ir labi zināms, kāds efekts ir tad, ja cilvēks apzinīgā vecumā nolemj atsaukt atmiņā kaut ko tādu, kas savulaik viņu ir saviļņojis, piemēram, paklausīties bērnībā mīlētu mūziku - tas vienmēr ir zināms risks, dažkārt sajūtas ir brīnišķīgas, citreiz sanāk tāda kā vilšanās. es tagad esmu nobriedis izdarīt eksperimentu un noklausīties pēc ilgāka laika mūziku, kas mani neizsakāmi kaitināja, kad man bija gadi 17. Dire Straits - albums Brother in arms.

upd. nē, paklausījos, točna sūds