Ahā. Varbūt tā ar ir. Bet Blaumanim tak viss vienmēr atrisinās, tomēr bieži saka: Blaumaņa noveles?
(atvainojos, man ir slikta izglītība, un lietrārās nav nekādas, pat ne 2nedēļu kursu līmenī, tā ka es te tikai nodarbojos ar minējumiem:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

teiksim salna pavasarī. sirdspuķīte aiziet pie perversā bagātnieka un pieviltais brūtgāns skrien stallī un asarojot glauda zirga mīksto purnu, sakot "Mans bērīti, manu zirdziņ", bet tālāk nekā nav, nav zināms, vai viņa tiešām apprecējās, vai viņš izdarīja pašnāvību, vai arī vēlāk kļuva par mīļāko. beidzas ar kulmināciju, bet nav atrisinājuma, krituma.
lai gan protams mūsdienās tas viss pīlei pie kājas.

un no VIDUSSKOLAS es to atceros skuka, beidz te ņirgt par KURSIEM :))

(Reply to this) (Parent)

lūk, par novelēm es nekā nezinu, bet romāns, taču laikam ir tas, kurā galvenā varoņa dzīve tiek izstāstīta no sākuma līdz galam, vai vismaz no apzinātā brīža līdz kaut kādam atrisinājumam, bet tad jau sākās tie modernie romāni, kuros vispār nekā nevar saprast..
savukārt tas, vai darbam ir nobeigums atvērts vai aizvērts, jau nu gan nevar būt par pamatu formas nosaukuma izvēlei

(Reply to this) (Parent) (Thread)

citādi jau varētu paņemt duci romānu, nogriezt pēdējās rindkopas un uztaisīt par novelēm!
savukārt, kas notiek, ja paņemam duci stāstu, nomainam galvenā varoņa vārdus pret vienu un ti pašu un saliekam kopā? nav pat obligāti kaut kādā secībā, sakām, ka tas ir a la kortasārs un saucam par romānu! vai kā pēdējais peļēvins - paņemam garstāstu, pieliekam pāris stāstus un dažas esejas un nosaucam par romānu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, ko nu vispār ņemties ar tik nemodīgām pārdomām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:p

(Reply to this) (Parent)