nu, garlaicīgs=labs ir tikpat loģiski kļūdaini, ne?

man nekad vēl nav izdevies kaut ko tādu, kas būtu objektīvi interesants, bet pārāk piesātināts, uztvert kā garlaicīgu. Es esmu uztraukusies, ka citiem tas liksies garlaicīgs, bet man fakts, ka grāmata jānoliek malā, lai padomātu, nenozīmē, ka tā ir garlaicīga. vai arī laba fona mūzika ir laba fona mūzika, nevis "garlaicīga mūzika"

drīzāk jau garlaicīgs = tas, kas cilvēkam konkrētajā brīdī nav interesants

nav interesants =
a) tas, kas tiešām šim cilvēkam nav svarīgi (superdrāma ar karaļiem Šekspīra laikā nozīmēja daudz, daudz vairāk nekā mūsdienās; ja Šekspīrs uzrakstītu gabalu par Obamu, Bušu un Binladenu, cilvēki skatītos kā mīļie)
b) tas, kā interesantums nav aktualizēts, t.i., nav precīzi saprotams, ka tas tiešam ir interesanti (nu davai, pasaki ātri, ar kuru lomu asociējas jauns da smuks di Kaprio? pāāāreizi. Šekspīrs ar pierādījumu, ka tas ir interesants cilvēkam vulgaris mūsdienās, nevis kostīmdrāma par senseniem laikiem)

Nu, un vēl jau laika taupīšanas faktors. Ja "Krēslas" sāga būtu uzrakstīta 5 lpp garā īsajā stāstā, es to būtu izlasījusi un tikai tad lamājusies, ka tā ir besīgi stulba padarīšana. Tā kā "Krēsla" ir gara, es izlasīju tikai pašu sākumu, un nevaru īsti pateikt, ka tā ir stulba (neesmu taču izlasījusi!), bet varu pateikt, ka bija garlaicīga. T.i., stulbus īsus gabalus parasti nosauc par stulbiem, kamēr garus stulbus gabalus parasti nosauc par garlaicīgiem, jo nenoskatās līdz galam.
A kā tad tu dari? Lasi Krēslas sāgu vai Poteriādi līdz galam, lai arī besīgi garlaicīgi (tev varētu būt), vai tomēr palasi 5 min, saproti, ka tas nav tev domāts, nomurmini "garlaicīgi" un sāc lasīt kaut ko citu?

(Reply to this) (Thread)

atšķirība ir personiskajā valodās lietojumā - viens, aizmiegot grāmatas lasīšanas laikā, saka: man garlaicīgi, cits taisnojas, ka noguris darbā.

(Reply to this) (Parent)

es, piemēram, ļoti bieži atstāju nepabeigtas tieši tās grāmatas, kas šķiet visinteresantākās - gribas atstāt to vēl vienai reizei, neizraut pārāk ātri cauri, izbaudīt ilgākā laikā, bet tad nolieku un aizmirstu, reizēm atceros tikai pēc ilgāka laika un tad vairs nevaru saņemties pabeigt. bet šito nevienam nestāsti, jo tas nav pareizi un ir kauns

(Reply to this) (Parent)

un par Šekspīru - nejauc, viņš rakstīja par karaļiem, kas miruši pirms pāris gadsimtiem, izmantojot vēstures hronikas un pārstāstus. vai arī - par mistisku Dānijas karalisti vai Veronu, kur nekad nebija bijis un pat televizorā nebija redzējis

(Reply to this) (Parent)

un Kaprio Romeo lomā bija tipisks piemērs tam, kā MTV stilistika pārņem satura vadību

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, IMO uztaisīt romeo kā kostīmdrāmu ir tikpat "stilistika pārņem satura vadību" pasākums. gaumes jautājums - kam patīk tā, kam šitā.

Stils nosaka saturu kaut kādā zināmā mērā, jā, bet, domāju, ka uztaisīt to kā Mūsu Laikmeta Superpazīmi ir drusku uzpūtīgi (tipa jeij, MTV nogalināja civilizāciju!). Bet patiesībā man sāk šķist, ka šitais vnk ir kašķis starp zemniekiem un medniekiem, cilvēkiem, kas iesēj kaut kādu verķi un gaida gadu, kamēr kaut kas izaug, un cilvēkiem, kas iet pa mežu un ielec kustīgā krūmā, jo moška tur ir kaut kas apēdams. Divi pilnīgi dažādi domāšanas da uztveres veidi, kas ir pastāvējuši jau no civilizācijas pirmsākumiem un droši vien abi ir kritiski svarīgi, tikai dažādos apstākļos.
Es, teiksim, varu operatīvi pārslēgties no viena 5min darbiņa uz citu, kamēr citi pie tā 5min darbiņa pavadīs 2h un uztaisīs perfekti. Vai arī, teiksim, tu uzraksti garu, sarežģītu ierakstu, a es kaut ko iepukstu komentāros un tikai tad sāku domāt, par ko vispār bija runa. Tev TED liekas nesaprotama sekta, bet es atkal uzskatu cilvēku, kas 10 gadus var nonstopā strādāt pie viena romāna, par pilnīgu laika šķērdētāju, ja pa to laiku var uzrakstīt 10 romānus :)

(Reply to this) (Parent)