(bez virsraksta) @ 00:35
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
15. Marts 2005CommentsNu apmēram tā arī ir. Musulmaņiem par pamatu ir Islams kā primārais tiesību avots (Šariata likumi, u.t.t.), jūdiem ir viņu baušļi un sazin vēl kas tur. Par tiem īsti nezinu.
Uz romiešu tiesībām balstās visa kontinentālā Eiropa; ASV, Kanāda, Austrālija, Lielbritānija savukārt vairāk balstās uz Anglosakšu tiesībām. Bijušās franču kolonijas uz romiešu tiesībām, bijušās angļu - uz anglosakšu. Vispāri bilde ir diezgan sajaukusies pēdējā laikā. Piemēram, Turcijā ir sajaukušās kontinentālās romiešu tiesības ar Islamu. Bet Latvijā ļoti daudzas tiesību normas ir 1:1 pārspiestas no senajām romiešu tiesībām, it sevišķi Civillikums. eu, baigais paldies.
un pasaki vēl; tā taču ir, ka tā sauktais politkorektums ir modē tikai tajās romiešu un anglosakšu? un vai tās romiešu un anglosakšu, tās balstās kristietībā? nē, noteikti bija jau pirms tam, vai ne? ir! ir! visa pasaule ir sadevusies rokās, you know.
ir taču tādas tiesību sistēmas, kur nav nekādu iespēju izvēlēties politkorektumu! politkorektumu nevar izvēlēties, tas ir normatīvs, par kuru vienojies valdošā mietpilsonisma slānis. ko tu saproti ar politkorektumu?
nu, politisku un toleranci vispār pret visādiem tādiem, kurus mierīgi varētu uzvarēt, nospiest ar masu, pret visādām suņanaglām, vai tad tā nav?
politkorektums visbiežāk izpaužas runā un rakstos, nevis darbībā. tu vari domāt par nēģeri, cik tas pretīgs, taču tu to nesaki skaļi - tas ir politkorektums!
(Reply to this)
(Parent)
latvians.lv nav minoritāte, pret kuru jāizturas politkorekti, viņi ir visīstākais vairākums, kurš savā taisnprātībā neievēro politkorektuma principus (kāpēc mums jāmelo, ka mīlam krievus, ja tāpat skaidrs, ka mēs viņus neieredzam?!)
latvians.lv nav minoritāte, pret kuru jāizturas politkorekti
---------------------------------------- Piedod, Aptieka, nesapratu. Ja es, būdams latvietis, viņus sūtu nah, tas ir politnekorekti vai nav? Domāju, ka ir. Tas ir politisks jautājums, jo tā taču sevi pozicionē viņi paši. Tobiš, tās attiecības ir vairāk politiskas nekā kaut kādā valdības apzaimošanā (c), kas, savukārt, nav politisks jautājums. Iznāk - esmu vienkārši nekorekts politiskajās attiecībās. Draugs, kā tās vispār spēj attiekties uz tādiem jēdzieniem, kā "politkorektums - nekorektums"?! Tiesībām pēc manām domām nav nekāda sakara ar politiku.
Nu, jopcik, starptautiskais terorisms arī kaut kādā mērā ierobežo politiku. Kas, to arī tagad skaitīt klāt? Atradīsi 100 lietas, kas ierobežo politiku un nevienu - kas ierobežotu atsevišķā valstī cilvēku tiesības. Tās ir stacionāras. Politika nepārtraukti mainās.
Tad var nosaukt savu māti par stulbeni, dabūt ar lupatu pa muti un sūdzēties Strasbūrā par pārkāptajām cilvēktiesībām.
(Reply to this)
(Parent)
Nesapratu. Kas tad ir terorisms - kad ar tankiem un lidmašīnām? Pēc manām domām terorisms ir vienkārši jauns nosaukums partizānu karam. Un runa tur iet tikai par kara vešanas estētiku. Lielākā un bagātākā valsts būs cēla televīzijas kameru priekšā šaudoties pa pilsētām, mazā valsts būs sīki un neķītri teroristi, kuriem nav jau arī nekādas iespējas kaut kā karot pretī. Visi terakti ir pa ģelu! VISI! Tas ir partizānu karš, jopcik.
Politkorektumam ir visai mazs, ja ne nekāds sakars ar tiesību sistēmām. Tas tāds jaundienu ievedums, kurš pārsvarā radies pēc otrā pasaules kara cilvēktiesību ietekmē.
Romieši savas tiesības slīpēja un izstrādāja gadsimtiem pirms Jēzu pienagloja pie krusta. Anglosakšu tiesības ir bez konkrēta rašanās laika, tās ir tradīciju tiesības. Viss sakņojas ierastā lietu kārtībā. Drošivien, ka kristietībai ir kāda ietekme, bet daudz vairāk vietējiem karaļiem un sabiedrības (agrāk augstmaņu) vajadzībām. āā, vai cilvēktiesības radās tikai pēc 2. pasaules kara? vai tad tas neradās jau līdz ar visādu sociāl- politisko virzienu izšaušanos, līdz ar pirmo sociālo garantiju ieviešanu? vai tad tas nenotika jau pirms??
Teoretiski jā, praktiski nē. Cilvēktiesības, kuras balstās iekš ius naturale, jeb dabiskās tiesības, to iedīgļi ir vērojami jau senajā Romā, bet nekur tālāk par teorētiķu prātojumiem tā arī nenokļuva. Kaut kas vairāk sāka iezīmēties pirms WW1 ar dažu starptautisko organizāciju nodibināšanos (kā sarkanais krusts, tautu padome, u.tml.), bet tas arī vairāk lidinājās kaut kur gaisā. Principā, cilvēktiesības tā pa īstam radās (tās kāds sāka ņemt vērā) tikai 1948. gadā ar ANO vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un arī ar ANO dibināšanas līgumu.
(Reply to this)
(Parent)
bet pats princips drīzāk ir tuvs šariatam un bauslībai, kas nosaka, "kā tev būs rīkoties", nevis, "kas tev par to būs", ja izdarīsi kādu noziegumu.
(Reply to this)
(Parent)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|