Nepabeigtā dienasgrāmata


9. Aprīlis 2018

(bez virsraksta) @ 09:45

Nevarēju aizmigt un guļot sāku domāt visādas sliktas domas par to, kas varētu notikt ar Getsbiju - sāku ar to, ka viņš noraujas no saites un aizskrien pāri Brīvības ielai, tad domāju, kā viņam uzbrauc mašīna, īpaši tajā vietā, kur viņas griežas lielā ātrumā virsū uz Artilērijas ielas, lai arī neredz, kas notiek aiz stūra, laikam viņām pietiek ar to, ka tā ir vienvirziena iela, lai nestos ātrāk, domāju, kādos veidos var Getsbijam uzbraukt, kamēr viņš ir vēl pie saites, iztēlojos visādus sliktus šoferus, kas neapstājas un brauc tālāk vai arī vēl speciāli uzbrauc notriektam sunim, kādu brīdi pārdomāju, kā krakšķ kauli vai galvaskauss, kad tam uzbrauc, vizualizēju, kā viņš tur guļ un es skrienu klāt, lai bezspēcīgi sēdētu līdzās un noskatītos, kā viņš mirst, tad iedomājos, ka viņš saķeras ar kaimiņu bulterjeru un tas vienā rāvienā pārkož kakla artēriju, tad iedomājos, ka viņš vienkārši skraida ar kociņu vai rotaļājoties mūk no kāda cita, lielāka suņa un tad viņam neiztur sirds un viņš pakrīt, tas otrs suns neko nesaprot un paķer viņa kociņu, aizskrien tālāk, bet es atkal nezinu, ko darīt, sunim var uztaisīt mākslīgo elpināšanu vai sirds masāžu?
 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]krii
Date: 9. Aprīlis 2018 - 12:14
(Link)
Jā, sunim var uztaisīt sirds masāžu, pilnīgi noteikti. Neesmu tikai pārliecināta, vai es to mācētu.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 9. Aprīlis 2018 - 14:51
(Link)
to viņi pateiks tikai par 15 eiro
[User Picture Icon]
From:[info]inese_tk
Date: 9. Aprīlis 2018 - 14:54
(Link)
var jau arī mācīties parastajā veidā - no kļūdām
[User Picture Icon]
From:[info]bozena
Date: 9. Aprīlis 2018 - 17:57
(Link)
Tu jūties kā vidēja aritmētiska māte. Ko tikai mēs visu gara acīm neredzam. Bet, ja nospļaujas trīsreiz pār kreiso plecu un vēl pieklauvē pie koka, tas dikti palīdz.
[User Picture Icon]
From:[info]bumsiic
Date: 10. Aprīlis 2018 - 09:47
(Link)
Vai ne, un tad šķiet, ka paša sirds apstājas, vai arī paliek smaga jo smaga. Mans jauneklis, kad atrod iespēju pamest teritoriju, es kā glupa staigāju pa rajonu ar siksnu. Sākumā gatava nožņaugt kā Dezdemoni, pēc tam jau asaras rīdama lūdzos visu dzīvnieciņu aizstāvjiem, lai kāds pieredzes bagātāks viņu nav pārlasījis pa kauliņam. Un tad nāk mans suns...apmierināts un laimīgs...nu līdz ierauga manu drūmo ģīmi...

Nepabeigtā dienasgrāmata