Un tad viņš izgāja ielās,
Kur auto ar spožumu lielās,
Melnā izgāja lepns
Ar savu sirdi delnā.

Un kā ar veseri visu –
Ielu milzīgo dunu
Sasita ar savu runu,
Ar savu runu.

Sievietes,
ņemiet, lūk, mana sirds,
Līdzīgi saulei uz jums viņa iet.
Sievietes, ņemiet, lūk, mana sirds,
Lūk, mana sirds.

Un tā viņš stāvēja
Ar savu sirdi uz stūra.
Visi par viņu smējās,
Par viņu smējās.

Putekļi, skursteņi, spuldzes un oļi,
Zirgu un cilvēku soļi,
Viņi par viņu smējās,
Par viņu smējās.

(Reply to this) (Parent)