labs nosaukums

(Reply to this) (Thread)

priekš pārdošanas

(Reply to this) (Parent)

nekorekta definīcija, imho zaudēts mīlestības objekts nav obligāts

(Reply to this) (Thread)

zaudētā mīlestība, tas ir obligāti, bez tās vispoār nekādas dzīves

(Reply to this) (Parent) (Thread)

katram savs :)

..the dream is now,
the past is just memories, data in brain,

(Reply to this) (Parent)

Un neprāta

(Reply to this) (Parent)

diezgan dumi teikts. vispābā semiotika sūkā.

(Reply to this) (Thread)

tev ir depresija?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nē. man ta viss kārtībā.
vispār depresija ir farmokologu izdomāts vārds, ar jēgas meklējumiem tur maz sakara.

(Reply to this) (Parent)

pareiza doma, tikai, imho, pārāk tendenciozi izteikta. galu galā - vienmēr ir arī cits ceļš, ārpus "realitātes", ārpus "semiotiskās uztveres", kurš reizēm kļūst tik patoloģiski interesants, ka cilvēks ārkārtīgi pārdzīvo, ja nejauši un negribēti izkrīt ārā no ieilgušas depresijas.

(Reply to this) (Thread)

nē, precizēju: tas "interesantais" ir jaunu zīmju/jēgu piešķiršana lietām, kuras, izejot no stāvokļa "a man tāpat viss pohuj, es eju kārties" ir kļuvušas bez-personiskas un tāpēc tām tiek piešķirta personība; labvēlīga, ļaunvēlīga, neizprotama, kaut ko vēstoša. sniegs nav sniegs, sniegs ir vēstījums, un putni, un mūzika, cilvēks vairs netic iepriekšējām zīmēm (jo tā ir pasaule, kas viņu pievīlusi pašos pamatos), bet, JA viņam pietiek spēka dzīvot - ar pašu pirmo brīdi, kad "es tomēr nepārgriezu vēnas, un bija pelēks rīts, debesis zeltainas", šis rīts un debesis iegūst jaunu nozīmi - process, kas anyway notiek vienmēr, bet ko parasti traucē jau radītie domāšanas standarti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu kaut ko jauc

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varbūt; es tikai mēģinu pievilkt savu pieredzi -> nevis to, kas no īslaicīga "ai, man ir sūdīgi" bet no ilglaicīga stāvokļa -> pie šitā apraksta (un man piedevām piemīt nelāgā mode visus svešvārdainos tekstus novienkāršot līdz nelabumam)

(Reply to this) (Parent)