(bez virsraksta) @ 17:09
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
8. Marts 2004Commentsbet kaa tad tur bija - vai tad krievu "povestj" reizēm netulkoja kā "romāns"? un "novele" latviski taču nav gluži tas pats, kas franču "nouvelle"? un kā tiek krieviski tulkota latviešu "novele"? un vēl jau ir garstāsts.. nē, es tikai iedomājos, ka neviens nav nosaucis savu grāmatu par pavēsti, lai gan tas tik latviski precīzi nosauc tādu atturīgāku stāstu.. krieviski jau arī varētu būt labs apakšvirsraksts "povestka", tikai tas piešķir daudz ironiskāku īsformas apzīmējumu
Man jaunībā mācīja, ka povestj ir garstāsts. kas atšķiras no romāna ne tik daudz ar garumu, kā saturu (piķis zina kādā veidā). Novele latviski nozīmē nevis romānu (kā, piem. laikam taču franciski un arī nagliski) - bet stāstu ar tādu kā dramatisku risinājumu, drāmu, vārdu sakot. Nu, Blaumanim tipa ir noveles, ne? Kamēr stāsts tikai kaut ko izstāsta.
Bet vispār, beidz ņirgāties par mani:) pats zini vairāk un labāk, bet uzdod provokatīvus jautājumus. Ko es, - es neko. Es tikai rakstu. it kā nevis dramatisms ir atslēga novelei, bet tas, ka it kā nav beigu, kaut kas notiek un neķādi nav zināms, kā tas beigsies. to es savukārt no sava lit. kursa.
Ahā. Varbūt tā ar ir. Bet Blaumanim tak viss vienmēr atrisinās, tomēr bieži saka: Blaumaņa noveles?
(atvainojos, man ir slikta izglītība, un lietrārās nav nekādas, pat ne 2nedēļu kursu līmenī, tā ka es te tikai nodarbojos ar minējumiem:) teiksim salna pavasarī. sirdspuķīte aiziet pie perversā bagātnieka un pieviltais brūtgāns skrien stallī un asarojot glauda zirga mīksto purnu, sakot "Mans bērīti, manu zirdziņ", bet tālāk nekā nav, nav zināms, vai viņa tiešām apprecējās, vai viņš izdarīja pašnāvību, vai arī vēlāk kļuva par mīļāko. beidzas ar kulmināciju, bet nav atrisinājuma, krituma.
lai gan protams mūsdienās tas viss pīlei pie kājas. un no VIDUSSKOLAS es to atceros skuka, beidz te ņirgt par KURSIEM :))
(Reply to this)
(Parent)
lūk, par novelēm es nekā nezinu, bet romāns, taču laikam ir tas, kurā galvenā varoņa dzīve tiek izstāstīta no sākuma līdz galam, vai vismaz no apzinātā brīža līdz kaut kādam atrisinājumam, bet tad jau sākās tie modernie romāni, kuros vispār nekā nevar saprast..
savukārt tas, vai darbam ir nobeigums atvērts vai aizvērts, jau nu gan nevar būt par pamatu formas nosaukuma izvēlei citādi jau varētu paņemt duci romānu, nogriezt pēdējās rindkopas un uztaisīt par novelēm!
savukārt, kas notiek, ja paņemam duci stāstu, nomainam galvenā varoņa vārdus pret vienu un ti pašu un saliekam kopā? nav pat obligāti kaut kādā secībā, sakām, ka tas ir a la kortasārs un saucam par romānu! vai kā pēdējais peļēvins - paņemam garstāstu, pieliekam pāris stāstus un dažas esejas un nosaucam par romānu. tie ir tīrākie pekstiņi, bet paldies ka aizstāvi mani pret šo mello vīru, kurš mani drusku biedē,
wer hat Angst vor dem schwarzen Mann? es arī pēc skukas skaidrojuma nesapratu, varbūt savādāk jāliek komati un mīkstinājuma zīmes? "Rasskazhi povestj, Roman!" ?
bet "pavēste" man uzreiz saistās ar "grāmatu", Rīgas kungi atlaida grāmatu ka jemšot krievos. tas arī visu izskaidro: pavēste=grāmata
ir romāna tipa pavēstes un ir noveles tipa pavēstes, un ir stāstu krājumu pavēstes.. un dzejoļu krājumu pavēstes? un sms jau arī ir pavēste.. un koments.. un posts..
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|