Mēģinu audzināt sevi, bet nu b&^*( KĀ tā var?!
Viesos vīra puses vecvecāki.
Pirmā vizīte pa ilgiem laikiem vispār, kā arī pirmā vizīte, kurā iet pamatā stipri jēdzīgāk ka parasti.

Kamēr šodien vīram hokeja treniņš un viņam ļoooooti gribas, lai vecāki arī redz viņu uz ledus.
Interese tāda, maigi sakot, mērena...

Braukšot skatīties tikai tad, ja divgadnieks arī brauks...
Mani - nafig divgadniekam 3 h mašīnā, tuklāt ar sarkanu dupsi - un tas, lai 1 h paskatītos uz tēvu uz ledus, ko viņš jau pazīst, nav argumenti.
Es šī konkrētā brīža situācijā tieku atbrīvota no līdzbraukšanas. Bet bērnu pakošot tā, lai pusdienlaiku guļ mašīnā...

Tiek ēstas pusdienas. Sīcis vēl priecīgs.
Pēc pusdienām, ieskrien istabā - gūta, gūta... grib gultiņā.
Es vēl pārģērbju viņu, mēģinu vilkt laiku, kamēr tie pārējie bezjēgā tikai taisās. Sāk jau raudāt...

Ko dara pieaugušie?
Diskutē, kādu jaku varētu ledus hallei paņemt līdzi, cik reizes vēl pirms ceļa uz tualeti vajadzētu aiziet utt.

Dziesmas beigas... sīkais ļoti, ļoti raud un lūdzas, lai ļauj gulēt gultiņā.
Vīramāte turpina bērnu bakstīt - nu, nu, saldā! Tūliņ, ātri uz mašīnu.
Nesam, nesam!

Kaut kad sīcis izprasās uz rokas.
Vīramāte mēģina man viņu noņemt, sīkais bļauj vēl trakāk.
Lūdzu, vīramāti nebakstīt viņu, varbūt aizmieg... Viņa neiet ārā no istabas... paliek durvīs un turpina - nu, nu, saldā! drīz jau brauksim!

Sīcis vairs negrib vispār neko.
Raud milzīgām asarām.

Es izmoku - tas nav pareizi, tā nevajag...

Tas nevienu neinteresē.
Kādēļ nelieku viņu sēdeklī un neļauju fiksi likt mašīnā, gan jau izbļausies un beigs...

Es sāku raudāt.
Sākumā iekšēji. Pēc tam arī reāli.
Un man nepietiek olas nostāties šķērsām. Pasūtīt d... jo... tā jau tik reti, jo viņi grib, jo...

Pret tiem 3 pieaugušajiem.
No kuriem viens - bērna tēvs - ir pazaudējis mugurkaulu.
Vīratēvs - grib ātri mašīnā un prom.
Vīramāte - stāv kā iemieta ar spītīgu purnu un nebrauks nekur, ja nedos bērnu... Dēls neinteresē. Tikai mazbērns, ar kuru grib "paspēlēties".

Un vēl arī es... kam nepietika tās sasodītās olas pateikt, ka nebūs. Ka tā ne.
Kauns par sevi.