nu, garlaicīgs=labs ir tikpat loģiski kļūdaini, ne?
man nekad vēl nav izdevies kaut ko tādu, kas būtu objektīvi interesants, bet pārāk piesātināts, uztvert kā garlaicīgu. Es esmu uztraukusies, ka citiem tas liksies garlaicīgs, bet man fakts, ka grāmata jānoliek malā, lai padomātu, nenozīmē, ka tā ir garlaicīga. vai arī laba fona mūzika ir laba fona mūzika, nevis "garlaicīga mūzika"
drīzāk jau garlaicīgs = tas, kas cilvēkam konkrētajā brīdī nav interesants
nav interesants =
a) tas, kas tiešām šim cilvēkam nav svarīgi (superdrāma ar karaļiem Šekspīra laikā nozīmēja daudz, daudz vairāk nekā mūsdienās; ja Šekspīrs uzrakstītu gabalu par Obamu, Bušu un Binladenu, cilvēki skatītos kā mīļie)
b) tas, kā interesantums nav aktualizēts, t.i., nav precīzi saprotams, ka tas tiešam ir interesanti (nu davai, pasaki ātri, ar kuru lomu asociējas jauns da smuks di Kaprio? pāāāreizi. Šekspīrs ar pierādījumu, ka tas ir interesants cilvēkam vulgaris mūsdienās, nevis kostīmdrāma par senseniem laikiem)
Nu, un vēl jau laika taupīšanas faktors. Ja "Krēslas" sāga būtu uzrakstīta 5 lpp garā īsajā stāstā, es to būtu izlasījusi un tikai tad lamājusies, ka tā ir besīgi stulba padarīšana. Tā kā "Krēsla" ir gara, es izlasīju tikai pašu sākumu, un nevaru īsti pateikt, ka tā ir stulba (neesmu taču izlasījusi!), bet varu pateikt, ka bija garlaicīga. T.i., stulbus īsus gabalus parasti nosauc par stulbiem, kamēr garus stulbus gabalus parasti nosauc par garlaicīgiem, jo nenoskatās līdz galam.
A kā tad tu dari? Lasi Krēslas sāgu vai Poteriādi līdz galam, lai arī besīgi garlaicīgi (tev varētu būt), vai tomēr palasi 5 min, saproti, ka tas nav tev domāts, nomurmini "garlaicīgi" un sāc lasīt kaut ko citu?