"Tu noteikti zini, ir stāsts par Dullo Dauku, kurš ļoti gribēja sasniegt horizontu. Šī pasaka nepasaka visu priekšā, tajā nav atklāti iemesli, kādēļ viņš savu galamērķi nesasniedz. Bet fakts, ka puika neatrod horizontu, ir viennozīmīgi izklāstīts."

no Andreja Ēķa vēstules Mikam Ozoliņam

es domāju, ka ir atklāti jāpasaka - Andrejs Ēķis maldina savu jaunāko kolēģi, acīmredzami izmantodams faktu, ka Miks Ozoliņš nav lasījis Sudrabu Edžu. Minētajā novelē ir viennozīmīgi izklāstīts, ka Dauka ieskrien pa ledu aizsalušā jūrā un vakarā neatgriežas mājās. To, kas ar viņu notika, mēs neuzzinām, varam vienīgi minēt, bet iemesli tam, kāpēc Dauka būtu varējis aiziet bojā, ir skaidri pateikti - jūrā sāka lūzt ledus. Viegli var pamanīt, ka ir tomēr arī citas iespējas - Dauka varēja izpeldēt krastā un pārnākt no rīta kā Džekijs Čans, varēja uz ledus gabala dreifēt jūrā līdz pat Roņu salai un pa ceļam apēst savus zābakus kā Čaplins filmā "Zelta drudzis", viņu varēja savākt garāmbraucoši dāņu astronomi vai somāliešu pirāti no Andromēdas miglāja. Kā kinoproducentam Andrejam Ēķim noteikti ir zināms "atvērtā fināla" paņēmiens filmas sižeta veidošanā - kad katram skatītājam ir iespējams pašam izlemt, kā pabeigt stāstu, šajā gadījumā - ļaut Daukam sasniegt horizontu vai neļaut. BTW, Daukas mērķis arī nemaz nebija sasniegt horizontu, bet gan to vietu, no kuras būtu redzams, ka zeme ir apaļa, dooh!