Nepabeigtā dienasgrāmata


6. Janvāris 2010

(bez virsraksta) @ 23:16

 

Comments

 
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 6. Janvāris 2010 - 23:37
(Link)
vai tomēr es atgrieztos un paceltu? un kā es varētu zināt, kurā brīdī man vajag atgriezties un pacelt, kurš ir tas brīdis, kurā vēl var pacelt un nav par vēlu? tā jau būtu jāiet nopakaļ ikvienam cilvēkam, kuru es ieraugu uz ielas, smagi saindējušos ar alkoholu, vai vēl labāk - jāpalīdz tūdaļ pat, jāizraisa vemšana, jāizskalo kuņģis, jāpārlej asinis, jo cilvēks taču ir saindējies, tas pat ir daudz nopietnāk par kaut kādu kritienu un sasistu pieri
[User Picture Icon]
From:[info]virginia_rabbit
Date: 6. Janvāris 2010 - 23:40
(Link)
par laimi - alkoholiķiem reti kad ir par vēlu (vai arī viņi nomirst tādā pālī, ka nepamana, ka ir nomiruši). var vienkārši nodot infu ātrajiem un atstāt to uz viņu sliktās lēnās sirdsapziņas.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 6. Janvāris 2010 - 23:42
(Link)
iedomājies, man apnīk gaidīt, kad viņš pakritīs, es izsaucu ātros, šie atbrauc un lēnītēm turpina sekot viņam no muguras ar visu dzelteno mikriņu pa Marijas ielu līdz pat stacijai, gaidot, gad viņš beidzot pakritīs un būs iemesls izglābt cilvēku
[User Picture Icon]
From:[info]virginia_bitch
Date: 6. Janvāris 2010 - 23:49
(Link)
pa dzērāja pēdām.. mūsu ģimenes legendārākā palīdzēšanas operācija (kad mamma ar draugu izvilka no daugavas izpletņlēcēju-dezertieri) beidzās ar teju arestu un ilgu turēšanu policija par sadarbību ar dezertieriem.
[User Picture Icon]
From:[info]garamgajejs
Date: 7. Janvāris 2010 - 00:30
(Link)
Nu vēl jau par pielikt padnošku un tad saukt ātros.

Nepabeigtā dienasgrāmata