Diapozitīvs

Pabeidzu Metal Gear Solid 5: The Phantom Pain otro "ciklu". Baisi žēl, ka spēle nav pabeigta un ir izlaists pārambiciozs pusfabrikāts par pilnu sava laika cenu. Nelegāli, fuj. Otstojs. Fuck Konami.

Vērtējot kopumā:
Gameplay: nereāli kruta. Tur var mierīgi nosvilināt stundas un dienas tīri mehāniska prieka vārdā.
Stāsts: interesantas idejas, bet iepriekšējās daļās ir spēcīgāk. Atvērtā struktūra smagi atšķaida saturu.
Pasaule: awesome, forši tā laikapstākļu maiņa un laika ritējums, dažādās vides. Tas spēles laiks gan varēja ritēt uz pusi lēnāk.
Struktūra un Open World: meh, lieki, neko nepienes īsti un visu laiku tā misiju atkārtošanās ir slima lieta.
Mūsdienisms: meh totalis. Mikrotranīši un bezjēdzīga skraidīšana pēc aitemiem lai ieskrienas labi ātri.
Tehniskā puse: Fox Engine ir kolosāls. Konami gan tas pohuj, labāk gļukaino un bloatoto Unreal 5 izmantot, lai visas spēles izskatās un spēlējas vienādi.

7/10, ne vairāk - pusfabrikāts vērtība, tādu neklājas daudzināt.
Nepabeigts stāsts: -1. Open-World bloat: -1. Repetetīva daba, mēģinot aizlāpīt tukšumu: -1. Ja šo faktoru nebūtu, būtu 10/10.


Uzliku uz galda CRT, ieslēdzu PS2, ielieku MGS2: Sons Of Liberty disku un sejā smaids. Nekā lieka, nekādas instalēšanas, ielāpi. Tikai spēle un prieks! Un reizē bik skumja, jo te ir tīra AAA spēle. Mūsdienās tikai netīras AAA dod. Zelta laiks ir pagājis. Tagad 99% gadījumu tikai slauc geimerus.
Rīt jāturpina baudīt otro pleisi ar vadošas klases vibrācijas garšu un lieliski implementētu pogu spiešanas spēka funkciju. DualShock 2 vibrē smagi, pārliecinoši, spēcīgi. Vads, nevis baterijas. Un tās spdiena jutīgās pogas ir kosmoss, ja to jēdzīgi izmanto. Forbidden Siren un MGS2 - izmanto lieliski!

Hideo Kojima izceļas ar ļoti ilgām filmiņām/sarunām spēlēs savās. Citreiz pat uz pusstundu 'n shit. Otrajā daļā ir pirmās daļas atstāsts. Uz ~500 in-game lapaspusēm, kas jālasa trīs stundas vismaz. Par laimi, rakstīts forši un rēcīgi, papildina universu, ierēc par konspirāciju lohiem lol.

Ir man arī HD versijas iekš PS3, bet atkal var skaņai piekasīties. PS2 skan labāk, pat filmiņas ir ar daudzkanālu skaņu, baudījums! Kārtējais HD mūsdienisms, kas nepievērš uzmanību skaņai, tikai grafiku kačā. It kā spēles un filmas nav nemaz saistītas ar skaņu...

The Last Of Us - pirmā sērias daļa ir vienkārši kolosāla spēle visos tās parametros - viens no maniem visu laiku favorītiem.
Kad nāca ārā otrā daļa, gaidīju to ļoti. Bet tad sāka no tās spiesties laukā Woke bulšits un nolēmu, ka man to nevajag.

Sony šodien iestājas pret fiziskajām spēlēm
1. augustā šie paziņoja, ka, sākot no 2028. gada, fiziskās spēles diskos vairs neražos. Ziņa sakrita ar citām ziņām - kā, piemēram, tas, ka Sony nozaga no pircējiem 255 digitāli pirktās filmas, jo licencēšanas lietas. Un, tā kā Sony necieš savu klientu - nekādas atmaksas, nekā tamlīdzīga. Šobrīd par to ir leģendāra izmēra cepiens un cilvēki atceļ savus pirkumus, izvācās no Sony dārziņa. Ā, tajā pašā laikā iznāca cita ziņa - klapē ciet PS3 veikalu - neko jaunu vairs nopirkt nevarēs, bet visu varēs vēl kačāt pārskatāmā nākontē. Bet, ja reiz nopizģīja filmas, tad nekas netraucēs šiem nopizģīt no tevis arī spēles.

Es jau PS4 laikā saodu, ka Sony iet sviestā, tāpēc PS5 man nemaz nav. Un nebūs.
PS4 ir pēdējā Sony konsole pie šādas uzņēmuma rīcības. Balsošana ar maciņu ir spēcīga lieta un ceru, ka geimeri nenoraustīsies un spēs noturēt mugurkaulu taisnu, noliekot Sony uz lāpstiņām un neatgriežoties šamējo dārziņā pat tad, kad šie mainītu uzvedību. Jo uzticības kredīta pakāšana un noteikti, ka mēģinātu šo triku nākotnē. Death by thousand cuts un vardes vārīšana lēnām.


Pagājuši 6 gadi un man sainteresēja paša acīm izvērtēt, cik tad nu tas Woke tur ir iekšā.
Un, lai Sony no manis nesaņemtu ne centa, šodien iekš videogames.lv pasūtīju lietotu PS4 versiju, kurai rīt iešu pakaļ :)
Tieši lietotu spēļu tirgus ir tas, ko Sony grib nogalināt, lai visi būtu spiesti pirkt pārcenotas digitālās versijas tikai un vienīgi viņu veicītī. Tajā, piemēram, vecas digitālās spēles maksā kā jaunas, kamēr fiziskajā tirgū tās ir dabiski kritušās, kamēr lietoto spēļu tirgū tās ir par sviestmaizi. Sony tas nepatīk, tāpēc attiecīgi visa mēriskā rīcība. Un tāpēc mana rīcība - viss, kas man dārgs, tiks iepirkts lietots un fizisks. Lai Sony iet dirst, man intersē GabeCube :)


EDIT:
Uj, sapisos - pasūtīju fiziskā formātā pirmo daļu. Bet nu, nekas - to man arī vajag minēto iemeslu dēļ : D
Otro daļu tad turpināšu medīt lietoto spēļu tirgū.

Sarunā jebšu esošo lietu kritikas plūsmā drauga ausu virzienā, izkristalizējās apaļa izpratne, kāpēc man nepatīk vairums moderno videospēļu.

Vienā vārdā: Bloatware
Man nepatīk gara, tukša un bezmērķīga diršana - gumijas stiepšana un zaudēts fokuss (atvērtās pasaules). Man pat nepatīk pastaigas bez mērķa - visu ķermeni pārņem tāds kā diskomforts par tādu kā stulbu karāšanos gaisā nesaprotamu iemeslu dēļ. Varbūt tāpēc viens no maniem hobijiem ir fotogrāfija, lai pastaigām piešķirtu mērķi savās smadzenēs.
Man nepatīk būt pludmales dārzenim un ļaut, lai kodolreaktors debesīs svilina manu ādu un taisa man ādas vēzi. Kas tas vispār par prikolu eksponēt sevi kam tādam? Kāda mērķa vārdā? Lai pārniggotos uz sezonu?
Man nepatīk pārlieka lietu atgremošana bez pievienotās vērtības - ja nav nekas vērtīgs sakāms, tad labāk paklusēt, nevis atkārtot cita teikto (rimeiki). Ja tu taisi rimeiku, tad tāpat ir skaidrs, ka tev nekā vērtīga nav, ko piebilst, tāpēc ņem un aizveries, maita!

Visam prasās kaut kādu virzību, mērķi, struktūru. Modernais geimings reti, kad šīs lietas satur.
Pirms dekādes+ videospēļu industrija izdomāja iet trendā - atgremot vienu no veiksmes formulām un piemērot to universiem, kur tas ir absolūti pat kaitīgi. Kopētāju ballīte. Tā rezultātā cieš mērķis - stāstīt stāstu caur videospēles mediju. Stāsta vietā parādās tukša diršana un stulba karāšanās gaisā nesaprotamu iemeslu dēļ. Šī karāšanās kļūst par pašmērķi. Tā rezultātā nav iespējams tvirti pateikt stāstu, ja tas nekur nesākas, nekur nekulminējas, nekur neiztirzājas un attiecīgi - nekur nenoslēdzas. Un to baisi jūt tādās spēlēs, kas būvētas uz stāstiem: Silent Hill, God Of War, Tomb Raider, Metal Gear Solid, Driver, Mass Effect, Mafia, Sleeping Dogs...

Jā, tīri mehāniskās spēlēs kā Doom tas der
Jo ar stāstu tur oriģināli bija kā ar porno: stāstu tu tur sagaidi, bet tas tur nav galvenais! Un tie ir skaidri, labi spēles noteikumi!
Bet industrija izdomāja, ka baisi laba ideja ir visas frančīzes open trenda vārdā pārvērst par porno industrijas bloatware, kur viena orgāna (gameplay loop) dročīšana stundām no vietas ir viss, ar ko šīs mākslīgi uzpūstās pasaules aizbāzt. Bezmērķības tukšums tavam buttplug. Liekas izmaksas trenda un stulbuma vārdā.


Jā, bezmērķība - stāsts un spēle neko neiegūst, kad tu skraidi apkārt pa pasauli, vāc sūdiņus, kombinē tos mikroprogresijas/ieroču uzlabošanas/estētikas kačāšanas dēļ. Neko foršu iegūt nevar, ja tu ieliec drēbes veļas mašīnā, izmazgā tās, tad liec žāvēties, un tad atpakaļ visu liec veļas mašīnā un uz riņķi un uz riņķi, un drēbes nav pat sasmērējušās - piedzīvojumā nav būts, visu laiku tik vergo pie veļas mašīnas. Viss, kas iegūts pārmazgāšanas dēļ - caurdiluši palagi.
Wash. Rinse. Repeat. Visur tas pats. Spēlēs dažādās mainās tikai šo drēbju un veļas mašīnas izskats, bet princips/darbība nemainās. Ķipa aizmālēsi skatienu ar repetetīvu bulšitu? Kur jēga? Man kā geimerim nulle jēgas. Izstrādātājam gan katra atsēdētā stunda pienes lielāku potenciālu, ka iepirkšu kādu laiku saudzējošu mikrotranīti. I call it bullshit - nekad neesmu pirics, nekad nepirkšu nevienu slimu mikrotranīti!
Un te nu parādās - atvērtā pasaule nevis pašas spēles akcentēšanas, bet gan netīra biznesa dēļ.


Šie visi ir tie iemesli, kāpēc bieži spēlēju klasiku.
Jo retro spēlēs šī atvērtā bezjēdzības pasaule nebija. Tā vietā - spēles ar konkrētiem stāstiem no A-Z, ja stāsti tur vispār bija.
Bija jaunrade, nevis rimeiki. Bija tvirti, nevis live-service open-world porno bez jēgas un bez malas. Un bija open-world elementi jeb spēles, kurās tu redzi - aha, šeit vēl netiekam un laikam vēlāk dabūšu kaut ko, kas atļaus tur piekļūt. Un, kad tiec pie šīs lietas, tad atgriezies vecajā vietā un tiec tur tālāk. Un aiz iepriekš neatveramajām durvīm ir spēles turpinājums, nevis prosta kārtējais aitems jeb bļembuks savākšanai - bez svara, bez jēgas, bez pievienotās vērtības. Tam ir vārds: Metroidvania. Un tas ir cēls Tā Kunga vārds, lai gan neesmu ne Metroid, ne Castlevania fans. Taču, spēlējot Legacy Of Kain vēlākās sērijas spēles - to jūt un izcelsmes vieta arī zināma. Attiecīgi - ja pasaulei jābūt atvērtai, tad ar mērķi, ar odziņu.

Jaunās spēles?
Nav jābrīnās, ka no modernajām man iecepī tās, kuras atturās no gumijas staipīšanas uz nodrāztās pipeles: Deus Ex, Plague Tale, Senua, Evil Within, Alan Wake, The Last Of Us, L.A. Noire, Rage, Metro... Visas pieminētās ir solīdas frančīzes, kas ciena manu laiku un neaizraujas ar tukšas pasaules aizpildīšanas mēģinājumiem ar repetetīvu dročīšanu. Ir konkrēti, autorēti darbi bez jelkā lieka. Un rezultātā - stāstam ir spēriens, tvēriens, ietekme. Sekas. Spēks. Kā labai filmai, kā labai grāmatai.


GTA, piemēram, ir šī visa šī vēžainā sūda kulminājums.
Galīgi nesaprotu to siekalošanos gar atvērtu pasauli ASV hiperkertīnisma settingā. Divi stulbumi vienā. Tāpēc cienu Driver un Mafia. Tiesa, abi arī stipri inficējušies ar šo pornogrāfiju un tāpēc jaunākajās iterācijās zaudē lielu daļu sava spēka, bet vismaz tematiski notiek kas stipri jēdzīgs, nevis esošā tukšbulšita glorifikācija.
Ja Mafia 3 būtu lineāra un tiešām beigtos kā noslēgta pasaule, atstājot iekarotās pasaules pārvaldīšanas kaifu aizkadrā, tad tā tikai iegūtu. Nevis tevi pēc iziešanas iemet atpakaļ pislētā un aiziet - braukā, dari neko, vāc plakātiņus un citus bļembukus - tā tak ir tā mafiozo lielā dzīve, ne? :D
Visa cīņa tāpat aiz muguras un nekas piebilstams mums vairs nav. Un spēle zaudē savu cirtienu, tvirtumu. Devalvējas pasākums, mīnus 2 acis no vērtējuma, jo trenda dēļ neatgriezeniski sapistas mākslas darba beigas.


Open-World dizains: veselībai kaitīgs satura atšķaidītājs. Esi aicināts pierādīt man pretējo :)

Sony pirms 13 gadiem ierēca par Microslop centienu X-Box pārvērst par Always-Online konsoli, tādējādi faktiski iznīcinot lietotu spēļu tirgu.

Šodien - Sony paziņo, ka pārtrauks fizisku disku ražošanu. Sony šodien - izņem no veikala simtiem filmu, laikam atņemot tās pat tiem, kas nopirkuši jau. Jo digitālās distribūcijas/licencēšanas iemesli, kas nez kādēļ Sony gadījumā tiek piemēroti atpakaļejoši/retroactively, nozogot reiz licencēto no leģitīma pircēja, kas iegādājās produktu tad, kad tas bija pilnībā licencēts. Wat? Totāls. Fagotisms!

Es saku: Sony - ej dirst! Ja es jelkad nākotnē pirkšu digitālu spēli jaunu (2026+), tad tas būs Steam platformā, kur ir atmaksa un nav jāmaksā par online geimingu (kas man pohuj, bet principi) un, kur ciena spēlētāju, kur daudz vairāk spēļu. No pārbaudīta digitālā izplatītāja. Tas, vai arī 100% pirātisms.

Biju PlayStation geimeris kopš PS1, jo tieši viņu piedāvājums bija/ir man pa spalvai: krietni tvirtas Horror/Action/Adventure spēles - eksperimentālas, radošas, nozīmīgas, tumšas. Pieaugošajiem - atšķirībā no Nintendo multenēm. Noslīpētas, atšķirībā no Indie. Tur dzima manu fizisko spēļu kolekcija. Bet tagad - sēžu uz PS4 un nedomāju nemaz pirkt PS5, 6 vai 666, sevišķi par šodienas cenām un augošajiem ierobežojumiem, kurus nopērkam ar jaunām Sony konsolēm.

Ā, un PS3 digitālo Store arī ver ciet, nevarēs vairs tur pirkt spēles. Pēc gadiem 10 aizvērs gan jau pavisam un nevarēs pat pirkto nokačāt - ja jau digitālās filmas var izraut no ķetnām, tad kāpēc ne spēles? Un spēļu cenas iekš PS3 Store ir joprojām augstas. Konsole ir pensionārs, bet turpina plēst ādu nost pār acīm, jo digitālā izplatīšana Sony gaumē to iespējo un vecie brīvā tirgus likumi tur atmesti, nestrādā.


Citas ziņas: industrija grib salikt reklāmas spēlēs : D
Rīt moš būs reklāmas pa vidu filmām arī diskos. Grāmatās moš ar, sevišķi Kindle u.tml.
Reklāmas iekš lētākajiem Maxima u.tml. DVD jau bija - to sākumā. Pat tādas, kuras nevar izlaist. Ir pat amizanti tās šodien paskatīties - sava laika hārdkodētais artefakts, kas reklamē miroņus 90. gaumē. Hohma. Biksītes pa pastu.



Šis taimlains ir smagi sapists un man ir arī citi hobiji. Soo, fuck off you fucking fuck. Iemesli: likums netiek pakaļ izdarībām. Un tur, kur likums ir, tas netiek piemērots. Nekontrolēts krapitālisms.


Nākotnē tad varbūt tikai Steam un Steam Machine/GabeCube, jo Windows un X-Box ir tāds pats vēzis, bet es balsoju ar maciņu. Tas, vai arī 100% pirātisms, kas šādā tirgū ir kļuvis jau par morāli pareizo soli.

Mmmm, rituāls: Cryo Chamber sagādāts Dark Ambient un diendusa ^^
Šoreiz sapņu skaņu celiņš bija šis:

https://www.youtube.com/watch?v=vDWYdiLy94E


Tagad mierīgi var turpināt mielot dvēseli ar Rise Of The Tomb Raider - piedzīvojumu spēli, kuras darbība notiek Sibīrijā. Centrālās tēmas:
1) kā mongoļi krievus patīkami varoja un 2) kā konspiratīva brālība pravieti slānīja un nedaslānīja, meklējot The Divine Source artefaktu.

Sniegi, ziemas vētras un interesants saturs garam.


Drīz būs man atvaļinājums un dāvana sev: Preamps plašu atskaņotājam.
Iebūvētais vairs neder, kropļo jaunā un daudz smalkāka/precīzāka/detalizētāka kārtridža signālu, nesaliekoties kopā strāvas apstrādei: nenormāli būsto un kropļo augšas. Bet ar jauno to varēs izlabot un tad baudīt mūziku ar plašu vērienu, nometot kapacitāti uz leju.

Nemaz nerunājot par to, ka noskatītais zvērs ir būvēts diskrēti, kas audio pacels citā līmenī: Pro-Ject Phono Box S2 Ultra :)


EDIT: O, beidzot labs šī preampa radinieka apskats izpeldēja! Modelis vecāks un gatavots ar zemākas kvalitātes materiāliem/pieeju prātā, bet uzrāda jau zolīdu rezultātu. Ultra versija būs vēl labāka!

https://www.youtube.com/watch?v=_3yjau_P7Fo

Interesēs spēlēties ar to zemā gala apgraizīšanu,
jo citādi infraskaņa nonāk līdz skaļruņiem, kurus pastūzis mēģina dzenāt nedzirdamā spektra daļā, tādējādi potenciāli pārslogojot/kropļojot dzirdamo daļu. Nemaz nerunājot par to, ka izskatās krīpī, ka skaļruņi lēnām kustās tur 3-5cm amplitūdā, kad smags soļotājs noiet garām atskaņotājam. Kustība ir mazākā amplitūdā, kad plate ir viļņaina un katrs palēciens/kritiens ģenerē zemas frekvences signālu, kas tiek padots uz skandām - tā amplitūdai esot atkarīgai no kārtridža masas. Yamaha RX-V677 resīveris, kuru te saukāju par pastūzi, negriež neko ārā no analogā signāla. Kas ienāk, tas tiek pa tiešo padots skandām.
Darbs tiek darīts, pastūzis noslogots, bet to visu lieko darbu būtu prātīgi vienkārši nedarīt, atbrīvojot jaudas derīgajam darbam: nesaudzīgam un asam basa spērienam pa nierēm!

Kad šis preamps noorganizēs pareizu signāla apstrādi (kapacitāti),
tad ceru, ka plates troksnīši vairs tik ļoti neizcelsies. Jo baigi šobrīd kaitina, ka jaunais stylus ir tik precīzs, ka vienā platē trokšņi skan dominanti kreisajā, bet citā platē - labajā kanālā. Un, tā kā tie klikšķi ir augstā frekvencē, tad pareizai augšu atskaņošanai vajadzētu arī šo kaitinājumu samazināt - klikšķēs joprojām, bet ne tik uzkrītoši. Iebūvētais preamps sabūsto augšas, izceļ troksnīšus.
Ar šo galīgi nebiju rēķinājies/saskāries/dzirdējis no citiem, ka tāda troksnīšu asimetrija vispār var notikt lol. Tas tikai vēlreiz parāda, cik augsta atskaņošanas precizitāte ir iespējama arī ar budžeta atskaņotājiem un adatām atskaņotāja cenā (300 par atskaņotāju + 260 par kārtridžu).

Līgo šodien ir kā miasma RPG spēlē - nolaižas pār Latviju tumša aura, kas nozombē cilvēkus un indivīdam, izejot ārā no sava tempļa drošības, visu laiku ņemas nost INT un STA.
Un tad tev jāiemauc kāds potion pret šiem efektiem - savs muzons austiņās. Ja šādas ninnītes nav, jāpielieto izolēšanās un vienkārši jānogaida, kad tā miasma pāries, atstājot teju visus NPC totālā pļuras stāvoklī. Tikai tad ir droši nākt no tempļa ārā.

Vēl trešais līdzeklis: attīrīt auru ap savu cilti, aizvadot šīs grūtās dienas mežā ar draugiem. Varbūt pat pielietojot Heilung rituāla maģiju, ja miasma no tāluma tomēr kaut kur paliek dzirdama un spraucas cauri aizsarglaukam.

Underwood ir ok liecība laikam, kad neviens nemācēja PlayStation 3 Cell proci, bet griba un tvirtums - viss savās vietās!


Un foršs Norsecore mijiedarbībā ar hinduismu, maijiem un whatnot. Kā nesenajās Cibas sarunās par reliģiju, ka nekas nerodas vakuumā. Izņemot debešķīgus ķermeņus :D

Skatos PS4 virzienā un roka neceļas.
Mirušās mūsdienu spēles, kas teju visas bāzētas Unreal Engine un tāpēc izskatās vienādi, spēlējas vienādi, gļuko vienādi. Nogurums no tā jau, eBāls un zaeBāls. Radošais bankrots, necieņa, ekspluatācija un otstojs... PS5 nemaz negribas - nav iemesla man tiekties pēc šādām spēlēm, pēc šāda videospēļu tirgus produkta. Nav iemesls gribēt arī PlayStation 6, kas noteikti ies vēl soli tālāk šajā neprāta virzienā.
Lietas mainās, progresīvi degradējas, ekspluatē geimeri, iznieko viņa laiku. Mikrotransakciju vēzis, ekonomika spēlēs, nepabeigti produkti, pirmās dienas ielāpi un tā tālāk. To visu WEB-enabled bulšitu man nevajag.

Ieslēdzu PS3 un parauj jūtiņas.
Manā konsolē ir cilvēku profili, ar kuriem attiecību īsti vairs nav. Saldsērigi, interesanti. Dzīve tāda.
Pagājis jau gana ilgs laiks, lai vairums PS3 spēļu būtu aizmirstas un pelnījušas atkārtotu spēlēšanu. Tāpēc ielieku Tomb Raider HD triloģijas disku un palaižu tās pirmo daļu "Legend" un negaidīti jūtu masīvu svaiga gaisa pieplūdumu. Kāds atvēra logu, vai?
Spēlēju, baudu un jūtu - nulle modernā bulšita! Nekāda visa tā aiz rociņas vadāšana kā rītārdu bērnudārza grupiņā. Nekāda lieka un nogurdinoša laika tērēšana pa nodrāztām atvērtajām pasaulēm ar pilnīgi liekiem saidkvestiem un tamlīdzīgu sūdu, kas noēd stāstu, noēd ritmu, noēd jēgu. Tā vietā - spilgti jūtams tvirts saturs, progresija un diemžēl jau aizmirstais aspekts - spēle tevi ciena. Un tematika foršā - Mezoamerikas civilizācijas :)
Ciena un uzticas, ka tiksi galā ar puzlēm, ka atradīsi, kur jāiet tālāk, ka viss būs ok bez palīgritenīšiem. Nevis notašķī visu spēles vidi ar dzelteno krāsu, uzbāžas ar misijas mērķa atgādinājumu po-pupiem, uzliek resnu bultiņu, kas visu laiku rāda, kurp uz katra soļa iet kā totālam daunim. Nevis iestrādā režīmus, kas vizuāli tev visu spēlē atrodamo ar zelta karotīti ieliek tev ānī. Tā vietā - kolosāla atmosfēra, vides dažādība, repsekts un kaifs. Bet nu, nav gluži 100% PS3 nopelns. Legend nāk no vecākas paaudzes. Legend ir no laika, kurā geiminga politikas nebija izdrātētas. No laika, kurā bija pavisam cita pieeja, citi tirgus darbības principi. No laika, kad diskos bija pilns un pabeigts produkts.

Tas ir PlayStation 2 spēles HD ports.
Tāpēc to cieņu un svaigumu jūt izteikti. Spēle tiek pilnībā lasīta no diska un nulle online bulšita. Tā vietā - pabeigta un noslīpēta spēle, totāla neatkarība no interneta, totāls kaifs dzirdēt jau piemirsto lāzera mehānisma kustības skaņu - mehāniskā simfonija... No jaunajām paaudzēm paņemts tikai labais/pieņemamais - uzlabota gaisma, papildināts ar trofejām/ačīvmentiem.
Rīt ar RGB SCART pieslēgšu PS3 pie Trinitron CRT un kineskopa ekrāns iepūtīs dzīvību šajā vecajā, bet uzfrišinātajā spēlē, kas tika radīta tieši šajai kineskopa tehnoloģijai. Ja modernā OLED ekrānā PS2 tekstūras ir plakanās un izsmērētas, tad CRT tās rādīs dzīvas un trīsdimensionālas. Spēle būs savās mājās un man būs 100% kaifs, nevis 80% tieši tekstūru smēres un kustības šmiglas/raustīšanās dēļ. Jācer vien, ka HD portā nebūs sačakarēta oriģinālā 4:3 būšana.
Ja būs sačakarēta, tad notiek interesanta lieta - iemesls papildināt savu PS2 kolekciju ar Tomb Raider: Legend un Anniversary (pirmās daļas uzfrišinājums)! Otrā pleisīša spēles nav pirktas gadus 20 un droši vien tām nācis klāt "retro nodoklis", hehe.


P.S.
Vajadzētu nopirkt jaunu PS3 DualShock 3 pulti. Ja ne jaunu, tad vismaz pašam pārlodēt analogos stikus - manāms krietns nolietojums, kas rada liekas problēmas.
Norāde Zivij un Robinam: ieraksts 100% tapis no mobilā, dodoties pie miega.

EDIT un P.P.S.
Pulti izjaucu, karbona konektorus notīrīju un visas iekšas attīrīju arī no dekādi krātā kultūrslāņa! Tad izskaloju potenciometrus ar izopropilspirtu un tā visa rezultātā Stick Drift problēma ir ja ne atrisināta, tad būtiski samazināta! Līdz līmenim, kad Lara vairs strauji neapgriežas par 180°, kad atlaiž stiku! Un arī pārējās pogas spiežas tagad daudz patīkamāk. Fukkk jē!
Man esot retais pults modelis - stiki ir ieklipsēti rāmī un komutācija izpildīta ar karbona konektoriem. Kaut kad mainot stikus, man nebūs pat nekas jālodē - Sony engineerding un pults glābta par velti - DIY spēks!
Esmu pelnījis CRT geimingu ar kolu, kafiju un vafeļu torti Moka! Un spēles daudzkanālu skaņa ar Dali 109 priekšējām skandām rībinās kārtīgi, kad visapkārt kapenes bruks, lamatas dārdēs un neradījumi šaus manā virzienā! Mmmm-hmmm!