Nez, es joprojām lasu un nesaprotu, par ko tāds šums gar tiem tekstiem. Nekā TĀDA es tur nesaskatu.
Nu labi, tie bērnības apraksti ir drusku smieklīgi, jo pierasts, ka uz šo persōnu kā cilvēku neskatās. Kaut gan, ja jau viņš piedzima un silītē dusēja, tad tak kaut kad rāpoja arī un vēlāk ēverģēlības strādāja kā visi bērni.
Tā ka nekādas baisas pretrunas un "īstenībā" neredzu pagaidām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā vnk ir cita reliģija, cita veida garīgums, cita mācība. Pamatpieņēmumi ir atšķirīgi, vai lasītājs to apzinās, vai nē, un, ja lasītājam nav savas nostājas šajos jautājumos, tad viņš automātiski pielāgosies sev ērtākajai izpratnei par to, ko lasa. Savukārt, saprotot Bībeles Dievu un Bībeles mesidžu, visu veidu "maldu mācības" jeb kristietības imitācijas uz citas bāzes, lietojot pseido-kristīgu terminoloģiju un mācot kko pavisam citu (un tādu autoru ir uima, jau kopš Kristus laika uz zemes), ir kliedzošā pretrunā ar patiesību un cauri spīd tie baltie diegi, ar kuriem viss sašūts, lai tikai ieaijātu lasītāju pozīcijā, kas ļauj reizē domāt, ka viņš tic Kristum un saprot Kristus mācību, un reizē dzīvot un domāt pilnīgā pretrunā ar to, ko Dievs patiesībā no mums vēlas. Respektīvi - tiek izveidots viltus Dievs, viltus Kristus un dots viltus mierinājums, kamēr reāli draudz pēcnāves Tiesa par reālajiem Dieva likumu pārkāpumiem (grēkiem). Un tad bonusā patiesais Kristus - tas, kurš grib izglābt no grēka un dot mieru un mīlestību Viņa piedošanā (nevis vienaldzībā) - tiek pataisīts par briesmoni, kurš grib apspiest un mocīt un ko tik vēl ne. Un tajā pašā laikā tiem, kas šito māca, paslīd garām, ka Dievs ir mīlestība un tāpēc Viņš soda katru ļaunumu, lai nevalda netaisnība; pat vēl vairāk - Kristus krusta nāve, kas ir Dieva izpirkums par mūsu grēkiem, parasti tiek vnk ignorēts vai pasniegts kā "labs piemērs par to, kā vajag ciest par saviem principiem" vai kā tamlīdzīgi. Dievs ir superīgs, Kristus ir nenormāli foršs un dāsns, bet šitas ņūeidžīgais/gnostiskais garīgums nolaupa visu Dieva realitāti, aizstājot to ar vienaldzības un nekonkrētības putru. Ar tādu bērnišķīgi bezjēdzīgu trallināšanos reālas mīlestības vietā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jau pilāts teica - Kas ir patiesiba?

Enīvej - es neesmu kristiete.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilāts to teica aiz bailēm, eskeipojot, jo zināja, ka tas, kuru viņam liek tiesāt uz nāvi, ir Patiesība. Jēzus teica: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība." Pilāts to saprata. Bet baidījās zaudēt savu lepno stāvokli, ja viņš Jēzu apžēlotu.
Arī tev ir tā pati izvēle. Nudien - Dievs ir devis izvēles brīvību, jo Viņš grib, lai mēs Viņu mīlam, bet to var tikai no brīvas izvēles. Tā nu mums ir arī izvēle - kā Jūdam Iskariotam, kā Pilātam - nodot Kristu, piesist Dievu krustā, nogalināt Godības Ķēniņu, lai iesoļotu mūžīgajā "cietumā", ellē, ar paceltu galvu, visiem redzot un apbrīnojot, nevis lai uz ceļiem ļautu Dievam būt valdniekam un Kristum - saņemt to, ko Viņš ar savu nāvi un asinīm ir nopircis: manu un Dieva miera un mīlestības līgumu.
Tā izvēle ir mums katram. Nāve vai dzīvība. Lepnums vai pazemība. Bauda vai mīlestība. "Kas neņem savu krustu un neseko man - nav manis cienīgs," saka Kristus.
(turklāt - Viņš mīl arī tevi un grib, lai tu pamet grēku, savu nāves un pazušanas ceļu, un pieņem Dieva piedošanas piedāvājumu uz Viņa noteikumiem. zaudēt tur nevar neko - izņemot grēku un bezcerību)

(Reply to this) (Parent)