Nepabeigtā dienasgrāmata


20. Jūlijs 2004

(bez virsraksta) @ 08:32

dienas citāts no raksta Laulības institūcija Latvijā ir dziļā krīzē

Ainars Baštiks: "Ar garīgumu es saprotu Mūžības kā atskaites punkta klātbūtni ikdienā. Mūžība ir atbildības, jēgas un morāles elements attiecībās un pienākumos. Var jau noliegt fizikas likumus, bet tas beidzas traģiski."
 

Comments

 
From:[info]ronis
Date: 20. Jūlijs 2004 - 08:35
(Link)
punkts visam.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 20. Jūlijs 2004 - 08:39
(Link)
:)
From:[info]koijots
Date: 20. Jūlijs 2004 - 08:57
(Link)
veeeeeeee
tāds ūdens
[User Picture Icon]
From:[info]shelly
Date: 20. Jūlijs 2004 - 09:29
(Link)
Baštiks varētu nodarboties ar mūžības kā fizisko likumu pierādīšanu ;))
[User Picture Icon]
From:[info]tipa75
Date: 20. Jūlijs 2004 - 09:46
(Link)
Jā, un man trūkst vārdu.
From:[info]piccolo
Date: 20. Jūlijs 2004 - 09:48
(Link)
mjaa, praats un analiize..
[User Picture Icon]
From:[info]pasts
Date: 20. Jūlijs 2004 - 09:49
(Link)
Stulbais Baštiks! Lai viņš savu mīlestību tagad ņem un izved kā fizisku konstanti. Beigās ar rindiņu "kas arī bija jāpierāda..."
[User Picture Icon]
From:[info]stepes_vilks
Date: 20. Jūlijs 2004 - 10:32

fiziskā mūžība

(Link)
mūžības ministrs... bet jēkabsons tomēr rullē vairāk
[User Picture Icon]
From:[info]petrovichs
Date: 20. Jūlijs 2004 - 10:38
(Link)
Mjā, un kur ir izeja no krīzes? Krīze jālikvidē. Jālikvidē laulības institūcija! ;-)
[User Picture Icon]
From:[info]gorgona
Date: 20. Jūlijs 2004 - 12:03
(Link)
nu ja, nav institūcijas, nav problēmas! ;)
From:[info]teeja
Date: 20. Jūlijs 2004 - 12:04
(Link)
a kas dzied to "I'm not a preacherman utt., I'm just a singer of a song"...internetā nevaru atrast, ārprāc, tie vārdi, brīnos, ka nekad nebiju vēl dzirdējusi.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 20. Jūlijs 2004 - 12:19
(Link)
hmm... atradu stāstu par autoru, tas bijis kāds parka sargs, kas visu mūžu gribējis rakstīt dziesmas
šeit stāsts
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 20. Jūlijs 2004 - 12:45
(Link)
tur ir tā, ka dzied Džonijs Kešs, bet dziesmu sacerējis kāds parka sargs, nosūtījis Kešam un ilgi gaidījis, kad viņš to nodziedās. Dziesma tā arī neparādījās nevienā albumā, Kešs nomira un tikai gadu pēc viņa nāves iznāca neizdoto ierakstu krājums, kurā bija arī šī dziesma. Skaisti, ne?
From:[info]teeja
Date: 20. Jūlijs 2004 - 12:48
(Link)


paldies,
par dziesmu
From:[info]teeja
Date: 20. Jūlijs 2004 - 12:05
(Link)
bet Baštiks pilnīgi rullē
From:[info]murse
Date: 20. Jūlijs 2004 - 22:46
(Link)
Šitas man atgādina vienu bretoņu pasaku. Bija tur apmēram tā - dzīvoja kāds vīrs, viņam bija sieva, bērni, bagāta saimniecība, un par to viņš bija pateicīgs mājas gariņam, kādam rūķim, kurš palīdzēja naktīs apdarīt pa dienu nepadarīto, rūpējās par mājdzīvnieku veselību un nesa mājai svētību. Un katru dienu sieva lika rūķim klēts stūrī bļodiņu krējuma, un visi mājas iemītnieki rūķi cienīja un godāja.
Bet kādu dienu sieva nomira. Pagāja laiks, vīrs apņēma par sievu kādu citu - nīgru un skopu sievieti. Sākumā viņa, īgņodamās par tādu izšķērdību, deva rūķim viņa krējumu, un viss gāja pa vecam. Bet tad sāka paklusām liet bļodiņā pienu, tad sūkalas, un beigās vispār neko. Vīrs laikam neko nemanīja, neatceros, bet katrā zinā saimniecība sāka nīkt. Mājdzīvnieki nobeidzās ar briesmīgām kaitēm, bērni slimoja, nepadarītie darbi krājās, labība gulēja uz lauka, siens salija. Skopā sieva slikti izturējās pret kalpiem, tāpēc tie aizgāja, un beigu beigās viss bija izdedzis, iznīcis, ko ēst nebija, un viņi nolēma pārvākties, lai saniknotais rūķis viņus liktu mierā.
Un tāda aina - pagalmā stāv sagrabējuši rati, kuros iejūgts pēdējais klibais zirģelis, ratos pāris maisiņi ar graudiem, uz kuriem tup izkāmējuši bērni, nelaimīgais vīrs un īgnā sieva. Vīrs uz atvadām pārlaiž acis nolaistajai sētai, un pamana ratu pakaļā tupam mazu, melnu, pinkainu radību ar saverkšķītu ģīmīti. Un radība - kas ir tas pats pieminētais rūķis - saka: - es iešu līdz, lai kur jūs brauktu, un kaitēšu tikmēr, kamēr jūs pārvāksieties atkal un atkal, un tā līdz pat jūsu mūža galam!..

Un tad pēdējais teikums pasakā: UN TĀ ARĪ BIJA.

iedomājies, cik šausmīgi BIJA tālāk, pat pasaka to smalkjūtīgi noklusē.
[User Picture Icon]
From:[info]dienasgramata
Date: 20. Jūlijs 2004 - 23:15
(Link)
rūķis kā atskaites punkts ikdienā

Nepabeigtā dienasgrāmata