(bez virsraksta) @ 15:57
Čaks savā Lāčplēša ielas dzīvoklī ap 1940. gadu (acīmredzami tēlo, ka slauka grīdu)
| | Add to Memories | Tell A Friend
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|
16. Marts 2011(bez virsraksta) @ 15:57Čaks savā Lāčplēša ielas dzīvoklī ap 1940. gadu (acīmredzami tēlo, ka slauka grīdu) | | Add to Memories | Tell A Friend Commentsarīdzan apvilcis savas mājas tīrāmās drēbes
Šitāds jau uz ielas nerādītos - sapucētos pirms iziešanas
(Reply to this)
(Thread)
Un tad viņš izgāja ielās,
Kur auto ar spožumu lielās, Melnā izgāja lepns Ar savu sirdi delnā. Un kā ar veseri visu – Ielu milzīgo dunu Sasita ar savu runu, Ar savu runu. Sievietes, ņemiet, lūk, mana sirds, Līdzīgi saulei uz jums viņa iet. Sievietes, ņemiet, lūk, mana sirds, Lūk, mana sirds. Un tā viņš stāvēja Ar savu sirdi uz stūra. Visi par viņu smējās, Par viņu smējās. Putekļi, skursteņi, spuldzes un oļi, Zirgu un cilvēku soļi, Viņi par viņu smējās, Par viņu smējās.
(Reply to this)
(Parent)
Pēc laikabiedru liecībām, slaukot grīdu, dzejnieks esot sacerējis šīs rindas:
"Un tu atkal šodien nevarēji Atnākt šurp, kā bija norunāts!"
(Reply to this)
(Thread)
|
|
Powered by Sviesta Ciba |
Nepabeigtā dienasgrāmata |
|