nē, precizēju: tas "interesantais" ir jaunu zīmju/jēgu piešķiršana lietām, kuras, izejot no stāvokļa "a man tāpat viss pohuj, es eju kārties" ir kļuvušas bez-personiskas un tāpēc tām tiek piešķirta personība; labvēlīga, ļaunvēlīga, neizprotama, kaut ko vēstoša. sniegs nav sniegs, sniegs ir vēstījums, un putni, un mūzika, cilvēks vairs netic iepriekšējām zīmēm (jo tā ir pasaule, kas viņu pievīlusi pašos pamatos), bet, JA viņam pietiek spēka dzīvot - ar pašu pirmo brīdi, kad "es tomēr nepārgriezu vēnas, un bija pelēks rīts, debesis zeltainas", šis rīts un debesis iegūst jaunu nozīmi - process, kas anyway notiek vienmēr, bet ko parasti traucē jau radītie domāšanas standarti.
(bez virsraksta) @ 11:26
honeybee commented on dienasgramata's post:
nē, precizēju: tas "interesantais" ir jaunu zīmju/jēgu piešķiršana lietām, kuras, izejot no stāvokļa "a man tāpat viss pohuj, es eju kārties" ir kļuvušas bez-personiskas un tāpēc tām tiek piešķirta personība; labvēlīga, ļaunvēlīga, neizprotama, kaut ko vēstoša. sniegs nav sniegs, sniegs ir vēstījums, un putni, un mūzika, cilvēks vairs netic iepriekšējām zīmēm (jo tā ir pasaule, kas viņu pievīlusi pašos pamatos), bet, JA viņam pietiek spēka dzīvot - ar pašu pirmo brīdi, kad "es tomēr nepārgriezu vēnas, un bija pelēks rīts, debesis zeltainas", šis rīts un debesis iegūst jaunu nozīmi - process, kas anyway notiek vienmēr, bet ko parasti traucē jau radītie domāšanas standarti.
nē, precizēju: tas "interesantais" ir jaunu zīmju/jēgu piešķiršana lietām, kuras, izejot no stāvokļa "a man tāpat viss pohuj, es eju kārties" ir kļuvušas bez-personiskas un tāpēc tām tiek piešķirta personība; labvēlīga, ļaunvēlīga, neizprotama, kaut ko vēstoša. sniegs nav sniegs, sniegs ir vēstījums, un putni, un mūzika, cilvēks vairs netic iepriekšējām zīmēm (jo tā ir pasaule, kas viņu pievīlusi pašos pamatos), bet, JA viņam pietiek spēka dzīvot - ar pašu pirmo brīdi, kad "es tomēr nepārgriezu vēnas, un bija pelēks rīts, debesis zeltainas", šis rīts un debesis iegūst jaunu nozīmi - process, kas anyway notiek vienmēr, bet ko parasti traucē jau radītie domāšanas standarti.