Diapozitīvs

Līgo šodien ir kā miasma RPG spēlē - nolaižas pār Latviju tumša aura, kas nozombē cilvēkus un indivīdam, izejot ārā no sava tempļa drošības, visu laiku ņemas nost INT un STA.
Un tad tev jāiemauc kāds potion pret šiem efektiem - savs muzons austiņās. Ja šādas ninnītes nav, jāpielieto izolēšanās un vienkārši jānogaida, kad tā miasma pāries, atstājot teju visus NPC totālā pļuras stāvoklī. Tikai tad ir droši nākt no tempļa ārā.

Vēl trešais līdzeklis: attīrīt auru ap savu cilti, aizvadot šīs grūtās dienas mežā ar draugiem. Varbūt pat pielietojot Heilung rituāla maģiju, ja miasma no tāluma tomēr kaut kur paliek dzirdama un spraucas cauri aizsarglaukam.

Underwood ir ok liecība laikam, kad neviens nemācēja PlayStation 3 Cell proci, bet griba un tvirtums - viss savās vietās!


Un foršs Norsecore mijiedarbībā ar hinduismu, maijiem un whatnot. Kā nesenajās Cibas sarunās par reliģiju, ka nekas nerodas vakuumā. Izņemot debešķīgus ķermeņus :D

Skatos PS4 virzienā un roka neceļas.
Mirušās mūsdienu spēles, kas teju visas bāzētas Unreal Engine un tāpēc izskatās vienādi, spēlējas vienādi, gļuko vienādi. Nogurums no tā jau, eBāls un zaeBāls. Radošais bankrots, necieņa, ekspluatācija un otstojs... PS5 nemaz negribas - nav iemesla man tiekties pēc šādām spēlēm, pēc šāda videospēļu tirgus produkta. Nav iemesls gribēt arī PlayStation 6, kas noteikti ies vēl soli tālāk šajā neprāta virzienā.
Lietas mainās, progresīvi degradējas, ekspluatē geimeri, iznieko viņa laiku. Mikrotransakciju vēzis, ekonomika spēlēs, nepabeigti produkti, pirmās dienas ielāpi un tā tālāk. To visu WEB-enabled bulšitu man nevajag.

Ieslēdzu PS3 un parauj jūtiņas.
Manā konsolē ir cilvēku profili, ar kuriem attiecību īsti vairs nav. Saldsērigi, interesanti. Dzīve tāda.
Pagājis jau gana ilgs laiks, lai vairums PS3 spēļu būtu aizmirstas un pelnījušas atkārtotu spēlēšanu. Tāpēc ielieku Tomb Raider HD triloģijas disku un palaižu tās pirmo daļu "Legend" un negaidīti jūtu masīvu svaiga gaisa pieplūdumu. Kāds atvēra logu, vai?
Spēlēju, baudu un jūtu - nulle modernā bulšita! Nekāda visa tā aiz rociņas vadāšana kā rītārdu bērnudārza grupiņā. Nekāda lieka un nogurdinoša laika tērēšana pa nodrāztām atvērtajām pasaulēm ar pilnīgi liekiem saidkvestiem un tamlīdzīgu sūdu, kas noēd stāstu, noēd ritmu, noēd jēgu. Tā vietā - spilgti jūtams tvirts saturs, progresija un diemžēl jau aizmirstais aspekts - spēle tevi ciena. Un tematika foršā - Mezoamerikas civilizācijas :)
Ciena un uzticas, ka tiksi galā ar puzlēm, ka atradīsi, kur jāiet tālāk, ka viss būs ok bez palīgritenīšiem. Nevis notašķī visu spēles vidi ar dzelteno krāsu, uzbāžas ar misijas mērķa atgādinājumu po-pupiem, uzliek resnu bultiņu, kas visu laiku rāda, kurp uz katra soļa iet kā totālam daunim. Nevis iestrādā režīmus, kas vizuāli tev visu spēlē atrodamo ar zelta karotīti ieliek tev ānī. Tā vietā - kolosāla atmosfēra, vides dažādība, repsekts un kaifs. Bet nu, nav gluži 100% PS3 nopelns. Legend nāk no vecākas paaudzes. Legend ir no laika, kurā geiminga politikas nebija izdrātētas. No laika, kurā bija pavisam cita pieeja, citi tirgus darbības principi. No laika, kad diskos bija pilns un pabeigts produkts.

Tas ir PlayStation 2 spēles HD ports.
Tāpēc to cieņu un svaigumu jūt izteikti. Spēle tiek pilnībā lasīta no diska un nulle online bulšita. Tā vietā - pabeigta un noslīpēta spēle, totāla neatkarība no interneta, totāls kaifs dzirdēt jau piemirsto lāzera mehānisma kustības skaņu - mehāniskā simfonija... No jaunajām paaudzēm paņemts tikai labais/pieņemamais - uzlabota gaisma, papildināts ar trofejām/ačīvmentiem.
Rīt ar RGB SCART pieslēgšu PS3 pie Trinitron CRT un kineskopa ekrāns iepūtīs dzīvību šajā vecajā, bet uzfrišinātajā spēlē, kas tika radīta tieši šajai kineskopa tehnoloģijai. Ja modernā OLED ekrānā PS2 tekstūras ir plakanās un izsmērētas, tad CRT tās rādīs dzīvas un trīsdimensionālas. Spēle būs savās mājās un man būs 100% kaifs, nevis 80% tieši tekstūru smēres un kustības šmiglas/raustīšanās dēļ. Jācer vien, ka HD portā nebūs sačakarēta oriģinālā 4:3 būšana.
Ja būs sačakarēta, tad notiek interesanta lieta - iemesls papildināt savu PS2 kolekciju ar Tomb Raider: Legend un Anniversary (pirmās daļas uzfrišinājums)! Otrā pleisīša spēles nav pirktas gadus 20 un droši vien tām nācis klāt "retro nodoklis", hehe.


P.S.
Vajadzētu nopirkt jaunu PS3 DualShock 3 pulti. Ja ne jaunu, tad vismaz pašam pārlodēt analogos stikus - manāms krietns nolietojums, kas rada liekas problēmas.
Norāde Zivij un Robinam: ieraksts 100% tapis no mobilā, dodoties pie miega.

EDIT un P.P.S.
Pulti izjaucu, karbona konektorus notīrīju un visas iekšas attīrīju arī no dekādi krātā kultūrslāņa! Tad izskaloju potenciometrus ar izopropilspirtu un tā visa rezultātā Stick Drift problēma ir ja ne atrisināta, tad būtiski samazināta! Līdz līmenim, kad Lara vairs strauji neapgriežas par 180°, kad atlaiž stiku! Un arī pārējās pogas spiežas tagad daudz patīkamāk. Fukkk jē!
Man esot retais pults modelis - stiki ir ieklipsēti rāmī un komutācija izpildīta ar karbona konektoriem. Kaut kad mainot stikus, man nebūs pat nekas jālodē - Sony engineerding un pults glābta par velti - DIY spēks!
Esmu pelnījis CRT geimingu ar kolu, kafiju un vafeļu torti Moka! Un spēles daudzkanālu skaņa ar Dali 109 priekšējām skandām rībinās kārtīgi, kad visapkārt kapenes bruks, lamatas dārdēs un neradījumi šaus manā virzienā! Mmmm-hmmm!

Esot prom no Spotify un nepakļaujot sevi ierastjam gulēšanas "soundtrekam", kurā pārsvarā skan Dark Ambient/Industrial - lēnām atradinos no tās tumšās pasaules, ieraduma lietot mūziku strikti kā foniņu. Tā rezultātā no apziņas izkrīt arī Silent Hill pasaule un rodas pat vēlme tajā atkal atrasties. Jo, ikdienā klausoties šīs spēles skaņu celiņu un tā atvasinājumus, spēli īsti neprasās - caur skaņu man galvā zīmējas ainas, visa spēle! Bet, kad tas soundtreks nav baudīts mēnešiem - rodas izteikta vēlme tur ņurcīties.

Uzlieku Trinitron CRT uz galda, palaižu spēli. Ņurcos SH pasaulē, kas ievērojami spiež.
Tā atmosfēra, tā asiņainā rūsa, tā asi metāliskā daba, tā nepieradinātā mūzika - tas viss ir tik sasodīti RAW, ka nav nemaz otras lietas, ar kuru šo sajūtu varētu salīdzināt. Var vien censties raksturot - mākslinieciski abstrakti ar primitīviem instrumentiem tevi slāna gan vizuālā, gan skaņas pasaule un sametas pat stindzinoši ap dvēseli - abstrakti, traki, aboslūti.

Kad dzīves bagāžā ir ielikti arī spēcīgi psihedēliskie tripi, tad gan manā vārdnīcā atrodas salīdzinājums - spēlēt SH ir kā atrasties izaicinošā/bad tripā, kas tevi masē, neatlaiž, ņurca, burza un smērē tavu ego pa iepuvušu smilšpapīru, iznīcina. Ņurca, smērē, burza un baksta auksti nokaitētiem dzelžiem, dur ausīs, griež sirdī. Viss slikti.
Sasodīti kolosāli!
Reiz paņēmu ierastos 2g sēņuku un spēlēju SH, gaidīdams kiku. Nonācu līdz slimnīcas Otherworld, kurā pamestās, miglā tītās telpas pārtop piķa melna metāla sūrumā. Tu iekāp liftā šaipus realitātei, bet izkāp ārā jau taipus - tumši gaiteņi, asinis uz sienām un grīdu vietā ir metāla režģi. Tur mājo dakterīši un māsiņas, kuras ārstēt tevi tur čista netaisās!
Ilgi gan tā nevarēju pageimot - jau tā spoguļotās tekstūras sāka ņemties un vērpties absolūti traki - sāka zust koordinācijas un orientēšanās spējas. Tam pa virsu tās PlayStation nestabilās tekstūras… Viss šis trakums steigšus ņēma un attālināja mani no dīvāna, ievelkot pilnībā iekšā sevī. Jutu, kā lēnām fiziski iekāpju tajā pasulē.
Jutu, kā lēnām no cilvēka ar kontrolieri rokā, palieku par Hariju Meisonu, kurš visā tajā abstrakajā sūrumā meklē noklīdušo meitu. Iet cauri ellei absolūtas mīlestības vārdā un tur - tur nekas nemeiko sensu. Sapņaini, murgaini, Linčīgi. Grūti izturēt, fizisks diskomforts. Varbūt tomēr komēdiju?
Saplūdu ar tēlu, ar vidi un sajutu pat tās smaržu. Ilgi gan tur atrasties nevarēju - liku pulti nost un izgāju saulītē pasēdēt, tikt vaļā no tās totālās elles, ievilkt svaigu gaisu, čieņpilni noliecot galvu šīs pieredzes priekšā - tāds kāpinājums - nezināju, ka spēj tāds eksistēt!!!

Tagad, dekādi vēlāk, spēlējot šo spēli absolūtā skaidrā, šī tripainā perspektīva mani nepamet un Silent Hill tagad sper daaaaudz spēcīgāk, nekā pirms šīs pieredzes, lai gan izieta ir reizes padsmit līdz 20. Tā nekad nepaliek veca - māksla nenoveco. Un iegūtās asociācijas - šķiet, ka tās arī nekur nepazūd, bet piešķir grandiozu papildus nozīmi, jaunu perspektīvu.


Tik. Sasodīti. Spēcīgi!
Vakarā jāturpina tālāk, drīz būšu atrakciju parkā pie ezera - tik priecīga vieta! Bet ne Sailenthilā. Ooo, ne jau Sailenthilā!


P.S.
Viens no video par sērijas izcilo audio noformējumu: https://www.youtube.com/watch?v=BHAcJhcEOCQ

Kopš bērnības man ļoti tuva Mezo/Dienvidamerikas civilizāciju tēma. Intereses sākumi meklējami BKUS palātiņas bibliotēkā - piegāju pie grāmatu plaukta un meklēju ilustrācijas - ja ir ilustrācijas, tad būs interesanti arī lasīt sausas lietas.
Viena tāda atradās: Maiju priesteru noslēpums un tur pilns ar savādi attēlotiem dzīvniekiem, dabu - savs oriģinālais stils, kāds agrāk nebija sastapts! Ar aizrautību lasīju šo grāmatu, kurā maiju kultūras, arhitektūras, sasniegumu, mākslas, zinātnes un vēstures izpēte mijiedarbojas ar fikciju, kas tieši balstīta uz tikko apskatīto vēsturisko, līdz ar ko bērnam tika divas lietas reizē: gan ieskats civilizācijā, kas attīstījās ārpus vecās pasaules, gan piedzīvojumu stāsti. Pirms gadiņiem daudz jau tiku šeit rakstījis par šo grāmatu - rakstiņš, starp citu, ir sasniedzis pilngadību! ;)

Laika gaitā manā personā iezīmējas vairākas pazīmes, kas sliecas cienīt seno, aizvēsturisko, šamanisko - cilvēks pat rīkles dziedājumus savam priekam sāk apgūt! Tas senums, tā noslēpumainība laikā pirms kristietības - cepī!

Dekādēm vēlāk iznāk videospēle Shadow Of The Tomb Raider, kurā diezgan smalki un interesanti attēlota maiju kultūra, piejaucot arī pārējās kultūras vienā savādā kokteilī (best off no maijiem + inkiem + actekiem...) un pat vesela pilsēta (Paititi) iedzīvināta gluži tāpat kā citas lietas minētajā grāmatā - ļoti ticami, pat autentiski (lai gan nav maiju pilsēta). Pirmo reizi to ieraugot, emociju parāva diezgan spēcīgu: malači un super, lai gan vēsturiski neprecīzi/dramatizēts!
Palasot sīkāk par spēles veidošanu - iesaistīti vēsturnieki, bijusi vides izpēte dabā, iesaistīti arī joprojām maiju un iknu valodās runājošie pamatiedzīvotāji, kuri arī spēlē runā savās valodās - bauda klausīties.
Spēlēt šādu videospēli pirmo reizi bija tīrs kaifs - sevišķi vēl tas, ka gameplay departaments arī pielāgots stāstam: neskraida tur supervaronis un neslaktē visus pa labi un pa kreisi, bet gan notiek izdzīvošana ar relatīvi ierobežotu resursu klāstu pēckontakta laikā ar spāņiem. Jā, arī šeit ir pamatīgs kokteilītis, nevis dzirda skaidrība, taču šis kokteilītis ir baisi labs!

Vakar noskatījos Apocalypto. Principā varēju neskatīties, jo visa smalkā kultūra un tās vēsture ir reducēta līdz barbariskai vardarbībai acteku gaumē, prastai upuru vajāšanai džungļos un izdzīvotāja atriebības stāstam, aļa Rambo. Kārtējo reizi pārliecinos, cik gan kropla ir prizma, caur kuru amīši apskata pasauli. Pats jēlais nosaukums jau vien šīs attieksmes parāda!
Šis, tātad, ir kārtējais apliecinājums stingrai hierarhijai: grāmata un videospēle > Holivudas murgi. Spēle var pastāstīt grāmatas saturu (pat kā tieši teksts uz ekrāna + interaktivitāte ar vidi), kamēr Holivudas filma rāda stipri aprobežotu, selektīvu skatījumu. Jā, bonuss par to, ka te arī vietējie runā savā maiju valodā, bet tas nav nekas uzsakāms - ja filmē Latvijā, tad arī būtu sagaidāma latviešu valoda.


Runājot par Mezo/Dienvidameriku, nedrīkst nepieminēt arī kristietību (spāņus) - kā tad nu bez šī izvarotāju bariņa?! ( ... tālāk ... )

Skatos 16. aprīļa ES parlamenta sēdi. Tur beidzot pacelts jautājums par to, ka pirktai lietiņai nedrīkst kādā jaukā dienā iemeslu dēļ tikt centralizēti iznīcinātai. Sevišķi tad, kad naudu par transakciju lietiņas taisītājs patur, bet savu klientu atstāj ar nolaistām biksēm pie ne tikai tukšas, bet absolūti izārdītas siles: https://www.youtube.com/watch?v=QXdmoeaYZ9Y
Ušakovs tur beigās kā AI bots ar krievu akcentu uzmeta kopsavilkumu :D

Un jā, atskatoties, ir skaidri redzams, ka ap divtūkstošpadsmitajiem gadiem apreibinošās digitālās distribūcijas priekšā mainījās visa vērtību skala. To redzēju notiekam tad, to redzu izteikti asās līnijās tagad.
No pabeigta, noslīpēta produkta fiziskā iepakojumā līdz pusfabrikātiem digitālajā vidē, kurus uzdod par pabeigtiem un prasa pilnu cenu... Day 1 patches, mikrotranīši, viss pārējais mēris. Un tad šie pusfabrikāti atrod vietu fiziskā produktā, kas imitē ko jau aizmirstu. Imitē, jo fiziskajā lietiņā arī pilna, noslīpēta produkta šodien vairs īsti nav, bet prasa - jā, pilnu cenu, kas turpina augt. Šodien diskā nereti atrodama tikai atslēga uz dauņlādi no serveriem, nevis neatkarīgs un pabeigts, noslīpēts produkts, interaktīvs mākslas darbs. Vērtību skalas maiņai ir smagas sekas, lai gan tāda huiņa vien šķiet.

Ja veca spēle (racionāla, ilgtspējīga, cienoša saimniekošana) bija par lielu vienam diskam, to rakstīja divos. Vai trijos. Vai četros.
Nesen izgāju PS1 spēles Fear Effect 2 un Fear Effect - abas četros diskso, astoņi pa abām kopā. Un? To visnesenāk darīja pat Xbox ar saviem DVD. Tāpēc nav valīds arguments, ka milzīgas spēles un tāpēc jākačā setupi, kas neder diskos. Nevis neder diskos, bet neder ekspluatējoša kapitālisma modelī, ar kuru industrija šobrīd aizrāvusies. ( ... tālāk ... )

Videopēles vairākas reizes ir kalpojušas par metāla injekcijas portāliem, sastopot to skaņu celiņos Metālu pirmo reizi vispār un ne tikai metālu - Dark Ambient arī! Interesanti, ka šodien šie divi veido labāko daļu manas ikdienas ēdienkartes.

Iz zelta vērtā radošuma 90. gados:
V-Rally II - izcili kombinēta elektronika ar Metālu. Viena no atmosfērīgākajām spēlēm žanrā. Izrādās, ka Metāls var stūrēt PS1 spēli!
Test Drive - Fear Factory, kuri joprojām ir cieņā un plauktā plates formātā.
Quake II - Sonic Mayhem te izpilda lielisku Industrial Metal, kas lieliski papildina spēles tēlu. Mūzikas dēļ vien izieta neskaitāmas reizes.
Twisted Metal 4 - Rob Zombie. Izejot spēli ar Mr. Zombie, redzi ļoti īsu, bet foršu klipiņu! Attiecīgās ēras albums baisi labi skan platē.
- ap šo vietu Metāls jau ir mans caurcaurēm -
Silent Hill - iepazīstināja mani ar un uzreiz uzsēdināja uz Dark Ambient/Industrial, liekot aizmetņus interesei par Trip-Hop.
Akuji The Heartless - šis varētu būt tirdīklis manai interesei par tumšu rituālistisku muzonu. Atrasti un iemīļoti legit mākslinieki žanrā.

Mithras - On Strange Loops - skanēja PS4 fonā uzliktajā Spotify, kad geimoju ralliju. Izcils Death Metal, apbrīnojami labi ierakstījās braukšanā!

Baigi labi, ka sagadijies tā, ka man ir divas PlayStation 2 Slim konsoles.

Vienu pirku ~2006. gadā par savu atvaļinājuma naudu, bet otru - daaaudz vēlāk, jo savajadzējās papildus pultis...
Atšķirības? Mana 2006. gada ir SCPH-77004 ar PlayStation Driver versiju 2.00 un DVD atskaņotāja versiju 3.11E, bet vēlāk pirktā ir 70003 ar PlayStation Driver 1.11 un DVD atskaņotāja versiju 3.10E. Jaunāks ne vienmēr nozīmē labāks - sevišķi softā.

Fear Effect 2: Retro Helix.
PlayStation spēle četros melnajos diskos ar unikālu grafiku - gan tagad, gan - it sevišķi - savam laikam. Vide ir kā filmās: animēts it viss un tie ir tādi kā video, kas iet uz cilpu. Forši izskatās uz Trinitrion CRT ar S-Video vadiņu!
Lūk, ar manu 77004 spēle nav spēlējama - kūleņa skaņa ieciklējas, aiziet zāģis. Problēma atskaņot skaņas efektu, ierauj gļukā.
Atcerējos par savu otru otro pleisi, pieslēdzu un voilla! 70003 šī problēma nav - varu beidzot baudīt geimu, kuru atceros kā ar brāli un draugu mocījām vidusskolas laikos! Resident Evil (Survival Horror) stila fiksētās kameras, bet vēl garšīgāk! Action spēle ar animētiem tēliem. Puzles šeit ir pieklājīgas, izaicinošas, kriptiskas un skaitliski diezgan padaudz - teju galvenais gameplay elements aiz šaušanās mehānikas šajā kinematogrāfiskajā sērijā ar foršu vizuālo stilu un stāstiņu. Sērijas cienījamā daļa beidzas ar šo tho - jaunajās ir kūpošas kakas.

Ja tā padomā, slikti atceros šo spēli iz laikiem, kad tā ir manā īpašumā ar konsoli. Varbūt neatminos šo gļuku kā iemeslu tam, bet nu - kas tāds noteikti būtu liedzis spēlēt šo spēli savulaik. Taču tagad - ar pavecāku modeli - varu to darīt, jo iestrādāts vecāks PS1 geimu apstrādes kods un FE2 strādā pagaidām lieliski! Kādas vēl diez praktiskās atšķirības varētu izlēkt no manas PS1 spēļu kolekcijas?

Jaunāks ne vienmēr ir labāks


P.S.
Varētu vienu no šīm konsolēm nomodot, lai atbalsta visus DVD reģionus, nevis tikai otro!
Ir man tā krutā PS2 tālvadības pults (DVD Remote Control) - kā reiz būtu pilnvērtīgs un bezgala fifīgs DVD atskaņotājs! Jo tā nu pagadījies, ka manā 60 DVD filmu kolekcijā piecas ir no citiem reģioniem un netiek atbalstītas, proti: Being John Malkovich, Blade Runner, Dark City, Mulholland Dr. un Se7en.
Vienā vakarā iegrābos vēlmē skatīties tieši un nejauši 3 no šīm 5 lol - miris vecais Panasonic atskaņotājs, tāpēc jauna retro problēma. Gan jau tikai barošanas bloks - remontējami paša spēkiem? Varbūt, ja problēma acīmredzama. Lai nu kā, taisni tāpēc radās jautājums par to, kurus reģionus studiju naudas kungi mums - mirstīgajiem - savulaik paģērēja...