Kal dzelzi kamēr tas vēl karsts

Nov. 28th, 2017 | 11:55
Skan: Carpathian Forest - Speechless

Jeb atjaunot audzēkņu slānīšanu skolās! > Is super effective, I promise! <

Kaut kā patizli, ka dzīvojam laikā, kurā policists, reaģējot uz uzbrukumu, ir morāli atbildīgs nedauzīt sīko perdeli, nepielietot steku vai šaujamieroci, jo beigās tiesā var izrādīties vainīgs, un būt zaudētājs, nevis paraugstundas sniedzējs.
Un laikā, kad visi fagotizējas par bērnu tiesībām, kad piemērot audzināšanas līdzekļus - tādus kā: raustīt aiz auss, uzšaut pa pakausi, iemaukt ar lineālu pa knaģiem - nav košēri, šis gadījums un video noteikti sniedz kārtējo mācībstundu vielā "Kā būt par cilvēku"

Noteikti un absolūti.
Bravo!

IMHO, policistam bija visas tiesības, un arī pienākums, izslēgt sīko pidaru, un sagatavot ieroci darbam, lai pārējie neiedomājas tuvoties. Pie reizes atceļot visu nīkuļgauduļošanu par bērnu neslānīšanu skolās, kad tie ir absolūti pelnījuši.

Stāsts iz dzīves:
Mani, piemēram, savulaik direktora kabinetā pasauca uz kafiju. Kad Cēsu Sanatorijas internātpamatskolas direktors Egons Bušs tevi pasauca uz kafiju, tu viennozīmīgi zināji - esi sapisies meistarībā, un nu savām kājām, teju vai sevis izvēlētā laikā pusstundas ietvaros, ir jāsaņem visa sava bērna vīrišķība, un jāiet saņemt taisnīgu savu darbu algu! Saņēmu. Gāju.
Šoreiz nesauca par smēķēšanu vai citu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu. To man bija sava artava - neko diži daudz, bet normāli - kā jau skolēnam ap 6.-9. klasi, kas ir prom no vecākiem.

Šoreiz pasauca uz brutālu turku kafiju!!! Direkotra kabinetā sastapu vairāku manis apskādētu auto īpašnieku, kurš vienkārši, eleganti un efektīvi, ar vīrišķīgi smagu un - galvenais - taisnīgu roku, mani mazliet pamētāja pa direktora kabinetu. Kad brutālā Espresso daļa bija izdzerta, no sirds biju atvainojies īpašniekam, un arī sakārtojis pa malām saliktos un nu savandītos krēslus, bija pienākusi kārta Egonam pasniegt man kafiju! Nosauksim to par Long Espresso.

Norīkoja uz vircas nešanu vasarā, un palīdzēšanu kurinātājam ziemā - stiept baļķus 'n shit. Ziemā man patika krietni labāk, un pat biju mazliet bēdīgs, kad soda kladītē visas man norīkotās ailītes bija aizpildītas :/ Un, vai zinies, nevienai pašai mašīnai vairs nerāvu nost dekoratīvos marku bļembukus! Un pie reizes paelpoju svaigu gaisu, sniedzot palīdzīgu roku kurinātājam ziemā. Un ne tik svaigu vasarā.

Un 20+ gadi, un skolēns atļaujas sist policistu pensionētā vecumā, un pārējie šmurguļi tikmēr filmē. Un neapcietina. Un kur paliek vainu pastiprinošie apstākļi par uzbrukumu grupā? Advokātiem kauna nav, ka veicina deģenerātu paaudzes augšanu?

Sist tos šmurguļus, kamēr jauni. Kal dzelzi, kamēr tā karsta, jo pēc tam par vēlu!


+ Apstāklis, kad par kārtību internātskolā (pats esmu dzīvojis, zinu, personīgi, ka tur paļubomu ir nosliece uz vardarbību audzēkņu starpā) uzticēts rūpēties pensionāram, ir absurds. Jo lielākas deviācijas gadījumā vai tomēr nebūtu nepieciešams uz vietas turēt reaģētspējīgāku personālu?

Internātskolās čista.

BONUSIŅAM Ļ. Cien. Egona Buša uzruna valstij - pirms 12 gadiem, aktuāla vēl jo vairāk arī šodien:
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/293043-kaut_sis_murgs_atrak_beigtos

Tags:

Pilns rublis | Komentēt (4) | Add to Memories


Černobiļa, 2016

Jan. 23rd, 2017 | 12:42

Stalkeru trolejbuss kafijā

Linkot uz citiem resursiem nav smuki, saprotu. Un tomēr - manuprāt, nesmukāk varētu būt arī prosta kopīpasta.
Tāpēc labāk linkošu uz savām bildēm no attiecīgā sešstundu brauciena 16. gadā. Jā, tikai tagad saskenēts un sabakstīts netā. Gadās arī mēnešiem vēlāk... Jo vairāk safočēts, jo vairāk jāskenē pie "zibenīga" kompja, jo mazāk to gribas darīt, tāpēc tiek atlikts un atlikts. Bet nu vairs nē.


Bildes no Černobiļas un Pripetes, ar aprastu - te tā: http://www.post-apo.lv/forums/viewtopic.php?p=23840#p23840

Pilns rublis | Komentēt (3) | Add to Memories


Černo16

Oct. 6th, 2016 | 10:43

Beidzot, kā jau kārtīgam bradātājam pieklājas, ir būts savā Mekā, Tibetā un Jeruzalemē - uz 7 stundām Černobiļas Zonā. Pasākums uzpeldēja visnotaļ spontāni, hobija kolēģim piedāvājot vietu busā. Attiecīgi - izturam padsmit stundas ceļā un kādas 7 uz Ukrainas/Polijas robežas, un esam tur, kur gaiss ir mazliet sūrāks par citiem nostūriem. Pilsētā, kur dzīvnieku skaits uz kvadrātkilometru krietni pārsit cilvēku skaitu. Pripetē. Viens no secinājumiem par Pripeti - ja tādus celtu Purčikus, Zepčikus, Pļavniekus un citas padomju svalkas/urlu fabrikas, man nebūtu absolūti nekādu iebildumu.

Saņemtā starojuma deva: ~17 mikrozīverti. Mazāk par krūšu RTG.

Pārējie secinājumi šeit: http://www.post-apo.lv/forums/viewtopic.php?p=23532#p23532
Bildes? Kaut kad uz mēneša beigām.

Pilns rublis | Komentēt (9) | Add to Memories


Smarža no sešdesmitajiem. Burtiski

Jan. 22nd, 2016 | 09:23
Skan: Darkthrone - Skald av Satans sol

Reizi pa reizei atceros to pārsteigumu un sajūsmu, bradājuma laikā atverot ar parafīnu hermetizētus stikla trauciņus, kuros iekšā glabājās dažādu kakao pupiņu paraudziņi. Telpu uzreiz piepildīja svaigas šokolādes smarža, kas atsita Lindt 99% un Laima 70%.



Laboratorija nemirst!

Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories


Laboratorijas 3. bradājums

Aug. 29th, 2013 | 12:45

A taste from 1964


Pēc 3,5 gadu pārtraukuma izdevās vēlreiz iebrist āsomajā pamestajā laboratorijā kopā ar bradātāju no UK, kura veidos bilžu grāmatu.
http://www.post-apo.lv/forums/viewtopic.php?p=16310#p16310
 

Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories


Debīlākā velotrauma ever

Jul. 11th, 2013 | 04:01

http://www.post-apo.lv/forums/viewtopic.php?p=15412#p15412

No, srsly, pedālis ar visu klani nolūzt pie monobloka ass un gaļa pa gaisu - pat neliku nekādu dižo slodzi tajā brīdī uz to pedāli. Detaļas (tā skaitā bildes) melkēt augstāk esošajā linkā.

Ui, sorrī, prasa ielogošanos. Tad nu - deteļas zem lj-cut

Tad nu, Gore-Tec bildītes ir te )

 

Pilns rublis | Komentēt (5) | Add to Memories


Porcelāna fabrika ~70. - 80. gadu bildēs

Mar. 24th, 2013 | 05:45
Skan: Therradaemon - Den Mørke Munnens Språk

Lūk, beidzot saskenēju savā rīcībā esošās bildes iz Rīgas Porcelāna rūpnīcas. Tajās redzami darbinieki savās darba vietās, virs kurām atrodama arī padomju propoganda. Bildes kopā ar ierakstu atrodamas attiecīgajā post-apo.lv vietnē: http://www.post-apo.lv/?p=1395
 

Pilns rublis | Komentēt (2) | Add to Memories


Latvijas Radio/NABA bradājums: Satver stāstu!

Jan. 22nd, 2013 | 01:55
Skan: Gire - Trans Express

Bradāšana - šai nodarbei teju katru nedēļu var izgudrot jaunu definīciju. Šīsnedēļas varētu būt tāda: „Bradāšana: hobijs, kura reālo darbību (dabā) aktivitāšu izpausmes bradātāju nereti sliecas novest likuma sētas otrajā pusē.” Beigu galā tas pat lukturim ir skaidrs, ka šķērsot nožogotu teritoriju nav īsti pastaiga parkā. Līdz ar to manuprāt loģiska ir mana pozīcija par šī hobija reklamēšanas absurdumu. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ konkrēta pilsētvides pētniecības biedrība savās PR aktivitātēs, manuprāt, nodara vairāk kaitējuma, nekā labuma. Kāpēc? Jo, ja kāds nišas hobijs tiek celts preses saulītē, tas sliecas radīt rezonansi dažādos sabiedrības slāņos. Ja kāds jautājums tiek plaši sabiedrībā aktualizēts - beigu galā tas nonāk arī līdz atbildīgajām personām (īpašnieki, apsardze), kas sacelto potenciālo ažiotāžu viennozīmīgi traktēs kā drošības pasākumu stiprināšanu (ar lielgabalu pa zvirbuļiem, lai izolētu unikālu gadījumu), šādi apgrūtinot pilsētvides pētnieka aktivitātes dabā. Un arguments, ka popularizēšana veicina atpazīstamību, kas savukārt veicina legālas ielaišanas potenciāla augšanu, dabā vienkārši nedarbojas. Apsargam ir dots uzdevums sargāt, nelaist nevienu pašu - par to apsargs atbild ar savu darbu, vārdu un arī mantu. Teritorijās parasti notiek saimnieciska darbība, tāpēc arī teritoriju īpašnieki, rēķinoties ar zemes nomnieku/kantoru īpašnieku konfidencialitātes tiesībām, atsakās laist iekšā. Beigu galā, ja arī kādu ielaiž pamestajos korpusos, atbildība par tur notiekošo īpašumu un apmeklētāju dzīvībām gulstas uz viņu pleciem, par spīti dokumentam, ar kuru bradātājs noraksta visu atbildību par savu rīcību uz sevi. Nevēlas cilvēki šādu atbildības nastu sev uz kakla, tāpēc arī nelaiž iekšā avārijas stāvoklī esošās ēkās. Un nekāda atpazīstamība tur neko nemainīs.

Taču pirms neilga laika sazinājās ar mani Latvijas Radio pārstāvis ar vēlmi uztaisīt sižetu 39. kabinetam. Tad nu nācās apsvērt augstākminētās lietas, izvērtējot potenciālo labumu un sliktumu, kas gūstams no šāda sižeta. Prātā virkne jautājumu un apcerējumu: no vienas puses tas ir hobija īss izklāsts, no otras - arī to var skatīt kā reklamējošu darbību? Un vispār - kāpēc vispār šāda uz naža asmens balansējoša hobija atpazīstamība būtu jāveicina, ja tā dabā reāli neatvieglo bradāšanas aktivitātes? Atbildība no īpašnieku/atbildīgo personu pleciem maģiskā kārtā nenokrīt tikai tāpēc, ka tu sevi pasludini par pilsētvides pētniecības aktīvistu. Bet, ja tautai uzskatāmā veidā parāda, ka eksistē indivīdu kopa, kura mērķtiecīgi lien pamestos objektos - manuprāt, tā uzreiz ķersies pie naglām, āmuriem un perimetru sensoriem. Nav taču nepiederošām personām ko tur darīt, ne tā? Cik gan reižu nav nācies apsargiem skaidrot kas ir urbex un ko gribam tajā sasodītajā pamestajā ēkā. Dažreiz panākumi ir, bet pamatā nav. Kur beigu galā šis sižets nonāks? Kādam mērķim tas tiek gatavots? Lai nu kā, dodos mazliet papētīt to 39. kabinetā notiekošo. Radiobradājums )
 

Pilns rublis | Komentēt | Add to Memories