sakiet, ko gribat, bet ir kaut kas uzbudinošs tajā, kā lielveikalu atlaižu politika diktē mūsu ikdienas ieradumus un kuņģa mikrofloru, piemēram, muļķīgi būtu teikt, ka man ir iecienītā viskija marka, ja es pērku to viskiju, kuram dotajā brīdī RIMI ir dzeltenā cena ar pāris latu atlaidi - pagājušo nedēļu dzēru Claymore, bet šonedēļ Old Jacht Club, nemaz nerunājot par guaves sulu, kuru pie pilna prāta un pilnas cenas nemūžam nebūtu pircis, tas atgādina kaut kādu rūpnīcas ēdnīcu, kurā visiem jāņem viens un tas pats ēdiens, izvēle ir tikai kartupeļi vai griķi, lai gan ir protams dažādi uzvedības modeļi - var pirkt tikai lētāko no iespējamās izvēles, var tieši otrādi - pirkt dārgāko, uzskatot, ka tas būs labāks, var spītīgi turēties pie viena un tā paša, tikai nesaprotu, kāpēc gan, var izvēlēties pašu jocīgāko no piedāvājuma (es, piemēram, paņēmu veļas pulveri tādā baltā kastītē ar puķīti tikai tāpēc, ka apnika mēģināt atrast kādu atšķirību starp tiem neskaitāmajiem ariel, tide un bonux), vēl es pamanīju, ka RIMI parādījušies prezervatīvi economy pack iesaiņojumā ar anestētiķi (tipa - kniebties daudz un bez sāpēm)