teiksim salna pavasarī. sirdspuķīte aiziet pie perversā bagātnieka un pieviltais brūtgāns skrien stallī un asarojot glauda zirga mīksto purnu, sakot "Mans bērīti, manu zirdziņ", bet tālāk nekā nav, nav zināms, vai viņa tiešām apprecējās, vai viņš izdarīja pašnāvību, vai arī vēlāk kļuva par mīļāko. beidzas ar kulmināciju, bet nav atrisinājuma, krituma.
lai gan protams mūsdienās tas viss pīlei pie kājas.

un no VIDUSSKOLAS es to atceros skuka, beidz te ņirgt par KURSIEM :))

(Reply to this) (Parent)