disfigurator

1. grupa:
"Esmu Es un pārējie ir sekundāri, sociālās lietas uz mani neattiecas, nedomāju par lohiem vispār, noteikumi rakstīti lūzeriem."
Krievijas/postpadomju domāšana, kas vērsta tikai uz savas pozīcijas/statusa kačāšanu caur vardarbības instrumentu. Tavs sociālais statuss noplok fiziski spēcīgāka cilvēka klātbūtnē - bravūrīgā lupata klusē.

2. grupa:
"Esmu sabiedrības daļa, sociālās lietas uz mani attiecas, jo neesmu pārāks par sabiedrību, esmu tās daļa. Domāju par to, kā es ietekmēju sabiedrību sev apkārt."
Rietumu pieeja, rēķināšanās ar vidi un savas uzvedības pielāgošana max labam rezultātam ilgtermiņā. Savas pozīcijas/statusa kačāšana caur iemantotu cieņu, stāju un pašapziņu. Objektīvas taisnības meklēšana gludākiem procesiem. Tavs statuss nav atkarīgs no cilvēkiem apkārt - tev nekas nekam nav japierada un tu drīzāk no gudrāka mācīsies.


Pilnīgi dažādas operētājsistēmas - 1. grupai vari skaidrot, ko un kā gribi, tāpat viss reducēsies kautiņa virzienā, jo 1. grupas pārstāvis taisnības noskaidrošanā nav ieinteresēts - jākačā tik savs redzējums, taisnību pierāda izsisto zobu skaits no tavas mutes - pilnībā neatkarīgi no loģikas un faktiem.

disfigurator

Sony labā roka:
Davai, uztaisam iekš PS2 kvalitatīvu DVD pleijeri, cilvēki varēs gan spēles baudīt tikai no viena diska, gan filmas skatīties ar daudzkanālu skaņu! Uztaisīsim arī foršu DVD tālvadības pulti, ievērojot PS2 dizaina valodu - cilvēki ģībs, varēs arī mūziku ērti klausīties!

Sony kreisā roka:
Bet padziļinātus skaņas iestatījumus noliksim aiz defaulti ieslēgtas Vecāku kontroles iekš DVD menu, kas pieejams tikai ar DVD disku iekšā un specifiskā Stop stāvoklī. Un, ja mēģinās cilvēks lietot pašu labāko video standartu, padarīsim ekrānu zaļu, lai ar mūsu PS2 nesāk te cilvēki filmas kopēt! Tīrs RGB signāls lai paliek tikai spēlēm! Hehehe.

...

Ehhh, mauklīte Sony. Ar vienu roku dod maizi, ar otru - pa seju.
Ķipa uztaisa, bet kreisi un vēl nedod skatīties kvalitātē, kuru jebkurš normāls tā laika DVD pleijeris ar RGB SCART izeju dod ar uzviju, netēlo auklīti. S-Video ir nākamais labākais man pieejamais standarts, ar kuru barot savu CRT. Ar šo viss OK, bet attēls maaaaķenīt švakrāks. Vismaz proper skaņu izraku no slēgtajiem iestatījumiem un varu atkal pilnvērtīgi baudīt savu DVD filmu kolekciju!


Nost ar mauklītēm un visu šo preventīvo/drošības kultūru!

disfigurator

Lai +- panāktu IT resursu centralizētu pārvaldību skolā, izdomāju uzcept tādu kā ievirzes dokumentu/iesniegumu. Štukoju tekstu, skaitu laiku, rēķinu slodzes. Mērķis - lai skolā esošais viens datorsistēmu tehniķis/IT cilvēciņš varētu moderni pārvaldīt vismaz vairākumu iekārtu skolā, citādi alga pret prasīto darbu nevienā pašā vietā nesatiekas. Saskaitīju šādas lietiņas:

Saņemot Windows datoru:
lietotājam varu nodot tikai pēc ~140 min. manuālā darba, galā nenodrošinot pilnu resursa pārvaldību. Ja pa vidu kopš pēdējās attīrītās OS sagatavošanas ir parādījies jauns Windows 11 laidiens, kompis taisīs nenormālu bloat - uz cietā diska taisīs Windows.old mapi, kraus draiverus pa jaunam. Jaunas Windows 11 relīzes iznāk laikam reizi pusgadā. Visu laiku taisīsim bloat uz līdzenas vietas?!

Saņemot ChromeOS datoru:
lietotājam varu nodot pēc 22min automatizēta darba, nodrošinot pilnu resursa pārvaldību un drošību par zemākām izmaksām valstij, jo nav jālicencē atsevišķi gan OS, gan Office, gan centralizēta pārvaldība. Lētāk un vienkāršāk - stulbums būtu ko tādu negribēt un pieturēties pie liekām funkcijām, kuras prasa baisu pārmaksu. Windows skolā nepieciešams ir vien Datorikā un dažam darbiniekam, kas nejēdz pielāgoties vienkāršotām lietām tajā un pašā laikā - arī darbu Microsoft Office vidē.


Laiks un slodzes saskaitītas, tagad tik jādomā par podziņām, kuras spiest, lai varētu gan vienkāršoties, gan ietaupīties. Pamatā man interesētu gan vienkāršoties, gan sagādāt sāpi un tik ļoti nepieciešamo konkurenci Microsft. Šis mūvs varētu radīt visādas vēdergraizes un dizentērijas ministrijās, kas ekskluzīvi sēž uz Microsoft šļirces. Un interesantas darba dienas cilvēkiem, kas nodarbojas ar valsts IT resursu licencēšanu - Winblows 11 vietā ChromeOS Flex centralizēto pārvaldību, lūdzu, jo tas ir risinājums, kas daudz vairāk ir piemērots skolas slodzei, būtībai un spējai lokāli administrēt savus resnursus!

disfigurator

O, forši, ka nesen parādījās dzelzceļa reiss starp diviem - man sniegta iespēja pēc brīvas izvēles konkrēto stundu saskaldīt uz pusēm. Nodomāju, ka es varētu uzvesties kā audzināts pilsonis un uz darbu ierasties laicīgāk, lai gan neviens cits par to mani nebaksta - tik es, sevi. Šodien jau reizi trešo braucu ar jauno reisu un pamanu, ka tas man cepī ievērojami vairāk par ierasto. Interesants secinājums. Kādi tam varētu būt iemesli? Agrāks rīts un svaigāks gaiss, jo tukšāka un kārtīgāka Rīga - ļoti maz divratu monstri pamesti uz ietvēm, mazāk dīzeļauto krustojumos - visi smakotāji un nekārtībnieki vēl miegā vārtās vai jau malko savu rīta dzērienu, uzpīpē - labrīt, latvieši!

"Nākamā pietura: Torņakalns!"
Vienmēr gribējies tur savam fotoaparātam parādīt šo skaistumu, kas vairumam šķitīs totāls bardaks. Vieta nepieradināta, nepielaizīta - purvs ēd mazdārziņus dzelzceļa malā - šur un tur pavīd pa dārziņbūdas jumtam - Stalker filmas vaibi. Ļoti estētiski un kolosāli, taču darba laika sākums ir darba laika sākums. Bik dirsciplīnas, lūdzu, nevar tak visas atrastās konfektes ņemt un rīt! Un tā nu arī līdz šim tik biju siekalojies un siekalojies vien, vērodams, kā cilvēkdarbību rezultātā šī vieta tiek pārvērsta... Ehh, tā nedrīkst! Lecu no vilciena ārā un šo dienu sākšu ar saldumiem! Izkāpju un skatam paveras divi rotaļlaukumi biezā miglā: pa labi ir pleķītis dabas, bet pa kreisi - dzelzceļš. ( ... tālāk ... )

disfigurator

Atminos - bērnībā skolā bija bekas.
Uz tām garajos starpbrīžos piestaigāju Arkanoid uzspēlēt, kamēr skolas gaiteņos garajā starpbrīdī skanēja skolas radio, kuru kustināja vēlākais Saldus radio DJ. Šķita forši un moderni, ka tā darījās - neatkarīgi no tā, vai sakrīt gaumes, jo muzons te nebija vienkārši ierastais radio troksnis, bet gan bik atlasītas, mazāk nodrāztas lietas. Atceros, ka nereti skanēja The Cranberries - Zombie, cepīja tolaik un cepī arī šodien!

Vēlāk parādījās pirmais IBM dators.
Es tāds skatos uz viņu un domāju - kam tāds sūds vispār vajadzīgs? Skola nav rūpnīca, ko ar to verķi vispār var darīt? Te neviens nezina, ko ar to darīt. Pat skolotājs nē. Viss notiek, bet te kaut kāds Alien technology piemērs uz galda, bet kluss.
Šodien arī man brīžiem šķiet, ka datoru katram īsti vairs nevajag. Cita gan argumentācija - kad lietas ir pārsvarā internetā, operētājsistēma un dzelžu veiktspēja paliek sekundāra. Iz šī aspekta arī šķiet, ka tablešdatori atrod sev nišu - būt kā konsole rēķināšanai mākonī. Tas pats ar ChromeOS datoriem, kurus var kustināt pat uz baaaigi veca dzelža.

Vai man ikdienā vajag kompi?
Reti! Vai man ikdienā vajag Windows kompi? Vēl retāk par iepriekšējo retumu, lai gan W11 grib man iestāstīt, ka man jāpērk jauns kompis. Man gan sava galva uz pleciem un e-waste ģenerēšu tikai tad, kad vecais dzelzis vai nu mirs, vai totāli nespēs apmierināt nevienu pašu manu digitālo vajadzību. Microslop kā uzņēmumam te ir precīzi nulle teikšanas manā universā. Mūra likums pēdējos ~5-10 gadus stagnē (ar dažiem lux klases izņēmumiem), kas nozīmē tieši šo realitāti - vecs kompis šodienas lietas rēķina gana adekvāti, ja vien nav nepieciešams regulāri veikt top slodzes - grafika, fotošops, video montāža, jaunākās neoptimizētās spēlītes.

Kādām funkcijām man kalpo mājas dators? ( ... tālāk ... )