Izrāde izradē, kuru spēlē 2. cēlienā ar daudz vairāk ekscesiem un sātanu, nekā pirmajā.
Man gan stāstīja, ka šī iterācija daudz rāmāka, plikumu vispār īsti nebija, neviena kaila dāma pie griestiem nekarājās... :/

EDIT:
Pēc dabas kautrīgs esmu, bet, redzot, ka kolēģe man sarūpējusi vietu pirmajā rindā, jau savlaicīgi noskaņojos uz eksperimentiem un iesaisti. Un pie tās arī tiku lol. Nost ar lieku, dzīvot traucējošu biklumu!

disfigurator

Intelekts: spēja saprast un domāt inteliģentā veidā.
Inteliģence: spēja iegūt, saprast un pielietot zināšanas.

Tautām pasviestais ģenerativais Mākslīgais intelekts nav ne intelekts, ne inteliģents, ne radošs. Kopēt nav radīt. Radīt labu un derīgu ir vēl viens kvalitātes slieksnis, kas botiem rādās neceļams, ja tev piemīt kaut minimālas kvalitātes prasības un izpratne par radīt mēģināto.
Sestklasnieku diez vai sauksi par intelektuālu, bet viņš, atšķirībā no bota, varēs ar savu intelektu 100% sekmīgi izpildīt uzdevumu nocitēt kādu dainu par tēmu X vai Y pat tad, kad intelekts vēl tikai agrīnās attīstības stadijās. Prasa vien 2 darbības, kas ir skaidras pat nenobriedušam prātam: 1) iemest meklētājā vaicājumu, lai atrastu oficiālo Dainu skapi un 2) izvēlēties kādu no tēmām vai iemest atslēgvārdu meklētajā. Tas, vai aiziet uz bibliotēku vienkārši uzprasīt kādu sējumu un citēt uz nebēdu.
Skolēnam - nulle problēmu.
Botam - neiespējami, sadzejo un sagļuko brāķi uz līdzenas vietas, necitē. Ja neprot citēt, pratīs sarežģītāku uzdevumu? Kamēr neizpilda elememtāro, tikmēr sarežģīto nemaz neprasa. Loģiski.

Bet tikai vienu no šiem ikdienā saukā par inteliģentu. Uz kāda gan pamata? Neatbilst pat definīcijām.

The name is Slop. Microslop.
Plīvuru, masku, ilūziju un šķietamību burbulis - vien dažu IT uzņēmumu radīta cirka izrāde.

disfigurator

Šis ar baigi labi ierakstās psihedēliskajā renesansē ar nosliecēm godāt senajo. Jāuzliek vēlreiz un skaļāk. Forši bass rībina ķermeni.
Žēl, ka viena dziesma tāda, nevis vesels projekts/saidkvests. Rituāls/pagānisks muzons ekstrēmajā metālā un tumšākajā Dark Ambient tagad ir cieņā. Kāds laiks, tāds pretmets.

https://www.youtube.com/watch?v=yuOqd7-HSQ4

disfigurator

Arī She Past Away taisa jaunas skaņas, heh! Izlaiduši šodien pasmeķēšanai un jāsecina, ka tīri labi garšo.
Piedur, ka skaņa virzīta tālāk no uztraukuma disenē iekš pēdējā albuma - tuvāk tumšām, mitrām sikspārņu piekarinātām alām un savādiem jauniešiem, kas savdabīgi sakrāsojušies ritmiski slīdot bauda romantisko tumsu - kā pirmajā ripulī. Tuvāk oriģinālajai skaņai, tumšāk. Jaukāk.
Albumā bieži ir atdarināti dažādi ar analogā medija dabu saistīti gļuki, kas piešķir tādējādi tekstūru, audiokasetes sajūtu. Tas arvien biežāk panesās digitālos albumos - līdzīgi kā vizuāls troksnis dažā labā filmā, kas nav filmēta ar filmiņu.

Tas pulsējošais rifiņš!
https://www.youtube.com/watch?v=frygdYs1NbU

disfigurator

Oh, baigi labs - nākamā plate būs Puscifer jaunā plate.
Ne tikai superīga muzikalitāte, interesantas idejas un minimālistiska skaņa ar akcentu uz teātri un sasaukšanos vokālā, bet arī pats koncepts: šodienas portrets caur psihedēlisku prizmu un sarkasma pilna humora kaleidoskopu, atklājot lietas no roka, gōtiskā roka, psihedēliskā roka, dārkveiva un elektronikas skatuvēm. Patīkami un spēcīgi caurcaurēm.

https://www.youtube.com/watch?v=gQsFPPFNUXk


Reku var digitāli pagaršot visu albumu:
https://www.youtube.com/watch?v=OwiLYFmMdcw&list=PLEpjZ6a3i26fuRXGuZSSpPrWK21cdptTw

disfigurator

Kaut kā baigi nepatīk tā šķietamā drošības pārdozēšana.
"Šķietami", jo gribētos, ka mani novērojami ir kļūdaini un "pārdozēšana" tāpēc, ka pārāka orientēšanās uz drošību sliecas radīt ne tikai realitātei nekvalificētus, bet arī pataloģiski no jelkāda riska mūkošus un komfortā pārmarinētus, nepatstāvīgus indivīdus. Sliecas saasināt sīkumus, sliecas pielietot smagu instrumentu, kur tas nav pielietojams.
Videonovērošanas kameras skolās pie mums jau ir norma. Ko tad šie tādu sadarījuši, ka pēc noklusējuma jāizkarina kameras visur kā cietumā, kādu signālu tas sūta bērnam? Bieži skolā eksportēju videokameru ierakstus, lai veselas audzinātāju, audzināšanas pedagogu, vecāku, mentu un iesaistīto bērnu brigādes atrisinātu mirkļa emo kāpinājumu un saprātīgu pakaušanos. Man tas izkatās pēc smagi saasinātas reakcijas no pieaugušo puses, kas traucē bērnam iegūt patstāvību un dzīves skolu: kādas sekas ir dabībai X un Y saskarsmē ar laika biedriem skolā...

Man subjektīvi šķiet, ka jāsasniedz ievērojams bojājuma slieksnis, lai korekti lietotu vārdu "trauma".
Citādi tu noniecini reālas traumas, pielīdzini ikdienas sīkumus kam ārkārtējam.


Nokrist un dabūt zilumu nav trauma.
Iegriezt pirkstā līdz kaulam nav trauma, bet gan pagaidu traucēklis. Nav pat jāšuj - savelc ar plāksteri un skrien/turpini strādāt!
Salūst velo pedālis un izrauj gaļas gabalu no kājas - esi traumpunktā, tevi tur šuj, bet vai "trauma"? Ko tieši traumēja, kādas spējas ir zaudētas?
Uzdauzīt zilu aci nav traumēt, bet dabūt zilu aci - nav tikt traumētam.
Aizvainojums nav trauma. Ja tevi deadneimo, tā nav trauma. Ja tevi uzrunā "nepareizajā" personas vietniekvārdā - tā nav trauma. Tas, ko tu sauc par "traumu" ir nekas cits kā sociālās saskarsmes sīkums/berzēšanās ar rupjiem citādi domājošajiem - sīkums, kuru drošības pārdozēšanas laikā tu gribi uzpūst par "traumu", lai gūtu kādu labumu - kā uzmanību vai pretējā viedokļa kancelēšanu, piemēram. Gluma, gļēva, cilvēka necienīga rīcība. Māņi ar otmazku, nevis trauma. Dzīvošana savā burbulī.

Fiziskās aktivitātes laukā un to laikā gūtie neveiklības vai pārdrošības žetoni - sasitumi un asiņojoši deguni - dabiska lietiņa. Tikpat dabiska kā saules apdeguma risks siltajā gada laikā, tikpat sezonāla lietiņa. Nav materiāls ziņām. Nav notikums. Termina adekvāta lietošanai un valodas niansēm mēdz būt stipri liela nozīme. Vārdi nes nozīmi.

Tas, vai arī man vienkārši stipri atšķirīgs un vecmodīgs skatījums uz šīm lietām - kas ir un kas nav "trauma". Man slieksnis sākas ap ilgstošu un jūtamu seku iestāšanos. Emocionālajā pasaulē - notikums, kas pārspēj tavas spējas tikt ar to galā, iestājoties negatīvām sekām ilgtermiņā. Kaut kas, kā priekšā tu sabrūc un ciet ilgstoši un mērāmi.

https://www.youtube.com/watch?v=Rp9LX2jShnk