Diapozitīvs

Mīlēt CRT - gan 1) iekšķīgi, gan 2) ārīgi:

1
Man tinīts ap 15KHz - ap šo reģionu tusē 50Hz CRT TV augstsprieguma trafiņš, radot vecajiem teļļukiem tipisko sīcoņu. Smadzene sekmīgi nofiltrē no uzmanības, bet dzirdams principā 24/7. Ir arī ļautiņi, kas tinīta dēļ pašnāvības taisa. Trauslās dvēselītes... Mana miesa gan iemīlēja tieši CRT sīcoņu - varēja principā cita frekvence piemesties :D

2
CRT teļļuks līdz PS2 ēras beigām nepildīja prosta monitora funkciju - tas bija retro konsoļu attēla māsteringa pēdējais solis, kas noapaļoja asos stūrus, noslīpēja raupjās vietas un nogludināja tekstūras, sapludināja toņus. Geimot vecās spēles uz Trinitrona - bauda, lai gan proper ditheringam būtu jālieto Composite vadu - negribu, jo tad detaļas izplūst putrā... Šobrīd dzenāju Deus Ex PS2 portu un labi iejutos tajā šķietami retrotukšajā spēles pasaulē. Tā izskatās pareizi un input lags - kas tas tāds?! Rodas vēlme principā vecās sērijas izspēlēt no jauna uz CRT. Un kāpēc gan ne - sāku ar CRT, tad emulēts šādi un tādi - ij uz LCD, ij OLED - un tagad - padzīvots, redzēts. Salīdzināts un secināts - CRT ir sava vieta geimera mājsaimniecībā, tas nav prosta monitors. It sevišķi, ja aizraujies ar retro spēlēm un spļaudies uz mūsdienu amorālo laupīšanu.



Kāds zina vai dzīvs vēl kāds dinozaurs, kas varētu apkopt manu Trinitron CRT?.


P.S.
No attēlā redzamajiem CRT man palicis tikai platekrāna un tas arī būtu tā kā uz atdošanu - lieks. Jo esmu nopircis ērai atbilstošāku 100Hz 4:3 Trinitronu un 50Hz japāņu brīnumu - bet to lietot negribas, jo 50Hz ir kapitāls stroboskops. Tā ka principā man šobrīd lieki 2 CRT darba kārtībā - ja nu kādam retro nieze piemetusies. Japānis māk 120V un vēl kaut kādi bonusi bija. Monitorā pa kreisi - PS1 spēles Silent Hill karte

Man sametas baigi priecīgi zinot to, ka man ir forši draugi ar kuriem var savākties un pasēdēt, telefoniem esot nobāztiem kaut kur citur. Kā vecajos laikos, kas ir objektīvi labāki savā ziņā vai divās. Sēž cilvēki un bauda, lai nu ko tajā mirklī baudītu - sarunu, videospēli, ķinīti, diapozitīvus - ko kūpošu, ēdamu vai dzeramu, vai šo lietu kombināciju. Vai kā vakar - lielisku mūziku - proti: Kuba platīti Laukumi.

Sēž četri draugi aptumšinātā istabā uz dīvāna - visi uzmanīgi klausās un ik pa brīdim sejas rotā kāda izteiksme - kas jauks sadzirdēts, kāds paterns pamanīts, kas citādi pakutināts. Un tumsiņa te noder - mazāk traucējošu signālu no vizuālās sistēmas, vairāk uzmanības skaņai. Un, ja tomēr aci kaut kur jāpiesien - atskaņotāja adatas pozicionēšanas gaismiņā var pavērot kā griežas plate un kādus atstarojumu paternus tā met uz sienas. Daile, nu!

Oh, wow!
Jēdzīgākais širpotreba AI pielietojums, kāds manīts - kārojas uzgeimot tādu, jēze! Tas izskatās tā, kā palicis atmiņā, tolaik spēlējot aktuālu spēli uz aktuāla dzelža - izņemot dažu līniju un mikrodetaļu gļuku šur un tur. Ko nepiedāvā ražotājs, to uzcep fans - kā vienmēr un visādās frontēs.

https://www.moddb.com/mods/reenhance-re2

Nekad neesmu bijis PC geimeris - piržu dīvānā, spēlēdams konsoles. Bet šāda iemesla dēļ varētu arī pirmo reizi pacīnīties ar pišanos pa failiem.
Dirsā rimeikus, Capcom - še tev pieci lati un dod man precīzi šādu rezīti!

Laikam lēnām iezīmējas, kāpēc man analogais formāts patīk labāk: tas nav perfekts, tam ir savs raksturs.

- Aizejot uz koncertu, lietas nav perfektas: sākot no pastūžu dūkoņas, kas sola labi pavadītu laiku, turpinot ar cilvēciskām kļūdām un nobeidzot ar telpas akustiskajām īpašībām, kas piešķir savu nokrāsu skaņai. Un koncerti ir vieta, kurā muzonu jūt īpašāk un šaubu tur nav. Tas jau ir notikums. Nereti klausos tieši koncertu ierakstus, lai to sajustu mājās.
- Studijas ieraksts nav nekādas neitralitātes etalons: tur ne tikai katras studijas unikālā akustika ietekmē skaņu, bet arī iesaistīto personu miksēšanas gaumes un izpratnes par labu skaņu. Cik inženieru, tik skanējumu. Kāda nu tur tehnoloģija atrodama, tā nu skanēs. Značit - cik studiju, tik "neitralitāšu"? Bullshit.( ... tālāk ... )

Skolēnu ekskursijas laikā Viļņā pamanījos ielavīties pāris plašu bodēs. Vienā no tām - Vinilotēkā - atradu jauku un funkcionālu suvenīru - Sraiges Efektas plati Tik Ejimas - albums labi zināms, ļoti muzikāls un garšīgs: ņemu ciet.

Atgriežoties mājās, uzlieku plati un saviebjos. Bass nomāc lietas, ir par daudz, vidus te neizteiksmīgs un augšas vietām eksistē, jā. Skan tā, it kā grupa spēlētu polsterētā telpā un zem deķiem - balansa nav, putra gan ir. Putra, kura digitālajā versijā (YouTube, Spotify, Bandcamp) neeksistē, značit vainojams ir kāds, kurš ierakstus (ne)pielāgoja iespiešanai platē. Smaga laža par 40€ ( ... tālāk ... )

Sākot fočēt ar melnbalto filmiņu, lai no tās taisītu diapozitīvus projekcijai, reiz kāds visai lāga, bet pārāk uzbāzīgs cilvēks teica: expect lažas! Nav no lielākajām tautu gudrībām, bet pie katra feilera tas pravietojums skan galvā - automātiski un neizbēgami.
Šoreiz es sajaucu jau agrāk iesāktu Adox HR-50 ar ķipa svaigu Rollei Infrared 400. Rezultātā - nejaušas dubultekspozīcijas un filmiņai iedevu par 1,3EV mazāk gaismas: vajadzēja eksponēt @50, bet eksponēju @125. Pret dubultekspozīcijām man galīgi nav iebildumu - esmu nerealitātes piekritējs, bet pret nenoķertu ekspozīcijas un attīstīšanas balansu gan ir, jo iegūtais rezultāts krasi atšķiras no agrāk iegūtā, neģeld... Blīvums par augstu. Kas tam par iemeslu?

Eksponometrs?
Hmm, varbūt kamera gaismu mēra nepareizi? Ņemu un tieši tagad nomēru baltu ekrānu ar aplikāciju telefonā: EV8 @100 jeb f/2.8 un 1/30. Mēru ar savu kameru @125: precīzi tas pats: 2.8 un 1/30. Gaismu mēra korekti, tātad. Un īstenībā uz aci redzams, ka šis gluži nebūs ekspozīciju jautājums - visa filmiņa ir pārāk blīva/tumša, kas norāda uz mainīgo tieši attīstīšanas, nevis fočēšanas procesā.

Ūdens?( ... tālāk ... )

Sovvaļnīks - Nepaseitynuots (plate): šī skan vienkārši pretīgi! Platē smalki iespiests sūdīgs digitālais avots ar visiem lossy kompresijas artefaktiem - precīzi kā Spotify klausīties, pat sliktāk - fuj.

Skāde, jo albumā labas lietas, prasmīga spēlēšana, interesantas un smagas melodijas, latgaļu tautas dziesmiņas, kultūra un tas viss - latgaļu valodā. Konfekte, nu! Patīk arī tas, ka albums ir īsāks: atmestas liekās/vājās dziesmas, padarot visu tvirtāku. Taču absurdi sliktā skaņa to visu vienkārši liedz klausīties, ausis ķēpāt nav lāga lieta.

Un ar mikrolineāro adatu visa tā preteklība skan nu ļoti cērtoši. Ehhh.
Ar konusveida adatu (lētākā, tizlākā) šī plate varētu būt daudz klausāmāka 😂

https://www.youtube.com/watch?v=meg89ToDgXo

Mana sirds priecājas, kad uzņēmumi, kas aklas MI implementācijas dēļ atlaiduši tūkstošiem darbinieku, sāk zaudēt kvalitāti, kvantitāti un tirgus pozīcijas. Patīkami skatīties kā destruktīvi spēki labprātīgi lec pašu raktajos kapos. Manu seju rotā ļauna apmierinātība un pa perimetru vandās mani draugi Nihilisms un Anarhija. Laba kompānija.

Viss MI būvēts uz aizmuguriskas un neētiskas rīcības pamata - sazagts it viss. Zagšana ir krimināli sodāma lietiņa, kas gan paliks nesodīta. Manas fotkas ir ņemtas un ar tām - skoloti boti, kurus ne acu galā neatbalstu to destruktīvās dabas jeb socioekonomiskās ietekmes dēļ, jo tas atkal konsolidē varu tikai biezajo rokās. ( ... tālāk ... )