Diapozitīvs

Spēle, kura sākotnēji tika izstrādāta kā Clock Tower sērijai piederīga spēle, ieturēta iekš visai labi izstrādātā un baudāmā Clock Tower 3 gara. Līdzības ar CT3 ir sekojošas: vizuālā estētika, telpu dizains, protagonistes dizains, spēles seksualitāte un gameplay mehānismi (izvairīties, slēpties, bēgt un beigās cīnīties, pieveikt un atsākt visu no gala). Bet, iekš Haunting Ground ar gameplay klāsies grūtāk.

Turpinot par vizuālo un audiālo estētiku, vēlreiz jāizceļ kvalitatīvā līdzība ar CT3 – ja patika CT3 dizains, patiks arī Haunting Ground vizuālā puse. Un viena lieta ir skaidra – vērot pilis, alķīmiskas uzpariktes, protagonistes seksualitāti nekad īsti nevar apnikt, hehe. No vizuālās spozmes neatpaliek arī audiālā – nav nekas episki gards, bet ir gana saistoši, lai runātu atsevišķi. Mūzika savā skanējumā ir klasiskas un viduslaiku skaņas + elektronika. Kombinācija būs visnotaļ gaidīta to vidū, kuriem tuva bija CT3. Kā arī audio laktiņu augstāk ceļ Dolby Pro Logic II uzrakstiņš uz iepakojuma... Bet nu, citas spēles bez šī uzraksta labāk reproducē 5.1 skaņu, tā ka ne vienmēr šis uzraksts izsaka kvalitāti – jo iekš Haunting Ground bija salīdzinoši maz Surround Sound prieku. Bet, ja bija, tad bija vietā, jāsaka.

Par spēles Survival pusi runājot – tā ir ieturēta tipiskā Capcom garā – neklāsies viegli, tā teikt (sīkāk par Capcom gaumes Survival Horror būs atsevišķā rakstiņā). Iekš Haunting Ground izdzīvošanu ne vienmēr atvieglos uzticamais draugs – suns vārdā Hewie. Auklēšanās ar pārlieku reālistiski radīto vācu vilku suni ir process, kurš prasīs pacietību. Bet – par suņuku vajag rūpēties labi - viņa piedalīšanās mīklu minēšanā un lietu iegūšanā ir Haunting Ground stūrakmens. Tas nozīmē, ka nāksies bieži uzslavēt, pelt, rāt, aicināt, aicināt, pavēlēt, aicināt un aicināt, aicināt, rosināt, pavēlēt, rosināt, aicināt, saukt, palīdzēt...

Kā arī spēles Puzzle gals ticis ieturēts tipiskā Capcom garā - interesantas, vieglas, izklaidējošas mīklas gan iekš gameplay, gan visur citur, arī bosu cīņās.

Bet vispārējo spēles kvalitāti sabojā pāris idiotismi – spēcīgākais idiotisms bija pie beigām, bēgot no galvenā pretinieka. Nē, nespoilošu – spēlēsi, atradīsi pats. ( ... tālāk ... )

Jaunākais radījums no tik ļoti spēcīgās un savdabīgās Silent Hill sērijas. Bet nu, sāksim ar to, ka šis konkrētais radījums ir pagalam nespēcīgs. Ja SH sērijas daļas liekam kopā, uz goda pjedestāla, tad šī daļa mērojas spēkiem ar SH4 un varbūt ir spēcīgāka par to, jo iekš Silent Hill: Origins ir vairāk no klasiskā Silent Hill, bet nu – viss ir salikts kopā gaužām vāji, netalantīgi, nemērķtiecīgi un tukši. Jap, tukši – nav pilnības un episkuma, dziļuma izjūtas, kuru sniedz sērijas pirmās 3 daļas. To nu es tiešā mērā skaidroju ar radītāju maiņu – tikai un vienīgi Team Silent (sākotnējie un vienīgie trū SH radītāji) zina, kā radīt īstu Silent Hill. Bet par visu sīkāk:

Pirmā lieta, kas izved no SH raksturīgā pamatīguma un perfekcionisma ir daudzie šie spēles gļuki un kukaiņi. Gļuko skaņa, ir novērojama attēla raustīšanās, ir nelielas vadības problēmas, ir vissliktākā kameras darbība no visām SH daļām, kā arī pat nerādīja vienu filmiņu man, kuru ieraudzīju tikai nejauši – ielādējot spēli no viena konkrēta seivfaila.

Bet, ja vērtējam spēli kā atsevišķu vienību (nesalīdzinām ar SH sērijas spozmi), tad nākas secināt, ka arī šī daļa ir laba. Bet, ja skatam kontekstā ar pārējām, tad šī ir vāja manta, kā jau minēju.
Galvenās spēles problēmas: Maz baisuma, daudz portu gļuku, vispārējs sasteigums, kurš jūtams viscaur spēlē, no gameplay viedokļa eleganta kontrolētā iešana uz "Otherworld", kura ir pretrunā ar SH pamatideju kā tādu, kā arī citi bezgala tīkamie, SH sērijā atrodamie simbolismi ir tikuši amerikanizēti, kā jau tas diemžēl bija gaidāms sakarā ar spēles izstrādātāju maiņu. Rezultāts ir apmēram tāds, kādu varētu definēt sekojoši: tumšs Resident Evil.

Grafiskā ziņā arī - citas PS2 SH daļas ir daudz spēcīgākas šajā jomā ar. SH: Origins sava vizuālā skata dēļ atceļo nedaudz pagātnē, atgādinot pārejas posmu no PlayStation 1 (SH1) uz PlayStation 2 (SH2), bet nu, man, kā cilvēkam, kurš spēles grafiku skata kā sekundāru lielumu, tas ir pie kājas. ( ... tālāk ... )

http://www.gametrailers.com/search.php?s=silent+hill+origins

Pavisam drīz tikšu pie šī radījuma, kura izlaišanas datums = 16. maijs.
Spēlēšu, vērtēšu, cerams, ka baudīšu. Bet vienu zinu skaidri - tikšu baidīts ^^

Ģēnijs, kura daiļrade ir aplūkota šeit: http://klab.lv/~disfigurator/#entry_782

Tas, ko gribēju pa jaunam teikt, ir šis (seko izrāvieni no intervijas):

Do you yourself like that kind of industrial/synth music? We’ve heard that you like bands like Coil, and their music sometimes sounds industrial.

– In fact, I never listen to industrial music at all (neither at work nor during private time). I think you need to have a lot of courage and guts and patience to listen to the industrial sound (laughs).

Tas jau ir pārsteidzoši - cilvēks, kurš nekad neklausās Industrial rada pašu labāko, izteiksmīgāko, brutālāko, emocionālāko industrial, kādu vien esmu klausījies( ... tālāk ... )

Cik patīkami bija nejauši atrast šo spēli - vazājos pa netu un kārtējo (neskaitāmo) reizi nonācu līdz informācijai par Silent Hill iekš wikipedia.com. Šķiet, ka vēlējos info par SH5, cik atceros. Bet nu, lai paliek.
Tas, ko es ieraudzīju un kas pilnībā "paņēma" mani, bija manis līdz šim nepamanīts burtu salikums iekš tantes Wikijas, proti, Silent Hill: Orphan, jeb Mobile. Lieki piebilst, ka Eiropā pazīstamākais nosaukums (es tomēr dodu priekšroku oriģinālnosaukumam, lai gan titullapā neviens no abiem nefigurē - ir tikai Silent Hill) pasaka visu priekšā - tā ir SH spēle, spēlējama uz mobilajām iekārtām ar Java.
Domāju, ka lieki ir piebilst, ka mans prieks bija neizmērojams un atlikusī darba diena norakstīta, hehe.

Devos meklēt papildus info par spēli un visai drīz to atradu. Vēl vēlāk jau biju atradis vietu, kur spēli iegādāties, un tiklīdz biju darbā pēc slimošanas, nopirku un tajā pat vakarā ķēros klāt. Patīkami.
Bet nu, turpmāk par pašu spēli.( ... tālāk ... )

Mazzināms vecās skolas Survival Horror paraudziņš, kustināms uz PS1 un PC, kuru pasaule salīdzina ar Resident Evil sākuma daļām (RE1, RE2, RE3), saucams to par RE klonu esam.

Bet klons ar gluži nebūs, jo šajā spēlē ir 3 protagonisti, kuri ir pārslēdzami jebkurā spēles laikā, un darbība notiek kosmosā, precīzāk - uz Marsa.
Un viena lieta, kuru nevar neminēt šajā spēlē, ir tās humors, kurš izpaužas gan spēlē iekš spēlēs, jeb Martian Mayhem (derētu uztaisīt tās audioierakstu, jo tā ir smieklīga parodija par S-H žanru kā tādu), gan spēles sarkastiskajā un ironiskajā voice-over darbā. Pat datora balsīm piemīt izsmejoša un nievājoša intonācija, lol
Par gameplay runājot - klasiski bez gala - fiksētas, nekustīgas kameras, pa statisku telpu skraidošs poligonu cilvēciņš un monstriņi, daudz mīklu (tiesa, tās paslēpjas iekš gameplay), maz ieroču un dzīvību, daudz nepieciešamības pēc stratēģiskas domāšanas un tam visam pa virsu - humors un atmosfēra.
Un gameplay vēl labi raksturo divas lietas - nepieciešamība pēc padziļinātas angļu valodas zināšanām un GRŪTĪBA (3 protagonisti nozīmē 3x vairāk galvas lauzīšanas).

Neesmu spēli izgājis, jo nedaudz atēdos klasiku un pieķēros Siren graizīšanai, bet fakts kā tāds - iziešu šo spēli.

Iekopēšu dažu censoņu iekš gamespot publicēto Survival Horror spēļu listi. Noderēs, protams!

OLD SCHOOL SURVIVAL HORROR:
(īstākā un tīrākā manta, citas zemāk aplūkotās kategorijas ir ar S-H elementiem)

Alone in the Dark (PC, 3DO, MAC)
Alone in the Dark: The New Nightmare (PS2, DC, GC, PC)
Carrier (DC)
Clock Tower (SNES)
Clock Tower: First fear (PS) [!]
Clock Tower 2: The Struggle Within (PS)
Clock Tower 3 (PS2)
Deep Fear (SAT) [!]
Dementium, The Ward (DS)
Eternal Darkness: Sanity's Requiem (GC)
Fatal Frame (PS2)
Fatal Frame 2: Crimson Butterflies (PS2)
Fatal Frame 3: The Tormented (PS2)
Haunting Ground (PS2)
Kuon (PS2)
Martian Gothic: Unification (PS, PC)
Obscure (PS2, XBOX, PC)
Obscure 2 (PS2, PC, Wii)
REmake (Resident Evil, GC) ( ... tālāk ... )

Sākšu ar to, ka šis ir subjektīva rakstura ieteikumu kopums, jo visas šī žanra spēles neesmu spēlējis.
Bet zemāk uzskaitītās spēles noteikti ir aplūkošanas vērtas.


ALONE IN THE DARK sērija.
Cilvēkam ir jāzina vēsture! Un arī spēle pati par sevi ir gan atmosfēriski, gan vizuāli, gan audiāli baudāma. AITD pat pamanas nedaudz sabaidīt. Bet puzles mēdz būt pagrūtas šajā sērijā.

CLOCK TOWER sērija
Līdzīgi kā AITD gadījumā - cilvēkam ir jāzina vēsture! Jāņem vērā, ka pirmās 2 šī žanra spēles ir arhaiska point-and-click tipa spēles no vadāmības viedokļa. Trešā gan ir pilnībā iekš 3D orientēta, vadāma ar pierastiem vadības instrumentiem.

RESIDENT EVIL sērija.
Nu, kur tad nu bez tās?! OK, izņemot ceturto, to vairs neuzskatu par Suirvival Horro vārda cienīgu (RE4 = Horror/Adventure/Shooter), lai gan pati spēle ir lieliska.

DINO CRISIS sērija.
(Te jau jāsāk pamatoti smieties, ka viss žanrs pieder Capcom)( ... tālāk ... )